Lasīšanas laiks: 4 min
Portāls “Valmieras Ziņas” jau savulaik rakstīja par sabiedriskās JAWA kustības dibinātāju Latvijā Georgu Trifonovu, kurš kopā ar domubiedriem izveidojis biedrību “RETRO JAWA klubs”. Viņš pašrocīgi ir restaurējis četrus klasiskos JAWA motociklus. Jaunākais no tiem, ko viņš mīļi dēvē par “Sniegbaltīti”, pabeigts šī gada sākumā.
Ar Georgu uz sarunu tiekamies “Pilna servisa autocentrā Valmiera”, kur ikviens interesents var apskatīties visus četrus atjaunotos motociklus.
“Jau kopš bērnības aizrāvos ar motocikliem. Joprojām atceros to brīdi, kad 6.klasē uzsēdot pirmo reizi uz JAWA motocikla. Es biju šokā. Tas šķita milzīgs, salīdzinot ar manu veco pļerdaku “Rīga-7”, stāsta Georgs. Kad izaugu, man bija piecas javas, taču līdz ar Latvijas neatkarības laika sākšanos visas biju pārdevis. Man, tāpat, kā daudziem citiem, javas bija apnikušas. Deviņdesmitajos gados Latvijā ieplūda daudz agresīvas tehnikas no Rietumiem. Visiem gribējās izmēģināt kaut ko niknāku. Taču jau ap 2000.gadu sajutu nostalģiju pēc vecās labās javiņas. Meklēju domubiedrus, bet visi atmeta ar roku – nevienu javas neinteresēja. 2007.gadā nolēmu pats ķerties pie pirmā motocikla atjaunošanas. Nopirku moci no ķirurga Venta Beķera. Projekts prasīja trīs gadus un izmaksāja 2500 latus. Trūka zināšanas, detaļas bija grūti dabūt, turklāt tās bija ļoti dārgas. Kad biju pabeidzis darbu, Rīgā atvērās JAWA veikals, kur detaļas bija uz pusi lētākas,” stāsta moto entuziasts.
Georgs atzīst, ka JAWA motocikli tehniski ir diezgan nepilnīgi, taču viņam tas nešķiet būtiski, jo spēkrata leģendārā vēsture un klasiskai dizains, kā arī jaunības atmiņas, kas saistās ar to, atsver visus trūkumus.
Taču, restaurējot motociklus, Georgs ir veicis arī vairākus uzlabojumus, kas nav redzami ārēji, taču būtiski uzlabo motocikla motora darbību, gaitas īpašības un drošību.
Pirmais projekts bijis laikietilpīgs un izmaksājis dārgi, tādēļ viņš nosolījies, ka vairāk nevienu motociklu nerestaurēs. Taču nepagāja pat pusgads, kad Georgs ķēries pie jauna projekta. “Vizinājos ar restaurēto moci, piedalījos dažādos pasākumos visā Baltijā, Krievijā, Baltkrievijā un Somijā, taču sajutu, ka kaut kas pietrūkst. Gribējās atkal tās sajūtas, kad no veca lūžņa top kaut kas skaists. Otrais motocikls mani atrada pats. Uz manu sludinājumu, ko biju izvietojis sava pasažieru autobusa logā, atsaucās kāds kungs, kas piedāvāja nopirkt motociklu. Nolēmu iegādāties, jo man bija nepieciešams dvīņu motocikls, lai nodrošinātu retro eskortu kāzās un citos pasākumos, kuros mani aicina piedalīties. Otro javu man izdevās atjaunot gada laikā un krietni lētāk, nekā pirmo,” stāsta moto entuziasts.
Pēc tam sekojis arī trešais projekts, kurā atjaunots nākamās paaudzes JAWA motocikls, kas tautā dēvēts par “luksu” vai “plastmasnieku”. Šis modelis ir pēdējais, kas tika eksportēts uz Padomju Savienību. “Sākumā nebiju to plānojis atjaunot. Nopirku šo motociklu Cēsīs par 60 latiem, lai izveidotu garāžā stendu motoru testēšanai. Man bija nepieciešams tikai rāmis. Ieslēdzu jau fleksi un taisījos griezt nost nevajadzīgās detaļas, taču pēdējā brīdī pārdomāju. Pāris gadu laikā uzcēlu arī šo motociklu. Tas gan izmaksāja 4000 eiro, jo tika uzstādīts jauns motors un citas detaļas. Arī hromēšana maksā visai dārgi,” skaidroja motociklu restaurētājs.
Arī pēdējais atjaunotais motocikls atradis viņus pats. Šoreiz kāda omīte pamanījusi sludinājumu uz autobusa un piedāvājusi iegādāties vēl vienu klasisko JAWA motociklu Valmierā. Tam bijusi pilna komplektācija un derīgi dokumenti, kas ir svarīgi restaurēšanai, taču tas bijis pamatīgi nobraukts. “Izvilka ome to moci no šķūņa, vēl siena kaudze virsū. Skatos uz to un saku sev, ka nav man tas nav vajadzīgs. Bet miera nav. Protams, nopirku to. Projekts ilga divdesmit mēnešus. Pabeidzu to pagājušā gada decembrī, vienīgi vēl trīs mēnešu nācās gaidīt klusinātājus no rūpnīcas Slovākijā. Negribēju uzstādīt lētu pakaļdarinājumu no Ķīnas, Turcijas vai Indijas. Kopumā restaurācija izmaksāja 4500 eiro. Šis motociklam ir visvairāk uzlabojumu, salīdzinot ar iepriekšējiem.”
Georgs stāsta, ka jau otro motociklu vēlējies krāsot baltu. Šī krāsa JAWA spēkratiem esot īpaši populāra Skandināvijā, taču bijis nepieciešams dvīnis pirmajam motociklam klasiskajā ķiršu sarkanajā krāsā. Tomēr doma par baltu javu nelika viņam mieru. “Tā šoreiz tapusi Sniegbaltīte”, lepni saka Georgs.
Pirmo reizi plašākai publikai savu Sniegbaltīti Georgs sola atrādīt motosezonas atklāšanas pasākumā Valmierā 23.aprīlī. Tāpat šogad Valmierā notiks tradicionālais BALTIC JAWA 2016 festivāls, kurā no 17. līdz 19.jūnijam pulcēsies šīs klasiskā motociklu zīmola fani ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Baltkrievijas un Krievijas. Kā pastāstīja Georgs, šādos pasākumos ne tikai Valmierā, bet arī citviet, kur viņš ir bijis, moto entuziasti pulcējas, lai parādītu savu tehniku, apskatītu citus spēkratus, kā arī apmainītos ar informāciju par tehnikas remontu un restaurāciju. Vienmēr tiek rīkotas izstādes, parādes braucieni, paraugdemonstrējumi, sacensības un citas aktivitātes, kas ir interesantas ne tikai dalībniekiem, bet arī apmeklētājiem.
