Lasīšanas laiks: 2 min
Šobrīd mums šķiet jau pašsaprotami, ka 18.novembrī mēs svinam valsts proklamēšanas gadadienu. Ar katru gadu tuvojamies 2018.gadam, kad svinēsim Latvijas valsts simtgadi. Vēl pēc gada 11.novembrī – Bermonta sakāves simtgadi. Atkal ir izaugusi paaudze, ka ne tikai dzimusi, bet arī ieguvusi augstāko izglītību neatkarīgā Latvijā.
Taču 1918. – 1919.gadā neatkarīga Latvija bija tikai viens no iespējamās attīstības scenārijiem, un pirmajos mēnešos pēc Tautas padomes pieņemtās deklarācijas pat kā viens no mazāk ticamajiem.
Vienu brīdi faktiskā teritorija, ko pārvaldīja Latvijas Pagaidu valdība 1919.gadā, bija tikai kuģis “Saratov”.
Kādas tad bija alternatīvas 18.novembra Latvijai?
Pirmā – Baltijas hercogistes izveide ar lielāku vai mazāku Vācijas ietekmi. Katrā ziņā šo ideju atbalstīja skaitliski mazā, bet toreiz ļoti spēcīgā vācu minoritāte, vismaz tās redzamākie līderi. Idejai dzirdīgas ausis bija arī Vācijā, pat pēc tās kapitulācijas Pirmajā pasaules karā 1918.gada novembrī.
Šim vācu sapnim punktu pielika Bermonta sagrāve 1919.gada novembrī.
Otrā – Padomju Latvija Padomju Krievijas sastāvā. Jau faktiski dažas dienas pēc Latvijas proklamēšanas Pagaidu valdībai Rīga bija jāpamet, jo varu Latvijā strauji ar no austrumiem ienākošā karaspēka palīdzību pārņēma boļševiki.
1919.gada pirmajā pusē lielāko Latvijas daļu kontrolēja komunisti, taču, pateicoties iekšpolitiskām kļūdām, tautas atbalsts viņiem strauji mazinājās,
kā arī padomju armijas daļas padomju varai stratēģiski svarīgākas izrādījās ārpus Latvijas teritorijas. Rīgu komunisti zaudēja 1919.gada maijā, un drīz vien tika atkarota arī visa pārējā Latvijas teritorija.
Trešā – vienotas Krievijas atjaunošana. Šī ideja ļoti tīkama bija rietumvalstīm. Boļševiki paziņoja, ka nemaksās iepriekšējo Krievijas valdību parādus, un tas arī bija galvenais konflikta cēlonis.
Baltijas valstis Rietumi atzina tikai tad, kas saprata, ka vienotā Krievija nav atjaunojama.
No latviešu nācijas viedokļa mēs 1918. – 1919.gadā vinnējam ļoti sarežģītā loterijā, vienīgajā mums izdevīgajā attīstības scenārijā. Jebkura cita scenārija īstenošanas gadījumā Latvijā šobrīd latviski šodien runātu tik pat daudz, cik Kurzemē līvu valodā.
Varam pateikt lielu paldies tiem mūsu senčiem, kas nenobijās pirms simts gadiem nostāties faktiski pret visu pasauli un pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Lēmumus, kurus respektēt beigās bija spiesti kā austrumos, tā arī rietumos.
Dievs, svētī Latviju!
