Valmieras Ziņas

Eksperts: Reģionālā reforma jāveido pēc iedzīvotāju interesēm un pašvaldību funkcijām, nevis politiskā lēmuma

Jau pirms vēlēšanām aktīvi tika cilāts jautājums par reģionālo reformu, un šobrīd partijas turpina to apspriest, piedāvājot dažādus iespējamos variantus. Priekšlikumi par to, cik teritoriālās vienībās jāsadala Latvija, līdzinās vairāksolīšanai, taču mākslīga apvienošana ar piespiedu Ministru kabineta politisko lēmumu nesniegs pozitīvu rezultātu. Teritoriālajai reformai jābūt arī funkcionālai, un tās ietvaros uz piecu plānošanas reģionu bāzes jāveido apriņķi.

119 pašvaldības un 5 apriņķi

Piekrītu uzskatam, ka plānošana nepieciešama divos līmeņos – jāsaglabā 119 pašvaldības kā pirmais līmenis, savukārt otrais līmenis būtu pieci apriņķi, kas veidoti uz plānošanas reģionu bāzes, attiecīgi, Kurzemes apriņķis, Latgales apriņķis, Rīgas apriņķis, Vidzemes apriņķis un Zemgales apriņķis. Turklāt jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās būtu jāievēl ne tikai pašvaldību deputāti, bet arī apriņķu deputāti. Piemēram, pieci līdz septiņi deputāti katrā apriņķī.

Šobrīd plānošanas reģionos lēmumus pieņem deleģētie pašvaldību domju pārstāvji, taču apriņķi jāveido lemtspējīgi, lai tiem būtu ne tikai plānošanas iespējas, bet arī politiskā vara. Pašvaldības jau šobrīd sadarbojas reģionu ietvaros, taču plānošanas reģioni nav tiesīgi, piemēram, izdot saistošos noteikumus. Arī sarunās ar Ministru kabinetu reģionu viedokli lielākoties pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība vai Latvijas Lielo pilsētu asociācija, taču piecu apriņķu izveide nozīmētu, ka sarunās ar valdību būs vēl viens spēlētājs. Reģioni varēs diskutēt ar MK pavisam citā līmenī ar daudz plašākām tiesībām. Nevajag izdomāt velosipēdu no jauna, esošajiem plānošanas reģioniem ir jāpiešķir pašvaldību statuss ar administrāciju un deputātiem.

Nepieciešamie grozījumi Satversmē

Teritoriālajai reformai jānotiek vienlaicīgi ar grozījumiem Satversmē, kurā beidzot jādefinē, kas ir pašvaldība un kāds ir tās statuss. Tāpat nepieciešams atsevišķs likums un pants Satversmē par valsts galvaspilsētu – Rīgu, kurā būtu noteikts tās īpašais statuss, atrunājot arī to, kādu atbildību tā nes, kādus nodokļus var saglabāt savā budžetā, attiecības ar centrālām valsts iestādēm u.tml.

Vēl viens aspekts, kas noteikti jāiekļauj reģionālajā reformā, ir pašvaldību iespēju popularizēšana veidot kopīgas iestādes, piemēram, skolu valdi, būvvaldi, pašvaldības policiju u.tml. Turklāt, ja kopīgu skolu valdi izveidojušas trīs noteiktas pašvaldības, tas nenozīmē, ka obligāti kopīga pašvaldības policija būtu jāveido tieši tādā pašā salikumā, to var īstenot arī sadarbībā ar citām pašvaldībām. Attiecībā uz kopīgo iestāžu veidošanu pašvaldībām jādod rīcības brīvība, lai tās varētu apvienoties, balstoties uz interesēm vai kopīgām problēmām. To nevar noteikt ar rīkojumu no Ministru kabineta vai Saeimas likumu, tas vislabāk zināms katrā pašvaldībā. Ir pašvaldības, kurām ir piejūras teritorija, citas savukārt apvieno pierobežas jautājums vai Daugavas izmantošanas iespējas.

Republikas pilsētu skaits nemainīgs, bet lielāka rīcības brīvība

Šobrīd visā pasaulē strauji attīstās lielās pilsētas, un tas nākotnē ietekmēs arī teritoriālo sadalījumu Latvijā. Radīsies jautājums, vai nepieciešami atsevišķi mazie novadi pie lielajām pilsētām, piemēram, pie Rīgas, kas izmanto lielās pilsētas sabiedrisko transportu un citas priekšrocības, vienlaikus saglabājot mazā novada statusu. Nākotnē varētu rasties nepieciešamība pievienot Rīgai tādus novadus kā Mārupi, Ādažus, Garkalni u.c.

Minētajos piecos apriņķos iekļautos arī republikas pilsētas, kuru skaits jāsaglabā nemainīgs. Turklāt arī republikas pilsētām jāpiešķir lielāka rīcības brīvība, piemēram, atļaujot pilsētas budžetā saglabāt visus ieņēmumus no uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas tiktu novirzīti uzņēmējdarbības attīstībai.

Centrālās iestādes arī reģionos

Lai Latvijas lauki nepaliktu pavisam tukši, nepieciešams beidzot īstenot ideju par Rīgas atslogošanu no centrālajām iestādēm, proti, tādas izmaiņas kā Zemkopības ministrijas pārcelšana uz Jelgavu vai Kultūras ministrijas izvietošana Valmierā, pilnveidotu dzīvību reģionos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varētu būt Jēkabpilī, kas arī tuvāk reģioniem un ģeogrāfiski tuvu Latvijas centram. Skeptiķiem, kuri uzskata, ka tas apgrūtinātu darbu, varu teikt, ka valsts un pašvaldības pakalpojumi aizvien vairāk ir pieejami internetā, tāpēc pakalpojumu saņemšana netiktu apgrūtināta, tieši pretēji – darbs noritētu efektīvāk, mazāk laika pavadot satiksmes sastrēgumos.

Savukārt sekmēt iedzīvotāju ar bērniem pārcelšanos no Rīgas uz reģioniem vai vismaz apturēt reģionu iedzīvotāju aizplūšanu uz Rīgu varētu ar diferencētu nodokļu politiku, proti, zemākas nodokļu likmes tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo (un ir deklarējuši dzīves vietu) noteiktā attālumā, piemēram, 30 km attālumā ne tikai no galvaspilsētas, bet arī citām republikas pilsētām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā vērtējat VARAM piedāvāto pašvaldību reformas modeli?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. CV un motivācijas vēstuli sūtīt – ievp@ievp.gov.lv Prasības kandidātiem amatam nepieciešama augstākā medicīniskā izglītība – veselības aprūpes vadības ārsts vai sertificēts ārsts specialitātē; latviešu valodu zināšanas C līmeņa 2. pakāpē; veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām (Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"); datorprasmes; labas komunikācijas prasmes; spēja strādāt kā komandā, tā arī individuāli. Iestāde piedāvā Stabilu atalgojumu, darba samaksa norādīta par pilnu slodzi; Profesionālās izaugsmes un attīstības iespējas; Sociālās garantijas: ikgadējais apmaksātais atvaļinājums – 28 kalendāra dienas; papildatvaļinājums – ja darbs saistīts ar īpašu risku – 3 darba dienas; papildatvaļinājums – ja aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam – 3 darba dienas; papildatvaļinājums – ja aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem - ne mazāk par vienu darba dienu; veselības apdrošināšana; pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi; pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā; speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu lēcu) iegādes izdevumus kompensēšana līdz 50,00 EUR apmērā. Profesija: PSIHIATRS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, Dzirnavu iela 32, Valmiermuiža, Valmieras pag., Burtnieku nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-06-30 Kontaktpersona: CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz ievp@ievp.gov.lv, t.67290127, 64123905 Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. CV un motivācijas vēstuli sūtīt – ievp@ievp.gov.lv Prasības kandidātiem Valmieras cietuma Medicīnas daļas vadītāja amatam amatam nepieciešama augstākā medicīniskā izglītība – veselības aprūpes vadības ārsts vai sertificēts ārsts specialitātē; latviešu valodu zināšanas C līmeņa 2. pakāpē; veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām (Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"); datorprasmes; labas komunikācijas prasmes un organizatora spējas spēja strādāt kā komandā, tā arī individuāli. Iestāde piedāvā Stabilu atalgojumu; Profesionālās izaugsmes un attīstības iespējas; Sociālās garantijas: ikgadējais apmaksātais atvaļinājums – 28 kalendāra dienas; papildatvaļinājums – ja darbs saistīts ar īpašu risku – 3 darba dienas; papildatvaļinājums – ja aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam – 3 darba dienas; papildatvaļinājums – ja aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem - ne mazāk par vienu darba dienu; veselības apdrošināšana; pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi; pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā; speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu lēcu) iegādes izdevumus kompensēšana līdz 50,00 EUR apmērā. Profesija: VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ) Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, Dzirnavu iela 32, Valmiermuiža, Valmieras pag., Burtnieku nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-06-17 Kontaktpersona: CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz ievp@ievp.gov.lv, t.67290127, 64123905 Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri