Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras Drāmas teātra dekoratore un pilsētas svētku noformējuma autore Inta Skrastiņa un SIA “VTU Valmiera” autobusa vadītājs Edgars Zaķis tikās pirms Lieldienām pie Intas veidotām svētku dekorācijām. “Zaķi ir mūsu kopīgā tēma. Es veidoju zaķus un tagad esmu satikusi Zaķi,” stāsta Inta. “Kontrolieres reizēm izjokoju, sakot, ka autobusā ir divi zaķi – viens pie stūres, otrs sēž pie priekšējā stikla,” saka Edgars. Tā sākās jau piektā neparastā tikšanās, vienam par otru klātienē uzzinot dažādu profesiju pārstāvjiem.
“Mākslinieks no rītiem var arī ilgāk pagulēt, kas man ļoti patīk. Šoferis tā nedrīkst. Galvenais ir izdarīt darbu labi un laikā,” stāsta Inta. “Savukārt man kungs un ķēniņš ir pulkstenis. Laiks šofera darbā ir ļoti svarīgs.” Abi stāsta varoņi gan piebilst, ka profesiju “ceļi” krustojas. “Kādam dekorācijas ir jāizvadā pa pilsētu un jāpalīdz izcelt no mašīnas.” Savukārt Edgars vienmēr meklējis veidu, kā ikdienu padarīt košāku. Agrākos laikos, kad uzņēmumam bija savs mākslinieks, padoms tam dažādos noformējuma jautājumos tika lūgts regulāri. “Parasta mašīna man ir par pelēcīgu, gribas kaut ko nedaudz atšķirīgu, bet ir jābūt gaumīgi.” Arī mākslinieciskā vidē ir jābūt tehniskai domāšanai. “Ir jāzina viss par krāsām, materiāliem, kas ar ko sader, lai izveidotu lietas, kas izskatās uz skatuves kā īstas. Piemēram, izrādē “Muiža kaņepēs” bija jāizdomā, kā izgatavot kaņepes, lai izskatītos dabīgas. “Raudupietē” bija jāizgatavo dabiska vista, kurai aktieris uz skatuves plūc spalvas. Tāpat ir bijis jātaisa svaigs šķiņķis, pilošas sveces, beigts kaķis, tā var turpināt. Reizēm nākas ilgi domāt, kā īstenot scenogrāfa idejas.”
Jautāti, kāda ir Valmiera, Edgars norāda, ka, ikdienā redzot citas pilsētas, var teikt, ka Valmiera ir krāsaina. Tā ir kopējā sajūta, neiedziļinoties detaļās. Bet Inta saskata nianses – ko nepieciešams papildināt, uzlabot, pārveidot.
Pirmais, kas nāk prātā par mākslinieka profesiju: “Darbs ir ļoti atbildīgs, jo rezultāts ir redzams visiem, katrs var to kritizēt. Man šķiet, ka reizēm tas var sagraut prieku darīt. Mums vajadzētu vispirms priecāties, nevis meklēt, kas nav izdevies,” norāda Edgars. Inta piebilst, ka neļauj negatīvām lietām ietekmēt darbu. “Domāju, daru, skatos, kā citi strādājuši. Tas ir grūts uzdevums – atrast veidu, kā pārsteigt ar ko jaunu. Bet, kad rodas idejas, viss ir kārtībā.” Par autobusa vadītāja profesijas priekšrocību Inta norāda iespēju ceļot, apskatīt dažādas vietas, iepazīt cilvēkus. “Ekskursijās autobusa vadītājs ir kā tētis – ir jāsarunā, jānokārto lietas, jāprot pateikt, ko nedrīkst, tajā pašā laikā arī anekdotes jāpastāsta.” Edgars tam piekrīt, norādot, ka ir likumsakarība: “Pasažieri ir tādi, kāds esmu es. Tas ir kā spogulis. Ja esmu kašķīgs, pasažieri būs tādi paši, bet, ja izturos tā, kā gribētu, lai pret mani izturas, ir pavisam cita atmosfēra, brauciens ir labs mums visiem.” Abi stāsta varoņi norāda, ka darbs ir arī vaļasprieks. Inta, arī neesot darbnīcā, domā par darbu. Savukārt Edgars arī brīvdienās mēdz padarboties ap autobusu. “Gribas kaut ko busam paskatīt, pielabot. Mēs esam tādi vairāki, kurus gandrīz ar koku reizēm triec no darbnīcas prom, sakot, ka šodien te nav jābūt. Ja nav iespēja būt pie stūres, gandrīz kļūstu slims. Ja ne ar automašīnu, tad vismaz ar velosipēdu ir jāizbrauc.”
Inta Lieldienas aicina pavadīt koši – krāsot un ripināt olas, šūpoties. Edgars piebilst, ka brīvdienas jāizmanto, lai padomātu, kāpēc šis laiks ir īpašs, ko mums nozīmē augšāmcelšanās un kā tas saistās ar dabas mošanos.
Dažādās jomās strādājošu valmieriešu satikšanās, sagaidot Latvijas simtgadi, ir Valmieras pilsētas pašvaldības aicinājums paskatīties, cik atšķirīgi esam, vienlaikus ieraugot līdzības. Stāsta varoņi akcijā iesaistās brīvprātīgi un iepazīst cits cita ikdienu. Viņi ne tikai “apmainās” stāstiem, bet arī uzzina, kādu papildinājumu viņa stāstam “rakstītu” otrs varonis. “Rakstnieka” lomā jau iejutušies aktrise Ruta Birgere un māksliniece Malvīne Mennika, bibliotekāre Anita Apine un spēkavīrs Mārtiņš Krūze, daiļslidotāja Lueta Siliņa un koklētāja Dace Cerbule, pirmsskolas izglītības skolotāja Inita Miglava un karavīrs Vilnis Pavlovičs.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Valmierā būs 12 šādas neparastas sadarbības dažādu paaudžu un dažādās jomās strādājošiem cilvēkiem, kuri citkārt, iespējams, kopīgā sarunā nesatiktos.
