Lasīšanas laiks: 2 min
Kad aiz muguras darba nedēļa, no kokiem lēnām virpuļo rudens lapas, un oktobra dienas gaismu nomaina krēsla, ir laiks kultūras pasākumiem. Piektdien nelielā, ļoti mājīgā un ģimeniskā atmosfērā Valmieras muzeja ekspozīcijas “de Woldemer” mācību telpā notika “Mākslas meditācija”. Valmieras novada seši radošie cilvēki klātesošajiem piedāvāja trīs vienā jeb trīs dažādus mākslas veidus: mūziku, literatūru un tēlotājmākslu. Te kopā savijās Daces Dēnavas relaksējošā mūzika, mandalu gleznotājas Līgas Jermacānes košie darbi, Guntas Boles dzeju lasīja gan pati autore, gan viņas tikpat radošais palīgs – Agrita Gruzdiņa, bet prozas lauciņu pārstāvēja Viktors Jakobsons un Ilona Fērmane, kas vairāk pazīstama kā “Liesmas” žurnāliste. Dažiem šī bija pirmā publiskā atrādīšanās.
Pastāstot, kā soli pa solim radās ideja šim vakaram, pasākumu atklāja tā iniciators Viktors Jakobsons:
Man liekas, ka šeit ir sanākuši cilvēki, kuri grib drusciņ pavērt dzīves priekškaru un paskatīties, kas ir aiz tā. Šovakar mēs nesteigsimies, ļausim sev paskatīties, ieklausīties un dzīves skrējienam nedaudz apstāties…
Viss sākās ar vienu meiteni, ar vienu mandalu. Tad nāca dzeja, kas līdz šim tika glabāta atvilktnēs un pasaulei netika rādīta. Pēc tam parādījās žurnāliste, kas ikdienā strādā avīzē, bet kuras dvēseles lidojumam tas ir par šauru. Tad mūziķe, kas dzird klusumu un pārvērš to skaņās. Un te jūsu padevīgais kalps, kurš pārsvarā raksta bērniem, bet šoreiz sadūšojies uzrakstīt arī kaut ko pieaugušajiem.
Šovakar būs dzīvas sajūtas, būs meditācija caur krāsām, skaņām un vārdiem. Tāds mazs eksperiments – vai pieci dažādi cilvēki var satikties vienā plūsmā. Nevis sacensties, bet elpot kopā. Šis nav ne koncerts, ne izstāde, ne lekcija, drīzāk maza pietura starp ikdienas skrējieniem.
Šajā vakarā skanēja pārdomas par cilvēka vērtībām, par izdegšanu un laika trūkumu, par izvēli starp īgņošanos un klavieru spēlēšanu, par draudzību starp latvieti Tanslavu un igauni Voldiņu, par laimes meklēšanu lielajā pasaulē, par Jāņonkuļa makšķeri un lielo valdnieku – Meliem, par aizejošā gada kabatām un grīdas lupatu afēru, par…
Kā pasākuma sākumā minēja Viktors Jakobsons, ja pēc šī vakara kāds aizies mājās mierīgāks, mūsu meditācija būs izdevusies.
Noteikti izdevās! Un varbūt ir vērts padomāt arī par otro, trešo un vēl nākamajiem meditāciju vakariem? Tāpat arī par literāro darbu publicēšanu krājumā? Valmieras novadā noteikti vēl ir daudz radošo cilvēku, kurus būtu vērts satikt šādos filozofiski apcerīgos vakaros.
