Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 26. novembrī, tiešsaistē norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācija rīkotā diskusija un seminārs “Darba devēju MEET-UP” Valmieras novada uzņēmējiem. Valmieras Attīstības aģentūras (VAA) vadītāja Ilze Eglāja pasākuma dalībniekus informēja par pilsētas uzņēmēju noskaņojumu ārkārtēja situācijas apstākļos.
“No visiem uzņēmējiem, kuri ir nonākuši krīzes situācijā, ir viens vēstījums – ja ir lēmums par kaut kāda procesa apturēšanu, uzreiz ir jābūt atbalsta mehānismam. Nevar būt tā, ka ir lēmums un tad divas, trīs nedēļas uzņēmēji nevar saprast, vai varēs vai nevarēs pieteikties atbalstam un kādi būs kritēriji,”
pastāstīja VAA vadītāja.
Valmieras Attīstības aģentūra apkopojusi informāciju par situāciju dažādās ekonomikas nozarēs pilsētā.
Mazie tirgotāji, kuri nedarbojas lielajos tirdzniecības centros, informē, ka pašlaik nejūt tirdzniecības apjoma kritumu un ārkārtējas situācijas apstākļos turpina darboties normālā režīmā. Savukārt tirdzniecības centros ir jūtams kritums 12 līdz 30 procentu apmērā. Tas ir saistīts ar aizliegumu darboties nedēļas nogalēs noteiktu kategoriju tirgotājiem.
Pakalpojumu sektorā situācija ir atkarīga no jomas, kurā darbojas uzņēmumi. Katastrofālā situācijā ir skaistumkopšanas jomas uzņēmumi. Uzņēmēji uzdod, piemēram, šādus jautājumus, kāpēc relaksējoša masāža ir aizliegta, bet veselības iestādē ārstnieciska masāža ir atļauta. Respektīvi, nav konsekvences valdības lēmumos šajā nozarē, tostarp arī attiecībā un manikīra un citiem pakalpojumiem, tādēļ uzņēmēji aicina tos pārskatīt.
Ilzes Eglājas teikto apstiprināja arī uzņēmēja Laura Žukovska-Supe, kuras skaistumkopšanas uzņēmumā tiek nodarbinātas astoņas darbinieces. “Nav konsekvences valdības lēmumos. Valmierā “Depo” un “Valleta” griežas visu laiku, un tur nav kovida riska? Tas ir vienkārši nonsenss! Visas astoņas darbinieces mani aicina – ejam pretī ārkārtējai situācijai, slēdzam durvis, aiztaisām aizkarus un strādājam tāpēc, ka mums ir vajadzīgi ienākumi. Ir ārkārtējās situācijas trešā nedēļa, komunikācija ar ministriju un SPKC nav, reāla atbalsta nav.
Es kā darba devējs esmu vienkārši izmisumā, jo esmu starp diviem dzirnakmeņiem, jo man ir astoņas sievietes, kas prasa darbu un pretī ir valsts, kas aizliedz strādāt. Es ļoti ceru, ka veselais saprāts uzvarēs, un cilvēki, kas ir reģistrēti un strādā pēc visiem sanitārajiem noteikumiem, varēs atsākt darbu!”
Būvniecības joma kopumā ir labā situācijā. Uzņēmēji pārorientējas uz privāto sektoru, jo cilvēki vairāk atrodas mājās un vēlas veikt mājokļa remontu. Nekustamā īpašuma sektorā uzņēmēji nav apmierināti ar valdības nostāju, kura aicina telpu īpašniekiem dot atlaides nomniekiem grūtajos laikos. Tādējādi privātie uzņēmēji tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo viņi nevar nodrošināt līdzvērtīgas atlaides, kādas piemēro valsts un pašvaldības par saviem īpašumiem. Izprotot sarežģīto situāciju, uzņēmēji ir gatavi piemērot atlaides, taču sagaida arī atbalstu no valdības.
Pārtikas nozarē nav novērojams ražošanas apjomu kritums, taču uzņēmēji ir bažīgi par epidēmiskās drošības situāciju pašos uzņēmumos, kas varētu apdraudēt ražošanu, ja darbinieki masveidā inficētos ar Covid-19.
Viesmīlības un izmitināšanas nozare meklē iespējas darboties ārkārtējās situācijas apstākļos. Viena no viesnīcām piedāvā numuriņus īrēt ilgtermiņā, tādējādi vienlaikus risinot mājokļu trūkuma problēmu pilsētā. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos situācija ir ļoti dažādi. Daži uzņēmumi ir pilnībā pārtraukuši darbu, taču ir tādi, kuri ātri pārorientējās uz ēdienu piegādi un turpina darboties. Šajā ziņā ļoti palīdzējusi pavasara pieredze, kad sabiedriskās ēdināšanas sektors bija līdzīgā situācijā.
Arī ražošanas uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pavasaris viņiem bijis labs “treniņu poligons”. Iegūtā pieredze tiek izmantota, lai uzņēmumi varētu turpināt darboties, taču pastāv risks, ka ražošanu var ietekmēt izejvielu un detaļu piegāžu kavēšanās.
