Lasīšanas laiks: 2 min
Jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) ir labākais iespējamais variants, intervijā aģentūrai BNS sacīja Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”).
“Uzskatu, ka šā brīža situācijā tas ir labākais iespējamais variants, jo pašvaldības Latvijā ir ļoti atšķirīgas. Ir Rīga ar 700 tūkstošiem iedzīvotāju un ir mazi novadiņi ar diviem tūkstošiem iedzīvotāju, un ģeogrāfiskie attālumi, pieejamo pakalpojumu klāsts tajos ir ļoti dažāds, līdz ar to darīt visus laimīgus ar šo modeli nav iespējams,” viņš teica.
Viņš skaidroja, ka PFI rada divas labas lietas – pirmkārt, cilvēks pilsētā un laukos ir novērtēts vienādā naudas izteiksmē. Pirms tam bija 52% novados un 48% – pilsētā. Otrkārt, ir ņemts vērā teritoriju indekss, kas ir svarīgi, jo ir lielākas pašvaldības un tur tomēr ir ceļu kopējais garums jāapkopo, sabiedriskais transports un tā tālāk.
“Es pārstāvu to pašvaldību viedokli, ka pašvaldībai ar kaut kādiem risinājumiem ir jāveicina ekonomiskā darbība savā reģionā. Ja tas ir vienkārši brīvā laika pavadīšanas novads vai, tā teikt, guļamrajons, tad tā ir viena situācija, bet kaut kur jau ir uzņēmējdarbība, cilvēki un uzņēmēji maksā nodokļus.
Nekad nebūs tā, ka visi novadi būs vienlīdz aktīvi un ekonomiski spēcīgi, bet ar kaut kādām korekcijām ekonomiskā darbība būtu jāstimulē,”
viņš klāstīja.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš atzīmēja, ka jaunais PFI modelis ir vienkāršs un caurskatāms. “Tas ļaus pašvaldībām ilgtermiņā vienkāršāk plānots savas finanses. Tāpat jaunais modelis izmainīs valsts budžeta dotācijas sadales principus – sadalīs to proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. PFI sistēmas ieviešanas gadā tiks arī nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās. Vienlaikus tiek būtiski vienkāršota modeļa aprēķina formula,” skaidroja ministrijā.
Pēc FM paustā, esošā PFI sistēma ir sarežģīta, turklāt PFI aprēķins paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, attiecīgi no kopējās finanšu nepieciešamības 47% attiecas uz republikas pilsētām, bet 53% – uz novadu pašvaldībām, lai arī iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs (52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% iedzīvotāju dzīvo novadu pašvaldībās). Esošā PFI sistēma arī nerisina problēmu, ka lielākai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nav atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms PFI, tāpēc var secināt, ka pašvaldības netiek motivētas veicināt uzņēmējdarbību pašvaldībā.
Ņemot vērā esošās PFI sistēmas nepilnības, jaunajai PFI sistēmai būtu jāveicina pašvaldības stimulēt saimniecisko darbību, PFI sistēma jāvienkāršo, pārskatot finanšu nepieciešamības aprēķinu, kā arī nepieciešams atteikties no pašvaldību sadalījuma grupās republikas pilsētas un novadi.
