Lasīšanas laiks: 2 min
Nav nekāda pamata teikt, ka situācija veselības jomā ir pasliktinājusies, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka ministrija šobrīd strādā pēc stingri noteikta rīcības plāna un gada vidū līdzekļus var prasīt tikai ārkārtas gadījumos. “Premjers sola [papildu] 35 miljonus, zinām kā vēl astoņus pārdalīt,” teica Belēvičs. “Manā ministrēšanas laikā pakalpojumu skaits ir pieaudzis. Nav nekāda pamata teikt, ka [situācija veselības jomā] ir pasliktinājusies. Rindas ir samazinājušās. Nauda veselības jomai iegūta,” sacīja Belēvičs.
Runājot par situāciju onkoloģijas jomā, ministrs uzsvēra, ka esošā situācija ir veidojusies gadiem ilgi un, lai to atrisinātu, ministrija velta visas pūles. Belēvičs pauda, ka ir jāreformē daudzas jomas, tostarp arī primārā veselības aprūpe. Vienlaikus ministrs atzina, ka veselības jomas reformas nav “slēdža pagriešana”. “Tās ilgs vairākus gadus. Svarīgi, lai katru gadu ir labāk un labāk,” teica Belēvičs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) iesniegusi valdībā ziņojumu par veselības aprūpes pakalpojuma grozu un valsts finanšu iespējām segt pakalpojumu izmaksas. Ministrija nav gatava atteikties no neviena no pakalpojumiem, uzsverot to savstarpējo saistību ārstniecībā. Lai to visu nodrošinātu nepieciešams divas reizes lielāks finansējums nekā pašlaik – gadā 1,4 miljardi eiro. Šogad ārstniecības budžets ir 713 miiljoni eiro.
“Mūsu uzdevums bija nodefinēt grozu atbilstoši finansējumam. Ziņojumā ir aprakstīta situācija valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā, ko var par šo finansējumu nodrošināt. Bet tā ir runa par pieejamību, kas ir iemesls rindām un kāpēc ir lieli līdzmaksājumi pacientiem. Ministrijas skatījumā pakalpojumu klāsts, kāds tiek nodrošināts, tas ir jāsaglabā un jānodrošina uz priekšu,” par secinājumiem stāsta Šneiders.
30% valsts iedalītā finansējuma veselības aprūpei novirza neatliekamai palīdzībai slimnīcās, 17,5% kompensējamām zālēm, 16% ir sekundārai ambulatorai palīdzībai, bet 10,6% ir primārai veselības aprūpei. Atsevišķiem pakalpojumiem finansējuma apjoms ir zems – plānveida stacionārai aprūpei nepilns 1%, rehablitācija pieaugušajiem 0,4%, bet paliatīvai aprūpei – 0,09% no visa veselības aprūpei plānotā finansējuma.
Jau ziņots, ka valdības rīcības plāns paredz veikt reformas četros virzienos – pārskatīt veselības pakalpojumu finansējumu un pieejamību; izstrādāt jaunu veselības sistēmas finansēšanas modeli; pārskatīt veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūru; izveidot un attīstīt e- veselības sistēmu.
Iepriekš izskanējuši aicinājumi VM nodefinēt, ko nozīmē Satversmē garantētais medicīniskās palīdzības minimums, ko apņemas apmaksāt valsts.
