Lasīšanas laiks: 4 min
Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, šodien žurnālistiem teica Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Viņš norādīja, ka pēdējos gados sabiedriskā transporta nodrošināšanai reģionos vairs neizdodas iekļauties no valsts piešķirto līdzekļu apjomā, neskatoties uz to, ka maršrutu tīkls tiek grozīts un mainīts nepārtraukti. Taču plānošanu un grozīšanu apgrūtina ļoti dažādais iedzīvotāju blīvums Latvijas reģionos.
Komentējot līdz šim izskanējušos pārmetumus no pašvaldību pārstāvjiem par maršrutu pārskatīšanu un iespējamo samazinājumu, Godiņš aicināja pašvaldības padomāt par to, kas kopš 1991.gada ir darīts, lai reģionos būtu cilvēki, lai transports būtu piepildīts, lai būtu darba vietas vai infrastruktūra, ko piedāvā pašvaldība.
Vienlaikus Godiņš arī atgādināja, ka savulaik pašvaldības bija iniciējušas rosinājumu, ka tās varētu līdzfinansēt maršrutu tīkla uzturēšanu, lai saglabātu tīklu esošā apjomā. Taču, lai to varētu izdarīt, bija nepieciešamas izmaiņas normatīvos. Izmaiņas tika sagatavotas, taču beigu beigās pašvaldības pašas šo ieceri noraidījušas.
Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju skaits reģionos samazinās, taču kopējais reisu skaits nesamazinās vai pat atsevišķās vietās pieaug, ATD sākusi aktīvāku komunikāciju ar Sabiedriskā transporta padomi (STP) 2015.gadā, informējot par nerentabliem reisiem, kuros nereti tiek pārvadāti, piemēram, trīs pasažieri vai arī neviens, teica Godiņš, piebilstot, ka informācija par to, ka pēdējo gadu laikā reģionos esot veikta maršrutu tīkla optimizācija vai samazinājums, esot meli.
Piemēram, pārvadāto pasažieru skaits kopš 2014.gada ir samazinājies par gandrīz 12% – no 33,1 miljona 2014.gadā līdz 29,3 miljoniem pārvadāto pasažieru 2017.gadā. Tikmēr reisu skaits autobusu maršrutos kopš 2014.gada samazinājies par 1,2% – no 7629 reisiem 2014.gadā līdz 7546 reisiem 2017.gadā. Savukārt par teju 2% kopš 2014.gada pieaudzis reģionālā maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums – no 78,4 miljoniem kilometru 2014.gadā līdz 79,9 miljoniem kilometru 2017.gadā, liecina ATD informācija.
Tādējādi patlaban ir izveidojusies situācija, kad reģionālā maršrutu tīkla apjoms pēdējo piecu gadu laikā būtībā nav mainījies, bet pārvadāto pasažieru skaits ik gadu samazinājies par aptuveni 5%. Daudzu maršrutu, kuros pirms pieciem vai sešiem gadiem bija stabila pasažieru plūsma, reisi patlaban nav piepildīti. Daudzos starppilsētu maršrutos, kuru uzturēšanai valstij būtu jāmaksā maz vai nebūtu jāmaksā vispār, dotāciju īpatsvars ir pārāk liels. Saliekot kopā visu maršrutu tīklu, ieņēmumi no biļetēm veido vidēji līdz 50% no nepieciešamajām izmaksām, pārējo sedz valsts.
Viņš atzīmēja, ka pilnībā rentabli jeb tādi, kur izdevumi tiek nosegti ar ieņēmumiem no biļetēm, esot vien 2% no visiem maršrutiem reģionos. Pārējiem maršrutiem tiek izlietota valsts dotācija, kuras apmērs var būt no 5% līdz 97%, atkarībā no tā, cik rentabli ir maršruti.
Saskaņā ar ATD apkopoto informāciju pagājušajā gadā, pateicoties abonementa biļešu pakalpojuma attīstībai, autobusu komforta līmeņa celšanai vairākos novados, autobusu kontroļu skaita palielināšanai, ir izdevies pasažieru skaita kritumu nedaudz mazināt – kopumā par 2,2%. Tomēr iepriekšējos gados attiecīgais kritums ir bijis lielāks – 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, reģionālo maršrutu autobusos pasažieru skaits bija samazinājies par 6%, 2015.gadā – par 4,3%. Savukārt maršrutu tīkla apjoms 2016.gadā bija par 1% lielāks, nekā 2015.gadā, bet 2015. gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, tas bija palielinājies par 0,5%.
Taču piešķirtais finansējums, lai segtu zaudējumus, kas rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos ar autobusiem, sastāda 29,2 miljonus eiro. Tomēr, ņemot vērā pasažieru skaita samazinājuma tendenci, degvielas cenas pieaugumu un valstī noteiktās minimālās algas izmaiņas, piešķirtais finansējums nav pietiekams, lai uzturētu reģionālo maršrutu tīklu esošajā apjomā, uzsvēra Godiņš, piebilstot, ka ATD ir atvērta alternatīviem piedāvājumiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka STP sēdē panākta vienošanās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams. Tāpat panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pamazām.
Iepriekš Satiksmes ministrija ar rīkojumu uzdeva STP apstiprināt plānoto reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apmēru 2018.gadam un turpmākajiem gadiem atbilstoši likumā par kārtējā gada valsts budžetu un likumā par vidēja termiņa valsts budžetu piešķirtajiem līdzekļiem valsts budžeta apakšprogrammā “Sabiedriskais transports”.
Lai realizētu šo uzdevumu, ATD sadarbībā ar plānošanas reģioniem jāsagatavo STP priekšlikumi maršrutu tīkla samazināšanai vidēji par vienu miljonu kilometru katrā plānošanas reģionā.
