Lasīšanas laiks: 5 min
Gandrīz katrs kaut vienu reizi dzīvē izjutis, kas ir galvassāpes. Protams, ja tās traucē reti, droši var tikt ar sāpēm galā, lietojot pretsāpju līdzekļus. Taču, ja galvassāpes piemeklē bieži vai ir ļoti stipras, tad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Par galvassāpju veidiem un iemesliem konsultē BENU Aptiekas piesaistītā neiroloģe Iveta Barkāne un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Mēs paši visbiežāk neaizdomājamies, ka galva var sāpēt dažādos veidos. Taču ārsti galvassāpes iedala divās lielās grupās: primārās un sekundārās. Svarīga ir arī galvassāpju daba – vai tās ir epizodiskas, īslaicīgas, nepārtrauktas, zibenveida, ar auru vai bez tās, stāsta neiroloģe.
Primārās galvassāpes – it kā bez redzama iemesla
I.Barkāne skaidro – tām raksturīgs, ka cilvēkam netiek atklātas būtiskas veselības problēmas, viņam var nebūt nekādu specifisku slimību, un arī izmeklējumi neko neuzrāda. Pat tik smalkā izmeklējumā kā, piemēram, magnētiskajā rezonansē, nekas slikts nav redzams. Diagnozi ārsts galvenokārt nosaka, sarunas laikā ar pacientu rūpīgi ievācot anamnēzi un veicot viņa apskati.
Visizplatītākās primārās galvassāpes ir saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes un migrēna. Saspringuma galvassāpju patiesais iemesls nav galvas, bet gan kakla, sejas un plecu muskuļu problēmas. Mūsu sēdošā darba un stresa dēļ biezi vien tie ir savilkti, saspringti un nespēj atslābināties. Šādas muskuļu sāpes parasti nav stipras, to laikā galvā ir spiedoša, velkoša un smaguma sajūta, kas var ilgt no pāris stundām līdz vairākām (parasti divām) dienām.
Migrēnas raksturīgākās pazīmes – stipras un pulsējošas sāpes, parasti vienā galvas pusē, turklāt nereti ir slikta dūša vai pat vemšana, izteikta jutība pret gaismu un troksni, pirms lēkmes – zibšņi acu priekšā. Ja paveicas, sievietēm (viņas biežāk sirgst ar migrēnu) lēkme var ilgt četras stundas, bet migrēnas simptomi pat trīs dienas. Ja sāpes ir ilgākas par 76 stundām, to jau dēvē par ieilgušu migrēnu. Galvassāpes, kas iet roku rokā ar redzes traucējumiem, runas un koncentrēšanās problēmām, vājumu rokās un kājās, dēvē par migrēnu ar auru, un to piedzīvo piektdaļa migrēnas pacientu. Turklāt nav tā, ka tās laikā galva pasāp pusstundu un tad pāriet, tad atkal pasāp un pāriet – sāpes ir bez pārtraukuma, tās vēl vairāk pastiprina troksnis un spilgta gaisma.
Par laimi, migrēnas nav mūžīgas, parasti tās beidz mocīt līdz menopauzei, jo sievietēm migrēnas saistītas ar hormonālām izmaiņām viņu organismā. Taču arī šeit viss nav tik vienkārši – vienpusējas galvassāpes mēdz būt ne tikai migrēnas, bet arī citu iemeslu dēļ. Tāpēc pacientiem ar sūdzībām par galvassāpēm vismaz vienu reizi dzīvē ieteiktu veikt magnētisko rezonansi. Šeit jāpiemin arī kūlīšu galvassāpes, kad sāpes ir ļoti stipras, parasti ap vienu aci, tās vairāk raksturīgas vīriešiem.
Sekundārās galvassāpes – sekas dažādām kaitēm
Šo galvassāpju iemesls ir dažādas slimības, organiskas izmaiņas vai ķīmisku vielu iedarbība. Diezgan bieži sāpes saistītas ar mugurkaula deformāciju vai galvas traumu. Tās var būt arī saaukstēšanās slimību izpausme, kad ir paaugstināta temperatūra un klepus, ja ir deguna blakusdobumu iekaisums, acu nedienas (piemēram, glaukomas lēkme, redzes sasprindzinājums), žokļu un zobu slimības.
Īpaša uzmanība jāpievērš sekundārajām galvassāpēm, kas radušās asinsrites traucējumu vai asinsvadu bojājumu dēļ (ateroskleroze, insulti, aneirismas plīsumi, vēnu trombozes), jo tās ir situācijas, kad dzīvībai draud briesmas. Tāpat, ja uzradušās galvassāpes un vēl augsta temperatūra, nepieciešams saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Var izrādīties, ka tas ir meningīts, kad jāārstējas slimnīcā.
Citreiz mēdz būt tā, ka galva tikai sāp un sāp, varbūt arī reibst, līdz izrādās, ka cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens. Vienmēr vajag atcerēties par spiediena kontroli, īpaši cilvēkiem pēc 45 gadiem. Mūsdienās arī jauniešiem, saspringtā dzīves ritma dēļ, spiediens mēdz būt paaugstināts. Starp citu, arī pazemināts spiediens var likt sāpēt un reibt galvai.
Kāpēc galvai nedrīkst ļaut sāpēt?
I.Barkāne skaidro, ka akūtu sāpju gadījumā to impulsu nosaka mūsu centrālā nervu sistēma, un, ja nepārtraukti tiek vadīts šis impulss, veidojas sāpju atmiņa, un no sāpēm vairs netiekam vaļā. Ir jāpārrauj šis sāpju impulss, un tāpēc jālieto pretsāpju medikamenti. Citādi samērā īsā laikā (vairākās nedēļās) sāpes no akūtām pārvēršas par hroniskām, kad organismā aktivizējas visi sāpju mehānismi, un tādas sāpes daudz sliktāk padosies ārstēšanai. Tāpēc labāk organismu laikus aizsargāt. Piemēram, migrēnas sāpju mazināšanai vispiemērotākie ir triptānu grupas medikamenti, kurus pret ģimenes ārsta, neirologa vai algologa izrakstītu recepti pacients iegādājas aptiekā. Šīs zāles svarīgi lietot laikus, jo tad lēkme vai nu neattīstās, vai ir īsāka, un cilvēks ātrāk var būt darbaspējīgs.
Dažas nianses
- Jaunām sievietēm, kurām galva sāp migrēnas dēļ, nevajadzētu lietot hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus un arī smēķēt, jo tad viņām ļoti pieaug insulta risks.
- Migrēnu ārstēšanai nereti nepieciešami medikamenti, kuru anotācijā nemaz nav ierakstīts, ka tie ir preparāti pret galvassāpēm. Piemēram, tās var būt pretepilepsijas zāles; profilaktiski ārsts var ieteikt beta blokatoru lietošanu.
- Profilaksei pret migrēnu, ieilgušām galvassāpēm kursa veidā ir labi lietot magnija preparātus. Lietošanas ilgumam jābūt vismaz desmit dienas vai divas nedēļas, kursu var atkārtot ik pēc diviem mēnešiem vai biežāk.
- Pret saspringuma sāpēm vairāk palīdz ibumetīna grupas medikamenti, arī fizioterapijas un fizikālās terapijas metodes. Ja saspringuma sāpju cēlonis ir nespēja tikt galā ar ikdienas negatīvo stresu, labāk palīdzēs kāds nomierinošs līdzeklis, nomierinoša tēja vai baldriāns, nevis pretsāpju preparāts.
- Jāpatur prātā, ka ilgstoša viena un tā paša pretsāpju medikamenta lietošana var radīt atkarību. Piemēram, ibumetīns, ja to lieto gadiem ilgi katru dienu. Lai tā nenotiktu, jākonsultējas ar neirologu vai algologu, lai mainītu citu medikamentu.
- Nereti labi palīdz adatu terapija – lai nebūtu tik bieži jālieto medikamenti.
Jāmeklē sāpju iemesls
Zanda Ozoliņa komentē, ka aptiekā visvairāk vēršas cilvēki ar stresa un saaukstēšanās izrasītām galvassāpēm. Farmaceiti izjautā katru savu klientu, pirms izsniedz tam piemerotāko medikamentu. Visbiežāk cilvēki izvēlas stiprākas zāles, nekā dažkārt viņiem ir nepieciešams. Vienmēr jāatceras, ka ir jāatrod sāpju iemels un tikai tad jālieto medikamenti. Dažkārt tie mums nepavisam nav nepieciešami.
Galvassāpju gadījumā būtu ieteicams izmērīt asinsspiedienu, atbrīvoties no ikdienas stresa, un reizēm kāds saldums mums var ļoti labi mazināt saspringuma galvassāpes. Ja ir jālieto medikamenti, tad ieteicams sākt no pašām mazākajām terapeitiskajām devām un ar medikamentiem, kuriem ir vismazākās blaknes, piemēram, paracetamolu.
