Lasīšanas laiks: 3 min
“Politiskā partija “Vienotība” ir kā kuģis, kas uzsēdies uz sēkļa. Tie, kas grib, nevar no tā nokāpt, bet tie, kas vēlas, nevar to izkustināt. Ir jābeidz baidīties, ka šis kuģis apgāzīsies, un jāuzņem straujš temps tālākajam ceļam,” uz partijā notiekošo “Vienotības” kongresā norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.
Viņš uzskata, ka partija “Vienotība” nav spējusi mobilizēties arī pēc vasarā notikušā kongresa, kurā tika ievēlēts jauns partijas priekšsēdētājs, un kūtrums atspoguļojas gan valdības darbā, gan partijas rīcības plānā un darāmajos darbos. Kā svarīgākos Latvijas izaicinājums viņš min ekonomisko izrāvienu, sociālās plaisas mazināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī drošības stiprināšanu.
“Lielākais Latvijas izaicinājums ir ekonomiskais izrāviens. Latvija šī gada pirmajos trīs ceturkšņos uzrāda mazāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu, savukārt eksporta apjoms krīt. Tikmēr nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti apmēram 30% iedzīvotāju. Plaisa, kas izveidojusies starp ekonomiski nodrošināto grupu un mazāk aizsargātajiem, kļūst tikai lielāka. Mūsu kā valdības partijas uzdevums ir panākt, lai premjers saprot, ka svarīgāk par Igaunijas apsteigšanu piecos gados, ir pamosties no savas miegainības un rīkoties,“
uzsver A. Pabriks.
Viņš gan arī veltīja kritiskus vārdus par lēmumiem, kas pieņemti steigā “Vienotības” pārvaldītajās ministrijās. A. Pabriks: “Es nevaru piekrist idejai par sociālā nodokļa nomaksu no minimālās algas arī tad, ja darbinieks strādā uz pusslodzi vai pēc stundu likmes. Uzņēmējus tas iedzen stūrī un spiež atlaist darbiniekus. Jābeidz izstrādāt likumus, pēc kuriem sagaidāmi iedzīvotāju protesti un kurus jāmaina uzreiz pēc to pieņemšanas.”
Viņš arī norāda, ka politiķos un sabiedrībā kopumā pārāk dziļi ir iesakņojies uzskats, ka visas Latvijas problēmas atrisinās cīņa ar korupciju. Turpina A. Pabriks:
“Nenoliedzami tā ir Latvijas problēma un pret to ir jācīnās, tomēr kļūda ir uzskatīt, ka korupcijas apkarošana ir mūsu valsts panaceja, kas izskaudīs sociālo nevienlīdzību, palīdzēs stiprināt vidusšķiru un nodrošinās labklājību. Pārāk ilgi mēs esam uz to koncentrējušies un tā nedrīkst kļūt par galveno ekonomikas formulu. Tāpat tā nedrīkst kļūt par atrunu, kāpēc attīstības procesi Latvijā bremzējas.”
Savukārt, vērtējot drošības stiprināšanu Latvijā, Pabriks uzsvēra, ka šobrīd būtiskākais ir darīt visu, lai stiprinātu Latvijas ārējo robežu ar Krieviju. Viņš atzinīgi novērtēja Iekšlietu ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām piešķirtos 36,5 milj. eiro, no kuriem 2.88 milj. euro atvēlēti šim mērķim. A. Pabriks: “Neprognozējamais Latvijas kaimiņš, migrācijas vilnis, pieaugošie terorisma draudi ir pietiekami iemesli, lai robežas sakārtošanas jautājums vairs netiktu atlikts. Nesakārtojot Latvijas ārējo robežu, mēs pakļaujam savus iedzīvotājus un valsti reālam apdraudējumam. Robežas infrastruktūras sakārtošana ir pienākums ne tikai pret mūsu iedzīvotājiem, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstīm un NATO partneriem.”
