Valmieras Ziņas

Artis Pabriks: Vārds ir stiprāks par vardarbību

Lasīšanas laiks: 5 min

Izvērstā Kremļa propaganda totāli kontrolētajos medijos Krievijā, žurnālistu aresti Turcijā,  bet jo īpaši asiņainie notikumi Francijā pēdējā laikā ir likuši domāt par vārda un izteiksmes brīvības dziļāko jēgu un tās nozīmi mūsdienu demokrātijā un mūsu ikdienas dzīvē.

Vārda brīvības jēdzienam ir ļoti sena vēsture, kas aizsākas senajās grieķu pilsētvalstīs.Tāpat kā mūsdienās, arī Atēnu pilsētvalstī vārda brīvība nebija absolūta, taču tā nodrošināja efektīvu pilsoņu interešu pārstāvību Asamblejā – Atēnu pilsoņu sanāksmē.

Tālākā vārda brīvības jēdziena attīstība saistās ar Renesanses laiku, kad Eiropā pēc asiņainiem reliģiskiem kariem notiek sabiedrības vērtību sistēmas maiņa, kas izceļ cilvēka individualitāti, humānismu un liek pamatu cilvēktiesībām. Šajā laikā vārda brīvības koncepts tiek ietverts tādos dokumentos kā 1689. gada Anglijas Tiesību likumā (The Bill of Rights) un 1789. gada Francijas Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā (la Déclaration des droits de l’homme et du citoyen). No šī brīža izteiksmes un viedokļa brīvība kļūst par fundamentālu vērtību Eiropas politiskajā kultūrā, līdzās tolerances konceptam. Tiek veidoti mūsdienu cilvēktiesību principi, tiesiska un demokrātiska valsts.

Spilgti vārda brīvības nozīmi raksturo franču apgaismības laikmeta filosofs Voltērs, kurš ir teicis šādus vārdus:

“Es nevaru piekrist tam, ko jūs sakāt, bet es esmu gatavs atdot dzīvību par jūsu tiesībām paust savu viedokli.”

Vārda brīvība nodrošina cilvēku iespēju aktīvi piedalīties sabiedriskajos procesos, izteikt savu viedokli, pat ja tas ir nepareizs, tādējādi aizstāvot savas intereses un tiesības sabiedrībā un ļaujot tās aizstāvēt arī citiem.

Vārda brīvība var tikt īstenota tikai kontekstā ar citām brīvībām,un tas ir katras demokrātiskas valsts likumdevēja uzdevums radīt tādu tiesisko ietvaru, lai kāda no brīvībām netiktu pārkāpta vai pārmērīgi ierobežota. Pieņemot tiesību aktus, likumdevējs balstās uz savu vēsturisko, kultūras, politisko pieredzi.

Ja runājam par situācijām, kad vārda brīvība var tikt ierobežota, tad es personīgi savu politisko nostāju balstu uz Voltēra un Džona Stjuarta Milla uzskatiem. Proti, vārda brīvība var tikt ierobežota, ja pausts aicinājums uz vardarbību. Jebkuras citas izpausmes kā zaimošana, gānīšana, aizskaršana vai pat aicinājums uz diskrimināciju var tikt ierobežotas vai novērsts gan brīvas runas ietvaros, gan izmantojot citas demokrātiskas un tiesiskas valsts likuma normas.

Ja analizējam asiņainos notikumus Parīzē, ir vairākas lietas, kas, domājot par vārda brīvību,man šķiet būtiskas.

Pirmkārt, Francijas satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijas publicētās karikatūras var būt šokējošas, aizskarošas un provocējošas. Ir cilvēki, kuriem tas var nepatikt, bet tas ir viens no izteiksmes veidiem, kas asi attēlo politiskos, ekonomiskos, reliģiskos vai jebkurus citus sabiedriskos procesus Francijā un pasaulē. Līdzīgi dažam var nepatikt, ka Marks Tvens grāmatās lieto vārdu “nēģeris” vai kā Rūdolfa Blaumaņa lugā “Skroderdienas Silmačos” attēlo un pat izsmej “žīdu” Joski.

Karikatūra un kariķēšana līdzās prozas darbiem, dzejai, publicistikai, ir viens no izteiksmes veidiem, kādā sabiedrība var paust savu nostāju par politiskajiem, ekonomiskajiem, sabiedriskajiem procesiem savā valstī un pasaulē. Pret kariķēšanu nav pasargāts ne ASV prezidents Baraks Obama, ne Vācijas kanclere Angela Merleke, ne Romas pāvests Francisks, ne tādi vēsturiskie personāži kā Jēzus, Muhameds, Buda vai kāds cits.

Tikai tas, ka kādam šīs karikatūras nepatīk, nerada pamatu ierobežot vārda un izteiksmes brīvību.

Otrkārt, ja tomēr kāds jūtas no vārda vai izteiksmes brīvības aizskarts, diskriminēts, nepārstāvēts, tad savas tiesības ir iespējams aizstāvēt, izmantojot demokrātiskā un tiesiskā valstī pieņemtus mehānismus, kurus šeit neuzskaitīšu.

Absolūti neakceptējama ir vēršanās pret vārda un izteiksmes brīvības praktizētājiem agresīvā veidā, saorganizējot masveida linča tiesu vai terorizējot un nogalinot mierīgus iedzīvotājus.

Pēdējie asiņainie notikumi Parīzē diemžēl atgādina Eiropas viduslaikus vai ASV dienvidus rasisma periodā, kad linča tiesas bija normāla prakse.

Treškārt, ļoti bīstama šķiet tendence, ka daudzi mediji nepārpublicē karikatūru, kura bijusi par pamatu traģiskajiem notikumiem Parīzē, nevis saturisku iemeslu dēļ, bet gan tādēļ, ka redakciju darbiniekiem ir cilvēciskas bailes saņemt tikpat agresīvu reakciju arī pret sevi. Baiļu ieviešana ir viens no galvenajiem teroristu ieročiem, jo ar baiļu izraisīšanu viņi panāk sev vēlamu rīcību. Šajā gadījumā teroristi piespiež redakcijas veikt pašcenzūru. Vienīgā pašcenzūra, kas šobrīd akceptējama, būtu no pašas Islāma pasaules viedokļu  līderu puses, kā arī parastiem Islāma ticīgajiem, nosodot veikto vardarbību un no tās distancējoties. Ja distancēšanās netiks skaidri izpausta, tas diemžēl var sabiedrībā izraisīt daudzu nepamatotu stereotipu veidošanos, kas nebūtu pieļaujama. Šeit Eiropas mediju uzdevums ir rast veidu kā šos viedokļus darīt zināmus savām sabiedrībām, lai nebūtu situācija, kur musulmaņu viedoklis netiek atspoguļots. Tāpat ir jāspēj paskaidrot to, ka karikatūras, tiek attiecinātas arī uz mums par svētiem vai neaizskaramiem uzskatītiem simboliem.

Gan Francijas, gan citu Eiropas valstu valdībām un sabiedrībām skaidri jāapzinās, ka, lai gan cīņas par mūsu tiesībām un brīvībām ir sen izcīnītas, tomēr var pienākt brīži, kad ir jābūt gataviem tās atkal un atkal aizstāvēt. Šis gadījums apliecina, ka nav pieļaujama ne vismazākā drošības iestāžu nolaidība vai neuzmanība, uzraugot teroristisko organizāciju vai ar tām saistīto personu darbību, jo tā var maksāt dzīvības cenu. Šeit tomēr jāatceras, ka drošību sargājošām iestādēm ir pietiekami plašs līdzekļu arsenāls, bet to pielietošana ir politiķu izlēmības vai neizlēmības rezultāts.

Pieredze liecina, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš nevis personām, kas nāk no musulmaņu valstīm, bet gan tā saucamiem konvertītiem, kuri noguruši no Rietumu pasaules piedāvātajām brīvībām, bezrūpīgās dzīves un materiālisma, meklē jaunu dzīves ceļu, nereti kļūstot par ļoti radikālu ideju aizstāvjiem.

Parīzes notikumi, kuru galvenie “anti-varoņi ” bija Francijā dzimuši tās pilsoņi, liecina arī par būtiskām sabiedrības integrācijas problēmām.

Integrācija, kā arī mēs bieži kļūdaini domājam, nav tikai formāla pilsonības iegūšana un valsts valodas zināšanas, bet gan sabiedrības ētisko un morālo vērtību pieņemšana, piederības sajūtas izveidošana ar konkrēto valsti, iekļaušanās sabiedriski politiskajos procesos, kas neizslēdz mazākumtautību tiesību īstenošanu.

Vārda brīvība ir dzimusi eiropeiskā un rietumnieciskā politiskajā kultūrā, bet kļuvusi par plaši akceptētu universālu vērtību, kurai visā pasaulē ir daudz vairāk piekritēju un lietotāju nekā noliedzēju. Šī ir vērtība, bez kuras moderna un demokrātiska valsts un brīvs cilvēks nespēj pastāvēt, tādēļ arī pret to vēršas demokrātijas un cilvēktiesību pretinieki. Tomēr pat teroristi nevar un nedrīkst pagriezt laika ratu atpakaļ.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (reģistrācijas Nr. 90009029104, nmpd.gov.lv) aicina pieteikties uz vakantajiem amatiem NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS (NM) ĀRSTA PALĪGS VALMIERAS BRIGĀŽU ATBALSTA CENTRĀ Valmieras, Rūjienas, Alojas neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos (profesijas kods 3258 01) uz nenoteiktu laiku Darba laiks: pilna slodze saskaņā ar summētā darba laika grafiku Darba vieta: Rīgas iela 47A, Valmiera Valdemāra iela 26, Rūjiena Rīgas iela 10, Aloja Mēs Tev uzticēsim nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem Tu esi kā radīts darbam NMPD, ja Tev ir neatliekamās medicīnas ārsta palīga pirmā līmeņa profesionālā augstākā medicīniskā izglītība; sertifikāts neatliekamās medicīnas ārsta palīga specialitātē; zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā un tai nepieciešamo resursu pārvaldīšanā; labas komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā; prasmes patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; spēja pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši situācijai; valsts valodas prasme C1 līmenī; prasme lietot sakaru ierīces un informāciju tehnoloģijas. Ko Tu iegūsi, ja pievienosies mums izaicinājumu pilnu darbu; atbalstu no pieredzējušiem kolēģiem darbu uzsākot; darba samaksu mēnesī par pilnu slodzi ar piemaksām par darbu paaugstināta riska apstākļos un darbu naktī līdz 2341.00 EUR (pirms nodokļu nomaksas); piemaksu par darba stāžu (ja darba stāžs lielāks par 1 gadu); iespēju plānot savu darba grafiku; atbalstu Tavai izaugsmei un profesionālajai attīstībai (mācības, kursi u.c.); valsts apmaksātu veselības aprūpi – Tev nebūs jāmaksā pacienta iemaksas un līdzmaksājumi; papildus bonusus - papildatvaļinājumu līdz 8 dienām, redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu daļēju kompensāciju u.c.; iespēju doties izdienas pensijā. Lai pieteiktos konkursam, dzīves gājumu CV (Curriculum Vitae) līdz 2024.gada 21.aprīlim sūtīt elektroniski uz e-pastu: konkursam@nmpd.gov.lv ar norādi “Ārsta palīgs Valmieras BAC” vai iesniegt personīgi Rīgas ielā 47A, Valmierā. Sīkāka informācija pa tālruni: 67337201 vai 67337203 Sazināsimies ar pretendentiem, kuri būs tikuši līdz otrajai pretendentu atlases kārtai. Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Datu pārzinis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, adrese: Laktas iela 8, Rīga, LV-1013; tālr. Nr. 67337000; e-pasts: nmpd@nmpd.gov.lv. Vairāk informācijas skatīt: https://www.nmpd.gov.lv/lv/privatuma-politika#personala-atlase Profesija: ĀRSTA PALĪGS/ FELDŠERIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 47, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-21 Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā, piedāvā darbu pārdevējam (-ai) veikalā “top!” Valkas ielā 1,Valmierā . Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, atbildības sajūta. Piedāvājam: Veselības apdrošināšana; Papildus sociālās garantijas pēc nostrādāta gada; Svētku dāvanas; Atmaksātus papildatvaļinājumus; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas; Mūsdienīgu darba vidi; Darba alga no EUR 900-950 (bruto); Darba laiks maiņās no plkst. 8.00-22.00. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv, ar norādi – pārdevējs VALMIERĀ,Valkas ielā vai pieteikties personīgi pie veikala vadītājas,vai WhatsApp tel.nr. +371 27 290 347. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Valkas iela 1, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-10 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv Vai pieteikties WhatsApp +371 27290347 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri