Lasīšanas laiks: 4 min
Filma “Mīlulis” Latvijas kinoteātros skatāma jau no 23.septembra, bet trešdien, 19.oktobrī, Valmieras kinoteātrī “Gaisma” skatītājiem bija iespēja tikties ar filmas režisoru Staņislavu Tokalovu un galveno varoni Matīsu Godiņu, kuru lieliski atveido Kārlis Arnolds Avots.
Filma ir Latvijas studijas Tasse Film kopražojums ar Igauniju un Rumāniju. Tas ir skaudrs stāsts par 26 gadus jaunu, ambiciozu, pašpārliecinātu, bravurīgu un seksīgu karjeristu Matīsu, kura dzīvē pēkšņi notiek traģēdija – nelaimes gadījumā iet bojā viņa mīļotā sieviete Agate. Matīss paliek ar Agates desmitgadīgo meitu Paulu un dārgu īpašumu.
Gan filmas laikā, gan pēc filmas raisās vesela virkne ar jautājumiem un pārdomu blokiem: Kāpēc tik skarbas un pat naidīgas ir Matīsa attiecības ar māti (Indru Rogu)? Kāda ir bijusi paša Matīsa bērnība? Vai visa jaunā paaudze, kas augusi reizē ar atjaunoto Latviju un citā ekonomiskajā sistēmā, ir tendēti uz karjeru, naudu un varu? Vai viņi vispār spēj uzņemties atbildību? Kādas īsti ir Matīsa un Agates attiecības un kāpēc viņš neko nezina par Agates ģimeni? Vai mīluli Matīsu kāds mīl no sirds un vai viņš pats kādu patiesi mīl? Varbūt tā ir tikai izmantošana, sekss un manipulēšana? Vai Matīsa uzvārds Godiņš ir režisora nejauši atrasts vai tomēr likumsakarīga izvēle? Kas uzvarēs – cilvēka gods un sirdsapziņa vai naudas kāre?
Švītīgais Matīss bieži parādīts nepatīkamā gaismā, bet skatītājs var vērot Matīsa iekšējo cīņu ar sevi, apmulsumu, šaubas un lēmuma pieņemšanas brīdi. Matīsa un arī mazās meitenes Paulas seja gandrīz visu filmas laiku ir cieta, bez emocijām, vien retu reizi pavīd smaids, izskan kāda frāze, un skatītāji var vien iztēloties to, kas notiek bērna sirsniņā un jaunā vīrieša prātā, kā viņi spēs pārvarēt tuvā cilvēka nāvi un dzīvot tālāk.
Skatītājiem emocionālas ir arī krematorijas ainas, situācijas ar maksātnespējas administratoriem, nekustamo īpašumu haizivīm un juristu likumu apiešanas metodēm.
Dzīvē droši vien juristiem un sociālo iestāžu darbiniekiem būtu iebildumi par filmā notiekošo, jo reāli diezin vai kāds uzticētu desmitgadīgu meiteni mātes draugam. Tāpat pārdomas raisa arī Paulas rīcība: vai viņa spēj piedod Matīsam nodevību un solījuma laušanu? Vai tomēr bērna sirdī joprojām ir ticība gaišajam un viņa pieķeras Matīsam kā pēdējam salmiņam, cerot un ticot, ka Matīss nav tāds melis un izmantotājs, kāds bijis viņa tēvs?
Saruna pēc filmas sākumā ir kā dialogs starp režisoru un Kārli, vēlāk ar saviem jautājumiem iesaistās arī skatītāji. Jautāts, kā ar vienu vārdu raksturotu filmu, režisors Staņislavs Tokalovs atbild: Izvēle.
Kastingā uz Paulas lomu piedalījās ap 500 meiteņu, uzvarēja Paula Labāne. Gan režisors, gan Kārlis augstu vērtē meitenes sniegumu:
Nevar īsā laikā bērnam iemācīt aktierspēles kursu, jāatrod tāds, kas atbilst pēc savas dabas. Paula psiholoģiski ir ļoti spēcīga, augsta pilotāža! It kā jauna meitene ar nevainīgu un patiesu skatu uz apkārtējo pasauli, bet tajā pašā laikā – pieaudzis cilvēks.
Debija ir ne tikai Paulai, arī Kārlim Arnoldam Avotam šī ir pirmā spēlfilma. Režisors ar aktieri strādājis divus gadus un par grūtībām filmas uzņemšanas laikā Kārlis stāsta:
Stasi (režisoru) ļoti atbaida teatralitāte. Viņš mācīja nevis tēlot, spēlēt, bet BŪT kameras priekšā. Pirmās divas dienas bija ļoti grūtas, jo nezināju, ko vispār nozīmē filmēties kino, strādāt ar 30-40 cilvēku lielu filmēšanas grupu. Kāda aina bija jāatkārto pat 18 reizes! Izaicinājums bija arī kailās un intīmās ainas (mamma taču arī skatīsies!). Bet vēl smagākas bija bērnunama epizodes, kas tika uzņemtas patiesajā vidē. Gribas domāt, ka pie Matīsa izvēles reālajā dzīvē gan būtu nonācis daudz ātrāk.
Patiesa vide ir arī nams Rīgā, Miera ielā 18, savukārt baisās krematorijas ainas ētisku apsvērumu dēļ bija pielāgotas. Vai filmai “Mīlulis” ir kādas paralēles ar franču rakstnieka Mopasāna romānu “Mīlulis” (Bel Ami) un tāda paša nosaukuma filmu, lai spriež lasītāji un skatītāji. Tāpat katrs pats var uzdot sev jautājumu, vai spētu uzņemties rūpes par svešu bērnu, cik svarīga loma dzīvē ir naudai un mantai, cik atklāti esam ar saviem tuvākajiem cilvēkiem.
