Lasīšanas laiks: 4 min
Neviens nemirs ļaunas slimības novārdzināts. Galvenais neslimot! Ja nu liga klāt, tad jācer, ka risinājums nav plānveida operācija valsts veselības aprūpes sistēmā. Varat nesagaidīt savu kārtu.
Var jau zem naža gulties tūlīt par paša naudu. Ja maciņš plānāks, tad jācer uz radinieku palīdzību. Ja radiniekos nav gana turīgu sponsoru, tad atliek lūgt sociālo tīklu palīdzību, apelēt pie līdzcilvēku līdzcietības, vākt līdzekļus ar ziedojumu palīdzību. Valsts sistēma steigs izrakstīt vājinieku no slimnīcu reģistra, līdzcietīgi izdalīs līdzekļus pieticīgai apbedīšanai, statistiski norakstīs nelaiķi uz individuālas bezatbildības rēķina. Mūsu dakteri prot nieri, aknu vai pat sirdi nomainīt, ja vien būtu nauda.
Tāda vienkārša apmaiņa – čupiņa eiro banknošu pret dzīvību. Naudas nav. Mirstiet klusu un bez pretenzijām.
Īstenībā paši vainīgi, vajadzēja lielāku artavu sociālajā budžetā iemaksāt. Vajadzēja ilgtermiņā domāt un uzkrāt kādus desmitus tūkstošus nieres maiņai. Vajadzēja dūšīgi valsts budžetā maksāt un cerēt, ka nauda kā bumerangs sasniegs maksātāja dzīvībai nozīmīgus mērķus. Pat, ja maksājumi akurāt nebūs tendēti uz veselības aprūpi, ir cerības, ka bēru mielastam izdosies savilkt galus.
Bezrūpīgi pārskatot veselības aprūpes sfēru viss šķiet vienkārši. Vairāk naudas – labāki veselības aprūpes pakalpojumi. Kā nu ne, jaudīgāka diagnostikas tehnika, lielākas algas personālam un tumīgāka slimnieku barošana ir garants slimību novārgušo atveseļošanai. Jo vairāk naudas, jo lielāka šprice, vairāk analīžu un tablešu, kreftīgākas un nesaprotamākas operācijas. Diagnoze + anamnēze + perfekta terapija + jauna diagnoze. Ideāls aplis naudas pumpēšanai. Asins aina, hemoglobīns, grimšana un celšanās, cukurs, antivielas, dažādi ķermenīši, norma un nenorma, tas viss prasa aprūpes līdzekļus. Atkārtota fluorogramma par ļaunu nenāks. Neliedz iespēju kolēģim nopelnīt: kardiologs tikai retos gadījumos nenosūtīs klientu pie pulmonologa vai gastroenterologa.
Kamēr ir budžets, bildējam, audzējam mikrofloru, bāžam kunģī kobras, mēram un sveram. Kad naudas vairs nav, liekam vājiniekus rindā, diagnozi nosakām pēc mēles vai horoskopa zīmēm.
Par ko ir runa? Vai tiešām veselības aprūpē nauda ir galvenais kvalitātes faktors? Piedodiet, bet man šķiet ka nē! Negribu ticēt, ka Latvijas ārsti katrā pacientā saskata potenciālu naudas avotu, pat privātajā medicīnā nē. Ir taču kaut kāda godprātība, ja nē, tad jau nevar ticēt nekam. Es ticu ārstam, es viņam uzticu dārgāko, kas man ir – dzīvību. Labi, atvirzīsim ētiku un godprātību otrajā plānā, mēģināsim izprast naudas lomu veselības aprūpē. Vai budžeta pieaugums nozarē nozīmēs kvalitātes un pieejamības rādītāju uzlabošanos? Zināmā mērā jā! Kur tad ņemt naudu? Pumpēt esošajā sistēmā jaunus resursus? Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdis Pēteris Apinis apgalvo, ka esošā situācija veselības nozarē neapmierina nevienu: ne dakterus, ne slimniekus, ne valsti kopumā.
Grūst līdzekļus neefektīvā sistēmā ir tas pats, kas remontēt pilnībā nolietotu automašīnu vai lāpīt bedres uz nolietota ceļa.
Vai nauda, kas atvēlēta veselībai, tiek izlietota lietderīgi? Noteikti nē! Valsts kontroles atzinums par Austrumu slimnīcas saimniekošanas efektivitāti ir biedējošs – 3.7 miljoni eiro ir izlietoti nesaimnieciski. “Nesaimnieciski” ir korektākais no iespējamiem formulējumiem. 11 miljoni mūsu naudas ir “iegrūsti” e-veselības projektā. Kā atzīst pati veselības aprūpes ministre: “Jā, es piekrītu – tas ir ļoti slikts projekts”. Slimnīcu attīstībai Eiropas fondu izmantošanas tekošajā periodā ir plānots ieguldīt 174 miljonus eiro. Brīnišķīgi! Nav jāmeklē nekāds politiskais zemteksts, ka lielākā daļa naudas tiek novirzīta Kurzemes reģionam. Tā vajag. Valsts kontrole naivi iesaka veselības ministrijai līdzekļus izlietot efektīvāk. Valsts kontroles eksperti, pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, ieteica veselības ministrijai izstrādāt nozares attīstības plānošanas dokumentus, radīt tālredzīgus, dzīvotspējīgus un labvēlīgus priekšnosacījumus ambulatorās veselības aprūpes sistēmas efektīvai darbībai. Tātad, sistēma klibo ar abām kājām.
Nozares kapacitāte līdzekļu apguvei nav komentējama: cik dosiet, tik apgūsim. Vai ir attīstības vektors? Vai pacients ir pirmajā vietā? Jāpaklusē.
Valsts kontrole 2015.gadā atklāja 493 gadījumus, kad bezmaksas veselības aprūpe ir piešķirta Valsts Sporta medicīnas centra darbiniekiem. Sīkums…. KNAB ir rosinājis kriminālizmeklēšanu par VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” darbiniekiem par prettiesisku labumu gūšanu. Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes šefs Uldis Rutkaste attiecībā uz valsts veselības aprūpes sistēmu ir lakonisks savos slēdzienos: “… sistēmu caurvij nepieejamības, nesolidaritātes, neefektivitātes un necaurskatāmības problēmas”. Tas, ko varam darīt, ieguldīt naudu nesaprotamas darbības sistēmā.
Latvijā jau vismaz 20 gadus ir zināma ABC (activity based costs) efektivitātes sistēma, kuru izmanto arī veselības aprūpes sistēmā. Izrādās, ka arī veselības aprūpes pakalpojumiem var izrēķināt vidējās izmaksas par konkrētu darbību un novērtēt darbību efektivitāti. Proti – katram slimnīcas pakalpojumam var noteikt saprātīgus izmaksu griestus un izmērīt efektivitāti.
Kamēr veselības aprūpi finansē bez loģiskas kontroles un atskaišu kārtības, sistēma var “apēst” jebkuru valsts finansējumu bez taustāmiem rezultātiem.
Ko gribēju teikt? Vien to, ka nauda veselības aprūpei netiek izmantota lietderīgi. Tā ir mūsu nauda. Kopīgā. Kāds uzskata, ka to var tērēt pēc saviem ieskatiem. Izniekot neveiksmīgos projektos vai bezatbildīgi iegrūst ārpakalpojumu pirkšanā, prēmijām vai “pasūtījuma” valsts iepirkuma organizēšanai.
Ko darīt mums, potenciāliem slimnīcas halāta valkātājiem? Klusēt lupatiņā, krāt naudu un cerēt uz homeopātisko tējiņu dziedējošo efektu. Galvenais neslimot!
