Valmieras Ziņas

1944.gada vēstule skolas sienā, kara lazarete, spoki, baseins pagrabā – noslēpumainā Valmieras Valsts ģimnāzijas ēka

Lasīšanas laiks: 6 min

Sestdien, 9.maijā, Valmieras Valsts ģimnāzija (VVĢ) atzīmēs 95.jubileju. Skolā pulcēsies tās audzēkņi, darbinieki, absolventi un viesi. 114 gadus senā pagātnē pirmā Valmieras skolotāju semināra audzēkņu grupa spēra soli pār ēkas slieksni, pirms tā skolas vietā pletās skaists priežu mežs. Ēkas sienas glabā abu pasaules karu ievainoto cerības, audzēkņu sapņus, kā arī vēl neatklātus noslēpumus. Par E burta formā, godinot evaņģēliju, celto izglītības iestādi portālam “Valmieras Ziņas” stāsta VVĢ vēstures skolotāja Ineta Amoliņa.

19.gadsimta beigās Latvijā zemnieki kļuva turīgāki un pieauga to iespējas izglītoties, bet trūka skolotāju, kuri viņus varētu apmācīt. Skolotāju semināri jau bija Rīgā un Kurzemē, tāpēc valdības pārstāvji lēma par tā nepieciešamību arī Vidzemē. Sākotnēji kā atbilstošākā vieta tika izvēlēta Valka, taču tur ierēdņi pieprasīja nesamērīgu augstu samaksu par zemes gabala iegādi. Valdības pārstāvjiem, ar vilcienu dodoties atpakaļ uz Rīgu, prātā ienāca doma, ka semināra ēku varētu būvēt Valmierā. Te domnieki bijuši ļoti atsaucīgi, par 900 rubļiem pārdodot ne tikai pļavu, bet arī priežu mežu Gaujas krastā.

“Nākamais uzdevums bija ēkas projektēšana. Liela izvēle nebija, jo cilvēkam, kurš to darītu, bija nepieciešams sertifikāts, kas ļauj projektēt izglītības iestādi. Darbu uzņēmās veikt Aleksejs Kizelbašs, kurš, pirmo reizi atbraucot uz priežu mežu, kur tagad slejas ēka, saskatīja te Dieva stūrīti zemes virsū. Tā arī radās ideju skolu būvēt E formā, godinot evaņģēliju.”

Pamatakmens likts 1901.gada 9.maijā. Neatbildēts jautājums ir, vai tolaik tika ierakta arī kapsula ar vēstījumu. Ir zināms vien tas, ka ēku iesvētīja kāds pareizticīgo mācītājs, kura runas melnrakstā lasāms, ka ar Dieva un cara svētību tiek celta lepnā Valmieras skolotāju semināra ēka.

“Uzreiz tika būvētas arī palīgtelpas: malkas šķūnīši, ledus pagrabs, pirts, kūtis sīklopiem un liellopiem. Mācības notika centrālajā ēkas daļā, bet spārnos bija dzīvojamās telpas audzēkņiem, dzīvokļi skolotājiem, direktoram. Protams, nebija ekskluzīvu apstākļu – skolā bija tikai divas izlietnes, kas bija jāsadala 150 audzēkņiem, kuru skaits vēlāk pieauga.”

Tolaik populāras bija pastkartes, kas tomēr nav precīzs vēstures avots, jo mode bija uzņemto bildi apstrādāt. Tā kā skola bijusi pieprasīts objekts un Valmierā darbojušies vairāki iespiedēji, pieejamas pastkartes, kur ēka ir ar pelēku, sarkanu un pat zilu jumtu. Kolorētos izdevumos skola atainota dažādos toņos, pat balta kā pils.

“Mācības sākās jau 1902.gadā vēl nepabeigtā skolas ēkā, jo Rīgas kungi steidzināja, ka nepieciešami jaunie skolotāji. Viena no galvenajām prasībām audzēkņiem bija apgūt kādu mūzikas instrumentu. Skolā bija daudz vijoļu, klavieres gan tika īrētas, tām naudu krāja paši audzēkņi. Dziedāšanu un orķestri skolā vadīja komponists Emilis Melngailis.”

Skolotāju seminārs darbojās līdz 1917.gadam, kad tā aiziešanu no Valmieras veicināja Pirmais pasaules karš. Latvijā tas sākās 1915.gada pavasarī. Jebkurā piefrontes pilsētā bija vajadzīgas lazaretes viegli ievainoties cilvēkiem, kā arī bēgļiem, lai apārstētu nelielus ievainojumus, pārsietu brūces un veiktu cita veida ārstēšanu, lai slimnīcas būtu pieejamas smagi cietušajiem cilvēkiem.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, audzēkņi no skolas tika evakuēti, bet mācības turpinājās dažādos šķūnīšos, sporta zālēs, mazās skoliņās. 1915.gada 25.maijā skolas telpās oficiāli tika atklāta kara lazarete ar ideju, ka te vieglus ievainojumus apkops karā iesauktajiem skolotājiem. Izglītības iestādes muzejā ir saglabājusies fotogrāfija, kā skola pārvērsta par skaistu sanatoriju.

“Tomēr karā cariskās armijas karavīri tika ļoti sakropļoti. Nevarēja atļauties šķirot cietušos. Lazaretē tika pārņemtas slimnīcas funkcijas, lai gan nebija atbilstoša personāla, aprīkojuma, pretsāpju līdzekļu. Meitenes, kuras bija pieteikušās par brīvprātīgajām, bija apjukušas un satriektas, redzot smagi sakropļotus ķermeņus, dzirdot cietušo vaimanas. Viena no medmāsām, nespējot to pārdzīvot, atņēma sev dzīvību. Tāpēc ir uzskats, ka šī dvēselīte te joprojām klīst.”

Lazarete beidza pastāvēt 1920.gadā. Ēkā sāka darboties Valmieras Valsts vidusskola. Tomēr darbu direktors Jānis Jansons sāka ar nopietnu iebildumu, ka audzēkņus nevar laist ēkā, kur joprojām ir slimnieki, kuri pārnēsā lipīgas slimības. Pēc cietušo nogādāšanas slimnīcā un sakopšanas darbiem 1920.gada 15.septembrī ēkā tika uzsāktas mācības.

Latvijas laika periodā dzīve skolā ritēja mierīgi, par to lasāms vairākos interesantos atmiņstāstos.

“Pienāk Otrais pasaules karš, un skola atkal pārtop par kara lazareti. Tā kā ir parādījušies jauni ieroči – dažādas sprāgstvielas, šoreiz būtiskākas pārmaiņas skar skolas izskatu. Ēkai ir lieli logi, tāpēc bija jānodrošina, ka pacienti ir pasargāti no stikla lauskām, tuvumā sprāgstot lādiņiem. Pirmā stāva logi tika aizbūvēti ar ķieģeļiem. Gaisma caur tiem no jauna iespīdēja tikai ap 1952.gadu, bet vēstures un fizikas kabinetos – 1990.gadu beigās, kad tika nojaukta ķieģeļu kārta.”

Šajā laikā rakstīta arī vēstule, kas lasītāju sagaidīja pēc 71 gada.

“2012.gadā, veicot renovāciju, tika atrasts unikāls dokuments, par kuru neviens pat nenojauta. Netālu no ķīmijas kabineta, zem sienas dēlīšiem tika atrasta vēstule, kas datēta 1944.gada 3.maijā. Karavīrs vācu valodā rakstījis draugiem, ka smagu ievainojumu ārstē Latvijā. Iespējams, viņš nepaspēja vēstuli nosūtīt, tāpēc paslēpa netālu no gultas. Varbūt viņš aizgāja mūžībā, bet kāds vēstuli atstāja ēkas sienās. Rakstītā ziņa apskatāma skolas muzejā.”

Interesanti, ka ne padomju, ne vācu okupācijas laikā mācības netika pārtrauktas.

“Mācību telpas tika atrastas Valmieras Viestura vidusskolā, draudzes namā, pamatskolā, kas kādreiz atradās Gaujas krastā. Savukārt mājturība notika malkas šķūnīšos pie pareizticīgo baznīcas. Piemeklētās telpas nebija piemērotas mācībām, bieži sliktā stāvoklī, tāpēc audzēkņi jokoja, ka caurie jumti astronomijas stundās nodrošina lūkotavu uz zvaigznēm.”

I.Amoliņa atzīst, ka, paliekot skolā ilgāk, kad noklust audzēkņu čalas, ir dzirdami soļi. Ēkā mājo divas dvēselītes. 1970.gadā telpās dzīvību atņēmis arī kāds skolēns, kuram bijušas garīga rakstura problēmas.

“Lai gan varam izskaidrot trokšņus, jo skola ir jau sena, dēļu grīdas čīkst, vienam te palikt nav omulīgi. Padomju laikos, kad bija obligātās dežūras, kolēģi skolā palika tikai pa pāriem vai arī aicināja līdzi dzīvesbiedru. Ir arī interesantas sakritības – signalizācija vairākas reizes ir nostrādājusi tieši liktenīgajā ģeogrāfijas kabinetā, tur arī bez iemesla ir sprāgusi kodoskopa lampa, nav interneta. Taču dvēselītes, kas te mājo, ir gaišas, tās skolu sargā.”

Savukārt pagrabstāvs, kur tagad ir garderobes, pieredzējis militārās apmācības 1980.gados. Bet pirms tam, direktora Pētera Kampara laikā, tur bijis baseins.

“Pagrabā tika izrakta iedobe, ieklāts milzīgs gumijas pūslis, ko piepildīja ar ūdeni. Tā skola tika pie sava baseina, tomēr ne visi tur drīkstēja peldēt. Tolaik direktors Pēteris Kampars, kurš arī dzīvoja skolā, bija iecienījis krosiņus vakaros. Audzēkņiem, kuri viņam piebiedrojās sportiskajā aktivitātē, bija atļauja apmeklēt baseinu.”

Skolotāja piebilst, ka ir ļoti daudz materiālu, kā skola būvēta, kā tērēta katra kapeika, cik ķieģeļu iegādāts, bet nevienā dokumentā neparādās, kur šie ķieģeļi ir ražoti, lai gan tolaik populāri bija kādā no māla veidojumiem iespiest ražotāja vārdu.

“Vēl kāda mīkla, par kuru atbilde joprojām nav rasta – kur palika pareizticīgo krusti, kas te bija, mācībām sākoties, bet tad pazuda – kas tos noņēma, kad, uz kurieni aizveda, nav zināms.”

Valmieras Valsts ģimnāzijas ēkas sienas glabā daudz stāstu un noslēpumu. Par dažiem no tiem ir izdevies atrast pierādījumus, uzklausīt atmiņstāstus un saglabāt cita veida liecības, daži, iespējams, vēl gaida atklāšanas mirkli. Tomēr katram ar skolu saistītajam ir savi stāsti, daži no tiem skanēs VVĢ 95.gadadienas salidojumā 9.maijā.

Aktuālais jautājums

Vai esi iepazinies ar jauno Valmieras novada teritoriālo plānojumu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Rubenes pamatskola aicina darbā skolotāja palīgu laiku (40 stundas nedēļā jeb 1,0 likme) uz nenoteiktu. Darba vietas adrese: Rūķu iela 3, Rubene, Kocēnu pagasts, Valmieras novads. Ja Tev ir vēlme: veikt bērnu aprūpi ikdienā; sadarboties ar grupas skolotājām, sniegt atbalstu bērniem mācību jomu apguvē; veidot bērnos kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas; rūpēties par bērnu dienas režīma ievērošanu; nodrošināt telpu, inventāra tīrību un kārtību. un ja Tev ir: vismaz vispārējā vidējā izglītība (vēlams praktiskā pieredze darbā ar bērniem); valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; kompetences: prasme plānot, organizēt un kvalitatīvi veikt savu darbu, disciplinētība; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; pozitīva un atbildīga attieksme pret darbu. mēs piedāvājam: pamatalgu pārbaudes laikā 780 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 850 EUR pirms nodokļu nomaksas; iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu par labu darba sniegumu; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Pieteikuma vēstuli, profesionālās darbības aprakstu (CV), lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pastu: rubenes.pamatskola @valmiera.edu.lv ar norādi “Skolotāja palīga vakance” līdz 2026. gada 19.jūnijam plkst. 17.00. Tālrunis papildu informācijai: 29487602. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: SKOLOTĀJA PALĪGS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūķu iela 3, Rubene, Kocēnu pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-06-19 Kontaktpersona: rubenes.pamatskola@valmiera.edu.lv 29487602

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, reģistrācijas Nr.90000054163, izsludina konkursu uz Valmieras nodaļas VADĪTĀJA ierēdņa amatu (uz nenoteiktu laiku). Prasības pretendentiem: 1) atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām; 2) akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vēlams tiesību zinātnēs); 3) izpratne par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem; 4) pieredze darbā ar tiesību aktiem; 5) praktiska darba pieredze, sagatavojot administratīvos aktus; 6) zināšanas un darba pieredze komandas vadīšanā un darba plānošanas jautājumos; 7) prasmes darbā ar MS Office programmatūru; 8) valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī; 9) angļu valodas zināšanas atbilstoši vidējam (B2) valodas prasmes līmenim (amata pienākumi ietver arī ārzemju klientu apkalpošanu); 10) vismaz viena gada ilga darba pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē. Galvenie amata pienākumi: - vadīt, plānot, organizēt un koordinēt nodaļas darbu tās kompetences ietvaros; - nodrošināt nodaļas uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi; - organizēt klientu apkalpošanu un konsultēt klientus; - sagatavot atbilžu projektus uz klientu iesniegumiem, sūdzībām; - izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piedāvā: - iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē; - mēnešalgu EUR 1899,- pārbaudes laikā un pēc pārbaudes laika EUR 2090,- pirms nodokļu nomaksas; - sociālās garantijas - veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika), redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu kompensāciju; - papildatvaļinājumu, atvaļinājuma pabalstu; - labus darba apstākļus Valmierā, Meža ielā 7, LV-4201. Iesniedzamie dokumenti (valsts valodā): 1) motivēta pieteikuma vēstule (ar apliecinājumu par atbilstību Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām); 2) dzīves gājuma un profesionālās pieredzes apraksts (CV); 3) izglītību apliecinoša dokumenta kopija*. *Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā. Lūdzam ievērot, ka tiks izskatīti tikai to pretendentu pieteikumi, kuri iesniegs visus norādītos dokumentus.  Amata pienākumu veikšanai nepieciešams izmantot patstāvīgi noformētu nacionālo elektroniskās identifikācijas risinājumu, t.i., eParaksts mobile, eParaksts eID. Dokumentus var iesniegt elektroniski līdz 2026.gada 14.jūnijam, nosūtot uz e-pasta adresi: darbs@pmlp.gov.lv ar norādi “pieteikums Valmieras nodaļas vadītāja amatam”. Uzziņas pa tālruni: 67219131 Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 13.pantu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka: 1) pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu atlases konkursa norisi; 2) personas datu apstrādes pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kontaktinformācija: Čiekurkalna 1.līnija 1, k-3, Rīga, LV-1026, e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv Profesija: KLIENTU APKALPOŠANAS STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Meža iela 7, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2026-06-14 Kontaktpersona: darbs@pmlp.gov.lv, 67219131

Mūsu partneri