Lasīšanas laiks: 4 min
Juris Neikens, viena no izcilākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē. Mācītājs, skolotājs un rakstnieks, viens no latviešu prozas pamatlicējiem. Viņa dzīves ceļš aizsācies Limbažu pusē – Ārciema pagasta “Kānadžos” 1826. gada 6. aprīlī. Rakstnieks dzimis hernhūtiešu dzimtā, no vecākiem guvis svarīgus reliģiskus un ētiskus iespaidus. Mācības uzsāka Limbažu apriņķa skolā, turpināja mācīties Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valmierā. Studēja dabaszinības un teoloģiju Tērbatas Universitātē, studiju laikā pievienojās studentu korporācijai “Livonia”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.
J. Neikens strādāja par palīgskolotāju Valmieras draudzes skolā, vēlāk bija direktora palīgs J. Cimzes skolotāju seminārā un mājskolotājs mācītāja Ferdinanda Valtera ģimenē Valmierā. Viņš sagatavoja vācu valodas mācību grāmatu latviešiem un strādāja pie latviešu-vācu vārdnīcas, kas diemžēl palika nepabeigta. Pēc Tērbatas Universitātes beigšanas J. Neikens gadu pavadīja pie F. Valtera kā palīgmācītājs Valmierā, pēc tam bija mācītājs Dikļos, bet no 1867. gada viņš bija Umurgas draudzes mācītājs.
J. Neikens desmit savas dzīves ražīgākos gadus kalpoja Dikļu evaņģēliski luteriskajā draudzē (1857–1867). Pelnīti iedēvēts par Dziesmu svētku tēvu, jo 1864. gada trešajos Vasarsvētkos Dikļos sarīkoja pirmos Dziedāšanas svētkus, pulcinot sešus vīru korus no Limbažiem, Rūjienas, Mazsalacas, Lielsalacas, Straupes un Dikļiem. Ar Jura Neikena vārdu Dikļos saistītas vairākas vietas – Neikenkalns (Dziedāšanas svētku vieta), Neikena akmens (pusceļā starp baznīcu un mācītājmāju) un arī mācītāja krēsls, kas atrodas baznīcas sakristejā, saukts par Neikena krēslu.
Neikens bija Latviešu Literārās biedrības Vidzemes nodaļas vadītājs (1864–1866) un atsāka izdot laikrakstu “Ceļa Biedris” (1865–1867), bet 1866. gadā viņu iecēla par Valmieras prāvesta iecirkņa skolu pārraugu. Laikrakstā “Ceļa Biedris” publicēti arī visi Neikena nozīmīgie literārie darbi.
J. Neikena prozas dzīvotspēju noteikusi psiholoģiskā tēlojuma niansētība un tautā noklausītās valodas izmantojums. Literāro darbu stils ir kodolīgs, kompozīcija koncentrēta, pievēršoties atsevišķām veiksmīgi izvēlētām situācijām. Autora vēstījums ir dinamisks, izcelti personu dialogi, kuros visspilgtāk atklātas viņu rakstura iezīmes. Stāstu centrā galvenokārt ir latviešu lauku ļaudis, kuru labklājības stāvoklis ir visai dažāds. J. Neikens rakstījis arī garīgas dziesmas un laicīga satura liriskus dzejoļus, populāra bijusi aforistiskā četrrinde: “Vai tavs mūžs kam lieti der. To vis neteic ilgie gadi; viens tas brītiņš dārgi sver, ko ar labiem darbiem vadi.”
Latviešu rakstniecības attīstībā J. Neikens iezīmējas kā viens no pirmajiem reālistisko stāstu autoriem. Viņa stāstos iezīmējas gan pazudušā dēla motīvs, gan mantisku interešu noteiktu laulību problemātika, gan bagāto un nabago kaimiņu attiecības – tēmas, kas vēlāk radoši attīstītas Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru daiļradē. Paliekoša vērtība ir J. Neikena literāro darbu izteiksmes konkrētībai, kas ļāvusi autoram radīt spilgtu liecību par 19. gadsimta 60. gadu latviešu sabiedrībai raksturīgo ikdienas vidi, raksturiem un attiecībām. J. Neikena darbu izlase Teodora Zeiferta sakārtojumā iznāca 1897. un 1898. gadā. “Kopoti raksti” iespiesti 1923. un 1924. gadā K. Dūņa apgādā Valmierā un Cēsīs. 1924. gadā Cēsīs un Rīgā iznāca J. Neikena “Raksti” Alfrēda Gobas sakārtojumā.
J. Neikens devās mūžībā 1868. gadā 13. jūlijā. Viņa piemiņu glabā 1974. gadā atdusas vietā Umurgas kapos uzstādītais piemiņas akmens, bet pie Umurgas baznīcas 1989. gadā novietota rakstnieka piemiņai veltīta plāksne.
Dikļos, Neikena kalnā 2014. gadā izveidota dabas koncertzāle un novietots Ivara Mailīša vides objekts “Skaņu birzs”. Jura Neikena vārdu nes Dikļu pamatskola.
Plašāk par Jura Neikena dzīvi un darbību iespējams izlasīt 2018. gadā izdotajā Ingunas Baueres biogrāfiskajā romānā “Palieku tev uzticams. Juris Neikens”.
“Viņš baidījās no kara un nemieriem, izvēlēdamies mieru un mīlestību. Lai arī piedzīvoja dramatiskus notikumus pats savā ģimenē, tomēr palika uzticams kristīgajā ticībā dēstītajiem ideāliem, nebeidza pulcināt ap sevi ļaudis un skaidrot viņiem savu pārliecību, rakstīja pamācošus stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā “Ceļa Biedris”. Līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru sadziedāšanās svētkus. Latviešu Dziesmu svētku tēvs – Juris Neikens!” raksta Inguna Bauere.
Avots: Nacionālā enciklopēdija, šķirkļa autors Benedikts Kalnačs
