Lasīšanas laiks: 4 min
Vidzemes plānošanas reģions aicina atbildīgās institūcijas nevirzīt apstiprināšanai Ministru Kabinetā šobrīd izstrādāto Austrumu pierobežas rīcības plānu. Tā pašreizējā redakcija neatbilst Latvijas drošības un ekonomiskās attīstības interesēm, un par tā stratēģisko nozīmi joprojām nav panākta vienprātība. Sagatavotais plāna projekts faktiski ir rīcības plāns Latgales plānošanas reģiona teritorijai, nevis visas Austrumu pierobežas teritorijai. Definējot teritoriālo tvērumu, Austrumu pierobeža nepamatoti samazināta, izslēdzot Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome (turpmāk – Attīstības padome) norāda, ka plāns jāpilnveido, lai tas atbilstu spēkā esošajiem nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumentiem un veicinātu gan pierobežas reģionu drošību, gan valsts ilgtspējīgu attīstību.
Attīstības padome izceļ vairākus būtiskus trūkumus Austrumu pierobežas rīcības plānā, tostarp neskaidri definētu teritoriālo tvērumu, nepietiekami izstrādātu mērķu stratēģiju un ilgtspēju, kā arī neatbilstošu pieeju finansējuma plānošanā.
Attīstības padomes locekļi norāda, ka līdz šim nav notikusi visaptveroša diskusija par to, kas ir Austrumu pierobeža Latvijas un Eiropas Savienības kontekstā. Nav izvērtēts, kāda stratēģiskā nozīme drošības un ekonomiskās attīstības jautājumos tai būtu piešķirama, cik plaši pierobežas josla būtu skatāma un attiecīgi arī stiprināma. Vienlaikus nav skaidri definēti principi, pēc kuriem noteikta pierobežas teritorija – ja Latgales plānošanas reģions iekļauts pilnā apmērā, tad no Vidzemes plānošanas reģiona iekļauta tikai viena pašvaldība.
Ir nepieciešams izstrādāt vienotu un pārdomātu pieeju, skaidri definējot Austrumu pierobežas joslas teritoriālo tvērumu un izvērtējot, kuras pašvaldības tajā ietilpst. Turklāt Austrumu pierobežas rīcības plāns un tajā iekļautais teritoriālais tvērums ir pretrunā spēkā esošajiem hierarhiski augstākajiem plānošanas dokumentiem, tostarp Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 definētajai nacionālo interešu teritorijai – Austrumu pierobeža un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam definētajai teritoriālajai pieejai, kas nosaka investīciju koordināciju funkcionālajās teritorijās/nacionālo interešu telpās, t.sk. Austrumu pierobežā.
Pašreizējā stratēģija un metodika ir nepilnīga, kas var negatīvi ietekmēt drošības jautājumu risināšanu, kam pierobežai ir izšķiroša nozīme šā brīža apstākļos. Turklāt šī nepilnīgā pieeja nākotnē varētu kavēt piekļuvi daudzgadu budžeta līdzekļiem nākamajā plānošanas periodā.
No Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānā ir iekļauts vienīgi Alūksnes novads, turklāt tas minēts tikai fragmentāri un pastarpināti. Šāda pieeja neveicina līdzsvarotu pierobežas teritoriju attīstību.
Papildus tam, šobrīd plānā redzamas atsauces uz pašvaldībām pieejamu finansējumu, kas paredzēts projektiem, kurus, piemēram, Alūksnes novada pašvaldība jau īsteno vai drīzumā pabeigs. Šāda pieeja rada iespaidu, ka plānā tiek uzskaitītas jau esošās aktivitātes, nevis piedāvāti jauni un stratēģiski nozīmīgi risinājumi reģiona stiprināšanai. Turklāt nav skaidrs, vai plāna ieviešanai tiks novirzīts atsevišķs valsts finansējums, kas nodrošinātu tā mērķtiecīgu īstenošanu.
Par šo nepilnību būtiskumu norāda arī Dzintars Adlers, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis un Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs, kurš š.g. 29. novembra Attīstības padomes sēdes laikā uzsvēra: “ Austrumu pierobežas rīcības plāns nosaukumā sola daudz, taču tā saturs esošajā redakcijā ir vājš. Plānam trūkst stratēģisku nolūku, un tas tiek izstrādāts steigā, ignorējot iesniegtos ieteikumus, tajā skaitā Vidzemes plānošanas reģiona. Ja šis jautājums netiks risināts korekti, zaudētāji būsim visi – gan reģionālā, gan valsts un Eiropas mērogā.”
Gints Sīviņš, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, papildināja: “Austrumu pierobežas attīstība ir cieši saistīta ar mūsu ģeopolitisko stāvokli un gatavību civilajai aizsardzībai. Tas ir būtisks aspekts, ko, diemžēl, novērtējam par maz – plānā tas nav pietiekami izcelts.”
Jāpiebilst, ka Alūksnes novada pašvaldība, balstoties uz savu pieredzi, esot tiešā pierobežas teritorijā, jau iepriekš ir sniegusi būtiskus ierosinājumus Austrumu pierobežas rīcības plāna pilnveidošanai. Starp tiem ir aicinājums veidot vairākus pierobežas areālus: piecas pašvaldības, kurām ir tieša robeža ar austrumu kaimiņvalstīm, un pašvaldības, kas atrodas tuvākajā pierobežas teritorijā. Padome bija vienisprātis, ka Eiropas Savienības kontekstā pierobeža varētu tikt skatīta arī kā visas valsts mēroga jautājums.
Tāpat Alūksnes novada pašvaldība norāda, ka šī brīža rīcības plāna projekta redakcijā nav skaidri noteikts papildu finansējums Austrumu pierobežas pašvaldībām, kas būtiski ierobežo spēju plānot un īstenot projektus, kas vērsti uz pierobežas teritoriju attīstību un drošības stiprināšanu. Skaidras finansējuma sadales trūkums rada nenoteiktību, liedzot pašvaldībām veikt ilgtermiņa ieguldījumus un nodrošināt stratēģisku pieeju visa reģiona vajadzību risināšanā.
“Austrumu pierobežā būtiski ir koncentrēties uz projektiem un iniciatīvām, kas nodrošina reģiona ilgtermiņa attīstību un stiprina tā stratēģisko nozīmi gan nacionālā, gan Eiropas mērogā,” noslēgumā uzsvēra Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.
Vidzemes plānošanas reģions aicina atbildīgās institūcijas pārstrādāt Austrumu pierobežas rīcības plānu, nodrošinot skaidri definētu un uz stratēģisku attīstību orientētu pieeju. Plānam jāspēj kļūt par efektīvu instrumentu reģiona drošības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tik nozīmīga stratēģiskā dokumenta izstrāde un apstiprināšana nedrīkst būt sasteigta, jo, kā norādīts iepriekš, pašreizējās nepilnības var radīt nopietnas problēmas gan reģionālā, gan valsts mērogā, kā arī ietekmēt Eiropas Savienības drošības intereses.
