Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras muzejā jau astoto reizi skatāmas izstādes, kas tapušas sadarbībā ar Giterslo apriņķa kultūras sakaru koordinatori, kuratori Dr. Silvanu Kreijeri un Giterslo Mākslinieku apvienību. Giterslo apriņķa sadarbība ar toreizējo Valmieras rajonu pastāv kopš 1994. gada un turpinās arī ar Valmieras novadu.
21. augustā Valmieras muzeja Izstāžu namā atklātas Vācijas mākslinieku Franka Šmita (Frank Schmidts) un Rozes Lihtenbergeres (Rose Lichtenberger) personālizstādes.
Izstādes atklāšanā piedalījās Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, Vācijas vēstniecības Latvijā Kultūras un izglītības nodaļas, kā arī preses nodaļas vadītājs Kristofers Gronavs, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Jānis Olmanis, Giterslo apriņķa kultūras sakaru koordinatore Silvana Kreijere, kā arī Giterslo apriņķa delegācija.
Izstāžu nama pirmajā stāvā skatāma Franka Šmita, bet otrajā stāvā Rozes Lihtenbergeres personālizstādes.
Franka Šmita personālizstāde
“Savā glezniecībā es apzināti aprobežojos ar vienu motīvu – cilvēka galvu, seju. To darot, cenšos šī vārda vistiešākajā nozīmē uzzīmēt cilvēka tēlu, kas man šķiet patiesāks par ārējo, virspusēji redzamo. Mans mērķis ir iedziļināties, skatīties uz sevi nesaudzīgi visās šķautnēs – bez piedevām, bez aizsegiem, bez maskām un izlikšanās. Mani neinteresē sejas redzamās ārējās iezīmes, bet mani piesaista tas, ko tā man taustāmi nodod. Tāpēc es izkropļoju ārējās formas. Izkropļojot, deformējot un izkausējot tās, es ceru iegūt intensīvāku, tiešāku un nepastarpinātāku piekļuvi tam, ko es jūtu, piekļuvi tam, kas man šķiet būtisks. Tomēr attēli bieži vien paliek mīklaini, un tādiem tiem arī jāpaliek, tāpat kā cilvēks paliek mīklains pats sev,” tā mākslinieks raksturo savu daiļradi.
Franks Šmits dzimis 1957. gadā Giterslo. No 1977. līdz 1982. gadam studējis vizuālo komunikāciju Diseldorfas Lietišķo zinātņu universitātē. Pēc tam 20 gadus dzīvoja Hamburgā, kur sākotnēji aizrāvās ar senlietu tirdzniecību, kā arī strādāja paša ierīkotajā veikala darbnīcā. Kļuva par “BBK Hamburg” biedru. Kopš atgriešanās Gīterslo 2002. gadā savā darbnīcā Hallē (Vestfālene) pilnībā pievērsies mākslinieciskajai darbībai. Franks Šmits ir figurālists, viņu vienmēr ir interesējuši cilvēki un viņu jūtīgums.
Rozes Lihtenbergeres personālizstāde
Jau kopš savas radošās darbības sākuma strādājusi brīvi, uztverot savas skulptūras kā formas izgudrojumu, ne kaut kā atdarinājumu. Gadu gaitā radījusi daudzas abstraktas cilvēku un dzīvnieku skulptūras, par iecienītāko materiālu izvēloties koku. Roze Lihtenbergere piebilst: “Koks kā materiāls kļūst pieejams tikai tad, kad koku nocērt. Taču arī atmirušajam kokam ir sava veida dzīve, ko es soli pa solim atklāju, atdalot mizu un visas bojātās vietas, lai nokļūtu līdz serdei. Iztēle un formas veidošana atsaucas uz koka sākotnējo vitalitāti, kas joprojām ir klātesoša nocirstā koka kodolā. Koksnē ierakstītās atmiņas iesaistās dialogā ar manām atmiņām. Tēlniecības process ļauj materiālā apslēptajai vitalitātei atkal parādīties un vienlaikus paver iespēju paust savu domu pasauli.” Dabas daudzveidība atspoguļojas arī mākslinieces smalkajos zīmējumos, tā dēvētajos “ziemas projektos” (jo darbnīcā ir pārāk auksti).
Roze Lihtenbergere dzimusi 1950. gadā Klevē (Vācija). No 1969. līdz 1975. gadam studējusi Diseldorfas Mākslas akadēmijā pie Jozefa Boisa (Joseph Beuys). Pēc studiju beigšanas kļuva par mākslas skolotāju Diseldorfas un Bīlefeldes ģimnāzijās. No 1983. gada pievērsusies tēlniecībai. Savu pirmo darbnīcu Šteinhāgenē atvēra 1987. gadā. Pēc trīs gadus ilga mācību brauciena Ugandā un Namībijā pārcēlās uz Verlu netālu no Giterslo (Vācija), kur dzīvo un strādā arī šobrīd. 2005. gadā māksliniece saņēmusi Vertera (Werther) mākslas balvu. Kopš 2013. gada ir mākslinieku apvienības OWL (Ostwestfalen-Lippe) biedre. Māksliniece piedalījusies izstādēs Vācijā un Portugālē.
Abas izstādes Valmieras muzeja izstāžu namā skatāmas līdz 25. septembrim.
