Lasīšanas laiks: 4 min
Izcilajam soļotājam, Latvijai pirmās olimpiskās medaļas ieguvējam, patriotam, zemniekam, valmierietim Jānim Daliņam šogad – 120, Valmierai – 741. Jānim Daliņam piemita Valmieras gars, bet Valmierai – joprojām kaut kas īpašs no Jāņa Daliņa. Tāpat kā no Tevis. Viss ir mijiedarbībā un procesā, tāpēc Valmieras gars, kas ik pa laikam turpina soļot Daliņa pēdās, ir vienmēr klātesošs. Tikai daži piemēri, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Jānis Daliņš spēja apvienot vairākus viņam vienlīdz svarīgus uzdevumus – lauku darbus un sportošanu. Viņam piemita neiedomājama fiziskā izturība un mērķtiecība – kamēr citi diendusā, Jānis Daliņš turpināja katru mirkli izmantot soļošanas treniņiem, sporta zāle viņam bija tīrumi un meži. Ar savu ideju, uzzinot, ka svarīgi ir daudz soļot, padalījās arī sportista tēvs Jānis – laikrakstam dēls turpmāk soļos pakaļ uz Strenčiem un pēc tam tādā pašā solī atpakaļ. Arī šodien resursus un laiku lieki netērējam, ja ir iespēja apvienot vienlīdz nozīmīgo, tas tiek arī darīts, piemēram, Kino Pedālis, – Valmierā nav jāizvēlas kino vai velobraukšana.
Jānis Daliņš izaicinājumos spēja ieraudzīt iespējas. Kad Limbažu ielas sporta dārzs (tagad futbola stadions Limbažu ielā) kļuva par mazu starptautisku sacensību rīkošanai un visu līdzjutēju, kuri vēlējās redzēt sportistu soļojam, uzņemšanai, Jānis Daliņš atbalstīja jauna stadiona tapšanu. Tas tika atklāts 1938. gadā, bet 2021. gadā piedzīvoja vērienīgu pārbūvi. Līdzīga aina vērojama šobrīd – kad kļuva skaidrs, ka Valmieras teātra ēkas pārbūve prasīs ilgāku laiku un vērienīgākus darbus, nekā tas sākotnēji bija plānots, dažu mēnešu laikā par teātra jaunajām mājām kļuva ēka, kas agrāk sildīja mājas, bet tagad sirdis – laikmetīgās mākslas telpa “Kurtuve”, kas salīdzinoši nesen bija katlumāja.
Jānis Daliņš mīlēja dabu un tās dotās veltes turēja godā, apzinoties, ka cilvēkam ir jārūpējas par tīru vidi, par to, lai būtu laba raža, par auglīgu zemi, kur saimniekot nākamajām paaudzēm. Mums tas joprojām ir svarīgi. Vasarā Valmiera ir tādā zaļumā, ka, skatoties no baznīcas torņa, tā pazudusi kokos. Pat pilsētas rosīgākās ielas malā ir Mežs. Ceļa došana pīlēm jau ir ierasta darbība pilsētā. Turklāt lielai daļai valmieriešu joprojām ir spilgtā atmiņā video, kur iemūžināts bebrs, kurš vēlējās iekļūt teātrī.
Jāni Daliņu raksturoja neiedomājamas darba spējas un mērķtiecība. Jau minētie treniņi, kas tika apvienoti ar lauku darbiem vai arī tika ieplānoti pirms un pēc tiem. Sasniegumi, kas pārsteidza ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet izskanēja tālu aiz valsts robežām – pirmā olimpiskā medaļa Latvijai, jauni rekordi, čempiona tituli. Taču, ja sacensības sakrita ar lauku darbiem, piemēram, kartupeļu rakšanu vai siena laiku, viņš izvēlējās tos. Arī mūsdienās valmieriešus viegli raksturot kā darītājus. Mazāk runāt, vairāk darīt. Protams, par sasniegumiem prieks, taču tos atzīmējam ar jaunu mērķu izvirzīšanu.
Jānis Daliņš veicināja vēl līdz šim Latvijā nepieredzētu līdzjutēju kustību. Sacensību skatītāji cēlušies kājās un skaļi dziedājuši Latvijas valsts himnu, pēc izcīnītās olimpiskās medaļas Jāni Daliņu Valmieras stacijā sagaidīja vairāki simti atbalstītāju, kuri sportistu līdz pilsētas centram aiznesa uz rokām. Viņi izpirka biļetes, kāpa pat kokos, sēdēja uz sētas vai metās garšļaukus, lai caur citu skatītāju kājām redzētu Jāni Daliņu soļojam. Līdzjutēji Valmierā joprojām ir spēcīgs atbalsts. Un runa nav tikai par pilnām tribīnēm. Mēs priecājamies par mūsējo sasniegumiem – gan tādiem, kas iekalti medaļās, gan tādiem, kam sirdssiltuma mēraukla.
Jānis Daliņš soļoja līdzi laikam. Viņš savā saimniecībā ieviesa jaunākās lauksaimniecības metodes, piemēram, vistiņas dzīvoja apsildītā un apgaismotā kūtī, kurā bija inkubators cāļu perināšanai, kāpostus skābēja zemē ieraktās prāvās mucās, tika uzbūvēta pat pirts, kas lieliski noderēja pēc smagajiem treniņiem un darbiem. Arī mūsdienās Valmierā ir svarīga izaugsme, nebaidoties izvēlēties risinājumus, kas pirmajā mirklī šķiet neparasti. Piemēram, daudzdzīvokļu īres namu būvniecība. Latvijā tāds projekts vēl nebija pieredzēts. Laikam ejot, redzam, cik svarīgs bijis šis lēmums.
Tā varētu vēl turpināt, taču svarīgi, ka, neskatoties uz talantu un sasniegto, Jānis Daliņš līdzcilvēkus apbūra ar savu vienkāršību, darbīgumu un gaišo skatu uz dzīvi. Tas raksturīgi Valmierai arī mūsdienās. Valmierai šogad 741. dzimšanas diena, Jānim Daliņam – 120. Tāpēc, sagaidot Valmieras dzimšanas dienu, aicinām paskatīties uz mūsdienu pasauli Jāņa Daliņa acīm. Kādu brīdi soļosim kopā, lai uzzinātu Jāņa Daliņa neparasto un iedvesmojošo stāstu un satiktos ar dzīvesprieku Valmieras 741. dzimšanas dienā!
Valmieras 741. dzimšanas dienas programma un visa aktuālā informācija ir tīmekļvietnē valmierasvin.lv. Tiekamies 26.–28.jūlijā!
