Lasīšanas laiks: 3 min
Latvieši ir dziedātāju tauta! Domājams, ka ikviens no mums kaut reizi dzirdējis šo apzīmējumu un to apliecina arī senās dziedāšanas svētku tradīcijas Latvijā. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā, Rīgā. Nākamajā gadā šim zīmīgajam notikumam aprit apaļa jubileja – 150 gadi un to plānots atzīmēt ne tikai ar XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, bet arī uz kino ekrāniem. Pirmie latviešu dziedāšanas svētki tiks atspoguļoti spēlfilmā “Zeme, kas dzied”.
5. jūlijā vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” radošā komanda viesojās Valmierā un apmeklēja Valmieras estrādi, kas šī gada augustā kļūs par pirmo Dziesmu svētku koncerta norises vietu – filmas vajadzībām Valmierā tiks rekonstruēts Ķeizardārzā notikušais koncerts 1873. gadā.
Valmieras estrādē 13. – 14. augustā tiks uzņemti filmas masu skati piedaloties vairāk nekā 1 000 dalībniekiem, kas būs apjomīgākā masu skatu filmēšana Latvijas kino vēsturē! Ikviens interesents ir aicināts piedalīties masu skatu uzņemšanā un kļūt par daļu no šīs vēsturiskās spēlfilmas.
Lai pieteiktos brīvprātīgai dalībai masu skatos, interesenti aicināti sūtīt savu vai sava kolektīva pieteikumu uz kastings@zemekasdzied.lv (telefons +371 26468405). Pieteikumā jānorāda vārds, uzvārds, vecums, telefona numurs, vēlamā filmēšanās diena vai dienas un jāpievieno savs foto.
Īpaši iedrošināti pieteikties masu skatiem ir vīriešu kārtas pārstāvji, ņemot vērā, ka 1873. gadā lielākā daļa no koncerta dalībniekiem bija tieši vīrieši.
Izmantojot izdevību aprunājāmies ar spēlfilmas “Zeme, kas dzied” režisoru un scenārija autoru Māri Martinsonu.
Māris Martinons kino pazinēju starpā izpelnījies plašu atpazīstamību. Viņš ir pirmās Latvijas un Honkongas kopražojuma filmas “Amaya” un Latvijas un Japānas kopražojuma filmas “Maģiskais Kimono” autors un režisors. Par spēlfilmu “Nevajadzīgie ļaudis” saņēmis Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā filma” un “Labākā režisora” godalgu Šanhajas starptautiskajā filmu festivālā.
Bet kas īsti augustā notiks Valmierā un kā Valmiera izvēlēta pirmo latviešu dziedāšanas svētku koncerta rekonstruēšanai?
’’Esam izvēlējušies šo vietu, lai filmas stāstā iedzīvinātu pirmo Dziesmu svētku koncertu. Notikumu pateicoties kuram mums 2023. gadā būs iespēja svinēt šī nozīmīgā notikuma 150 gadu jubileju. Tā bija pirmā reize, kad latvieši sanākot kopā tādā skaitā izjuta šādu kopības sajūtu. Ļoti liels prieks, ka mums izdevās satikties ar Valmieru, pilsēta bija atsaucīga un saprata šī stāsta nozīmi.
Pētot materiālus un skatoties to, ko mēs par pirmajiem Dziesmu svētkiem varam atrast vēstures liecībās jāatzīst, ka materiālu ir ļoti maz. Infrastruktūra, kurā pirms 150 gadiem notika pirmie Dziesmu svētki tika būvēta tieši šim pasākumam un pēc tam nojaukta. Pēc visiem iespējamajiem avotiem cenšamies saprast kā tas ir bijis un pats svarīgākais bija atrast piemērotu lokāciju, vietu, kur mēs varētu filmēt šo koncertu.
Pēc izpētes un dažādiem meklējumiem – Valmieras estrāde mūsu filmēšanas vajadzībām izradījās vispiemērotākā. Svarīga, protams, ir estrādes lokācija, apkārt valdošais klusums, bet tik pat svarīga bija atsaucība no Valmieras novada pašvaldības.’’
Jau minēts, ka filmas uzņemšanā plānotie masu skati ar 1000 dalībnieku klātbūtni būs lielākais šāds notikums Latvijas kino vēsturē un tas sevī ietver lielu plānošanu un darbu.
’’1000 cilvēki vienā ainā būs sarežģīts darbs. Pilnu estrādi šeit uzbūvēt nevaram, tāpēc nāks palīgā mūsdienu tehnoloģijas, datorgrafika. Tas būs ļoti liels izaicinājums visai komandai. Filmas uzņemšana kopumā ir unikāls mēģinājums radīt to, kas bija pirms 150 gadiem un izveidot to tādu, lai cilvēki skatoties filmu sajustu to sajūtu, ko sajuta mūsu senči. ’’
Filmas veidotājiem varam novēlētveiksmi un izturību radot filmu, kas glabās šo unikālo latviešu tautas folkloras mantojumu – Dziesmu svētkus, savukārt citus interesentus aicinām būt daļai no filmas un piedalīties masu skatu filmēšanā Valmieras estrādē!
