Lasīšanas laiks: 2 min
Covid-19 omikrona variants visagrāk parādījies Valmieras notekūdeņos, mikroblogošanas vietnē “Twitter” informē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudrā.
Valmierā pirmās omikrona marķiermutācjas tika detektētas jau pagājušā gada 16.decembrī, kad tās veidoja 7,4% no visa parauga. Sākot ar to pašu datumu, Valmierā tika novērots Covid-19 deltas prevalences samazinājums.
Delta vairs nav atklāta 20.janvāra un 25.janvāra paraugos. Omikrons 25.janvāra paraugos veido jau 90,5%, liecina pētnieku dati.
Savukārt Rīgā pirmās omikrona marķiermutācijas tika izdalītas 23.decembrī, 23,79% apmērā no visa parauga. Deltas īpatsvara samazināšanās tika novērota jau 21.decembrī, bet 25.janvārī omikrons veidoja 71,99% no visa Covid-19 ģenētiskā materiāla notekūdeņos.
Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī un Salaspilī pirmās omikrona marķiermutācjas atklātas 28.decembrī.
Jelgavā šajā datumā omikrons bija 11,58% apmērā no visa parauga. Savukārt 25.janvārī omikrons veidoja jau 96,89% no visa parauga.
Jēkabpilī omikrona marķiermutācijas 28.decembrī bija 19,6%, bet 20.janvārī jau 79,49% apmērā no visa parauga. Sākot no 6.janvāra pilsētas notekūdeņos ticis novērots stabils deltas īpatsvara kritums.
Tikmēr Daugavpilī omikrona marķiermutācijas 28.decembrī bija 6,79% apmērā no visa parauga. No 30.decembra tika novērota deltas prevalences samazināšanās, bet 25.janvāra paraugā deltas īpatsvars bija 18,56%, savukārt omikrona prevalence – 80,17%.
Salaspilī omikrona marķiermutācijas 28.decembrī bija 28,84%, bet 25.janvārī omikrona prevalence pilsētas notekūdeņos veidoja jau 91,43%.
Savukārt Ventspilī un Tukumā pirmās omikrona marķiermutācjas tika detektētas pagājušā gada 30.decembrī, bet Jūrmalā un Liepājā pirmās omikrona marķiermutācijas tika detektētas šā gada 4.janvārī.
Gudrā arī secina, ka nepilna mēneša laikā omikrons ir kļuvis par izplatītāko koronavīrusu paveidu Latvijā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tika ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu.
Pētījumā ir iesaistīti “BIOR”, Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
