Lasīšanas laiks: 4 min
Jau gandrīz piecus mēnešus strādā jaunizveidotā Valmieras novada pašvaldība. Šis ir viens no lielākajiem novadiem Latvijā. Nav vienkārši pārvaldīt plašo teritoriju un apvienot vienā veselumā astoņas bijušās pašvaldības ar dažādām tradīcijām un attīstības prioritātēm. Lai varētu veiksmīgi īstenot jaunās pašvaldības izveidi, deputāti lēma, ka domes priekšsēdētājam būs trīs vietnieki. Viens no vietniekiem ir GUNTIS GLADKINS, kurš ir atbildīgs infrastruktūru un uzņēmējdarbības jautājumiem.
Guntis Gladkins uzsver, ka darba apjoms ir milzīgs, tādēļ viņa ikdiena ir ļoti saspringta. Taču viņš ir gandarīts, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar novada uzņēmējiem un to organizācijām. Lielākais izaicinājums būšot saglabāt novada teritoriju dažādību, vienādojot pašvaldības pārvaldes standartus.
“Novads ir liels un tajā pastāv liela dažādība gan teritoriju, gan tradīciju, gan darba metožu ziņā. Lai gan nevajadzētu visu vienādot, jo tieši mūsu atšķirību dēļ mēs esam interesanti un varam viens otru papildināt, taču ir nepieciešams ieviest vienotus standartus pašvaldības darbā, lai varam kopīgi virzīties uz kopīgu mērķi. Tas ir ļoti izaicinošs, taču vienlaikus arī interesants uzdevums.
Sadarbībā ar pašvaldības izpilddirektora vietnieku un Valmieras novada Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāju Sandi Svarinski esam apzinājuši situāciju daļā pašvaldības kapitālsabiedrībās. Konkrētu lēmumu pieņemšana būs politiķu ziņā, taču princips ir skaidrs – apvienojot pašvaldības, tiks apvienotas kapitālsabiedrību funkcijas, lai nodrošinātu resursu efektīvāku izmantošanu. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka galvenais mērķis ir iedzīvotājiem nodrošināt arvien labāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Līdz šim situācija Valmieras novada teritorijā ir bijusi ļoti dažāda. Dažos uzņēmumos sistēma ir sakārtota, bet citviet uzņēmumi tikuši dotēti no pašvaldības līdzekļiem, naudu vienkārši “noēdot”, nevis ieguldot lietderīgi pamatkapitālā. Tādējādi mēģināts “mīkstināt” tarifus, kas politiski labi izskatās, bet ilgtermiņā nav saprātīgi.”
Bijušais Rūjienas novada vadītājs atzīst, ka joprojām ar vienu aci vēro un ar muguras smadzenēm jūt notiekošo Rūjienas pusē. Viņam ir svarīgi, lai iepriekš padarītais un sasniegtais turpinātos. Šajā ziņā viņam gan prāts esot mierīgs, jo Rūjienas apvienības pārvaldi vada viņa ilggadējais kolēģis Ivo Virsis. Arī pārējām apvienībām izraudzīti piemēroti vadītāji, izņēmums ir Mazsalacas apvienība, kur pašlaik vēl nav pilnībā nokomplektēta pārvaldes komanda.
“Pašvaldības darbs ir specifisks. Šādus speciālistus nekur īpaši nemāca, viņiem ir jābūt apveltītiem ar īpašām spējām un izaugušam no pašu vidus. Pagaidām esam meklējumos, lai atrastu tādu cilvēku, kurš labi pārzinātu gan pašvaldības darba specifiku, gan pārzinātu vietējo apkaimi un tās iedzīvotāju vajadzības.”
Bijušā Valmieras rajona teritorijai ir ilgstoša sadraudzība ar Giterslo apgabalu Vācijā. Rūjienai kopš 2008.gada pastāv sadraudzības pilsētu attiecības ar Japānas pilsētu Higašikavu. Vai šī sadraudzība turpināsies arī, esot Valmieras novadā?
Draudzība starp pašvaldībām lielā mērā balstās uz personīgām attiecībām. Kamēr kontakti starp konkrētiem cilvēkiem abās pusēs ir labi un viedokļi saskan, sadraudzība attīstās. Nomainoties atbildīgajiem cilvēkiem, sakari ne vienmēr turpinās iepriekšējā līmenī. Ar Giterslo apgabalu sadraudzība turpinās kopš Valmieras rajona laikiem, tā ir izturējusi pārbaudījumu ar divām administratīvi teritoriālajām reformām un noteikti turpināsies. Taču jāatzīst, ka draudzība ar ārvalstu partneriem nav lēta. Jo īpaši dārga tā ir ar Japānu, ņemot vērā attālumu. Taču ieguvums ne vienmēr ir mērāms tikai naudā. Starpvalstu sakaru pieredze, kultūru dažādība un personīgie kontakti gan pašvaldību, gan arī privātajā līmenī, piemēram, tiem jauniešiem, kuri ir devušies apmaiņas programmā, nākotnē var būt ļoti vērtīgi.
Arī japāņi vēlas turpināt draudzību, tādēļ viņi bija satraukti par turpmāko sadarbību pēc administratīvi teritoriālās reformas. Lai gan Valmieras novada pašvaldība ir apstiprinājusi, ka sadraudzības līgums joprojām ir spēkā un ir saistību pārņēmēja, taču japāņiem ir ļoti svarīga formālā puse. Tagad mēs gaidām viņu lēmumu, vai varēsim turpināt sadarbību, balstoties uz iepriekšējo līgumu, vai tomēr vajadzēs slēgt jaunu ar jauno administratīvo vienību Valmieras novadu.
Paralēli darbam Valmieras novada pašvaldībā jūs esat ievēlēts par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju. Kādas ir jūsu prioritātes šajā amatā?
Līdz šim Vidzemes plānošanas reģions apvienoja vairāk nekā 20 pašvaldības, tagad esam 11 pašvaldību pārstāvji. Līdz ar to komunikācija ir ātrāka un mēs varam veiksmīgāk nonākt pie kopīgu mērķu nospraušanas, jo pašvaldību izmēri un mērķi ir līdzīgi.
Viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura jaunais Attīstības padomes sastāvs ķērās klāt, bija reģionālo un vietējo ceļu prioritārā tīkla sakārtošanas plāna apstiprināšanā. Priecē kolēģu konstruktīvisms un vienprātība lēmumu pieņemšanā.
VPR lielu savu darbības daļu velta, piedaloties dažāda mēroga un mērķu projektos, kas ir ļoti svarīgi, bet gribētos, lai vairāk šo mūsu spēcīgo administrācijas darbinieku un politiķu kopspēku mēs varētu ieguldīt Vidzemes reģiona interešu labā nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Mūsu viedoklim ir jābūt skaļākam, lai to sadzirdētu. Tādēļ administrācijai talkā ir jānāk arī politiķiem un tam ir jābūt komandas darbam. Līdz šim plānošanas reģionu līmenī vislabāk tas ir izdevies Latgales pašvaldībām, kurām izdevās izcīnīt 50 miljonu Latgales atbalsta programmu. Protams, tur galvenā loma nospēlēja politika, bet galarezultātā ieguvējs ir reģions un tā iedzīvotāji.
Tādēļ turpmāko darbu organizācijas uzlabošanai reģionam svarīgi stratēģiskajos jautājumos un dalība dažādos projektos, tiks saskaņota VPR Attīstības padomes līmenī kopīgā darbā ar administrāciju. Tādējādi tajā visā vairāk tiks iesaistīti politiķi un jutīsies atbildīgi par sasniedzamajiem rezultātiem.
