Lasīšanas laiks: 4 min
Par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā nosaukumu konkursā cīņu turpinās Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera, ceturtdien, 8.jūlijā, medijus informēja Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas priekšsēdētāja Suvi Innile no Somijas.
Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienas tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, kuru veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija (KM).
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. KM norāda, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu.
“Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā,” komentēja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.
Viņa uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā var savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē.
“Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu – sapņojot, radot un īstenojot idejas, kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju,” aicināja Petre.
Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.
“Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā. Šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē,” atzina KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pēc viņas paustā, minēto apliecina arī pieredze 2014.gadā, jo aizvien tiek novērots, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un pieredze ir nesusi nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu.
KM valsts sekretāre uzsver, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji. Vilsone arī pauda gandarījumu, ka konkursā piedalījās pilsētas no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
“Ieguvēji, jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas, un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem,” uzskata Vilsone.
Tiklīdz ceturtdien paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai – līdz 2022.gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027.gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Arī Portugālē 2027.gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020.gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022.gada sākumā.
Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās 1985.gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā.
Jau ziņots, Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas konkursā saņemti deviņu Latvijas pilsētu pieteikumi. Uz šo titulu 2027.gadā pretendēja Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera.
Šīs nedēļas sākumā attālinātā tiešsaistes formātā notika priekšatlases prezentācijas, kurās Latvijas pilsētas starptautisko žūriju iepazīstināja ar savu pieteikumu un programmu.
