Valmieras Ziņas

Vidzemē veikta priekšizpēte, aktualizējot diskusiju par jauna energoefektivitātes fonda izveidi daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai Latvijā

Lasīšanas laiks: 4 min

Sadarbojoties ar partneriem no Nīderlandes, Vidzemes plānošanas reģionam izdevies piemeklēt tādu energoefektivātes pasākumu kombināciju, kas daudzdzīvokļu namam Smiltenē pēc ēkas atjaunošanas nodrošinātu A līmeņa energoefektivitātes jeb gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi. Scenāriju modelēšanas pamatā ir jauns, Latvijā potenciāli ieviešams finanšu instruments – aizdevums ar zemām procentu likmēm uz 30 gadu periodu –, kas nesen izstrādāts Nīderlandē un šobrīd tiek testēts Latvijas apstākļos. Scenāriju pamatā liels uzsvars likts uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Pilotprojekts Smiltenē tiek īstenots, ņemot vērā, ka Latvijā pieejamais atbalsts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai nav pietiekams un ir jāmeklē alternatīvi atbalsta instrumenti. Virsuzdevums sadarbībai ar Nīderlandes pārstāvjiem – strādāt pie jauna un ekonomiski izdevīga energoefektivitātes fonda izveides Latvijā.

Projektā izvēlētā pilotēka Smiltenē ir daudzdzīvokļu nams, kas celts 1974. gadā un ir tipisks 103. sērijas nams. Konkrētā ēka izvēlēta, ņemot vērā faktu, ka tuvākajā laikā to plānots renovēt. Ēkai kopumā sagatavoti četri dažādi scenāriji, kuri atšķiras ar īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem. Scenāriju izveidē veikts rūpīgs ēkas novērtējums, kā arī analizēti pieejamie dati, piemēram, siltumenerģijas patēriņš, sastādītā būvniecības tāme. Izvērtēti arī apsaimniekošanas izdevumi un iepriekš veiktais energoaudits.

Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks atklāj: ”Veicot pilota ēkas izpēti noskaidrots, ka ”dziļi” atjaunojot ēkas un integrējot atjaunojamos energoresursus, projekta tiešu izmaksu atmaksāšanās laiks bez subsīdijām svārstās ap 30 gadiem, tomēr šo atmaksāšanās laiku ievērojami paildzina citi pasākumi, kas nepieciešami ēkas savešanai kārtībā – kanalizācijas un aukstā ūdens sistēmu atjaunošana, kāpņu telpu kosmētiskais remonts un citi darbi, kas tieši nav saistīti ar energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr, ja ņemtu vērā īpašuma vērtības pieaugumu, šādi projekti būtu pelnoši – īpašuma vērtība pieaug daudz straujāk par ieguldīto naudu ēkas atjaunošanā.”

Kā norāda energoefektivitātes eksperts J. Ikaunieks, ir steidzami jādomā, kā veicināt ēku atjaunošanu. J.Ikaunieks: “Šobrīd redzam, ka energoefektivitātes projekti bez atbalsta neatmaksājās un iedzīvotāji bieži nevēlas mēnesī maksāt vairāk. Nepieciešams veidot jaunus instrumentus, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošanas projekti atmaksājas. Tie varētu būt gan nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pēc atjaunošanas vai citi labumi, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošana ir rentabla bez Eiropas fondu atbalsta. Šāda gadījumā gan paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistītos ēku atjaunošanā, gan dažādi uzņēmumi to piedāvātu kā pakalpojumu. Būtiski ir nodrošināt garantiju, ka iedzīvotājs nemaksās vairāk.”

Projektā paredzētais energoefektivitātes fonds atšķirtos ar vairākām būtiskām lietām:

  1. pieejams jebkurā laikā – nav atkarīgs no Eiropas Savienības plānošanas periodiem;
  2. izsniegts kā aizdevums, bet ar ļoti zemu procentu likmi;
  3. aizdevuma periods ir noteikts 30 gadi;
  4. aizdevums, pieejams uzsākot renovāciju;
  5. iedzīvotājiem tiek nodrošināta garantija par sasniegtajiem izmaksu ietaupījumiem;
  6. būvdarbi var tikt iepirkti par katru būvdarbu veidu atsevišķi, tādā veidā samazinot izmaksas;
  7. tiek atbalstīti tikai dziļas renovācijas projekti ar atjaunojamiem energoresursiem;
  8. tiek nodrošināts finansiāls un tehnisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā.

Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām” Latvijā tikai 2% no daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām būvētas pēc 1992. gada. Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, no 2009.gada līdz 2019.gada septembrim daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā ieguldīts kopējais finansējums 235,27 milj. EUR apmērā, atjaunojot 838 ēkas. Ņemot vērā Latvijas un ES mērķus līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti arī ēku sektorā, ar esošajiem ēku atjaunošanas tempiem nebūs iespējams sasniegt šādus mērķus.

Pilotaktivitāte Vidzemē tiek īstenota projekta Resettle! ietvaros. Aktivitātes mērķis ir padarīt ēku atjaunošanu pieejamu visiem iedzīvotājiem, veicinot gan pašu iedzīvotāju ieinteresētību atjaunot ēkas, gan arī piesaistot papildus finansējumu ēku atjaunošanai. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “Resettle!” partneriem no Nīderlandes – Utrehtas Ekonomikas padomi (Economic Board of Utrecht) un Nīderlandes klimata misiju (Climate mission Netherlands), kas ir Utrehtas provinces iniciēta partnerība, strādā pie jaunas energoefektivitātes fonda ieceres. Projekta virsuzdevums ir nodrošināt, ka piedāvātie ēku atjaunošanas projekti ir finansiāli izdevīgi.

Projekts ”Resettle!” tiek īstenots Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta ”Climate-KIC” iniciatīvas ietvaros.  ”Climate-KIC” vienotā tīklā apvienojušies uzņēmumi, akadēmiskie spēki, valsts un bezpeļņas organizācijas u.c. ar mērķi identificēt un atbalstīt inovācijas, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

“Rūjienas saldējums” komanda aicina pievienoties papildspēkus – mehāniķi Galvenie pienākumi: Pārzināt iekārtu lietošanas, ekspluatācijas un drošības instrukcijas; Plānot un organizēt ikmēneša un ikgadējo ražošanas iekārtu apkopes un remonta darbus; Uzturēt atbilstošā darba kārtībā infrastruktūras objektus un komunālo saimniecību; Informēt tiešo vadītāju par pamanītiem bojājumiem, avārijām infrastruktūrā un komunālajā saimniecībā: Uzturēt un regulāri aizpildīt tehnisko dokumentāciju pēc tiešā vadītāja rīkojuma; Veikt citus līdzīga rakstura uzdevumus uzņēmumā pēc tiešā vadītāja vai uzņēmuma vadītāja rakstiska vai mutiska rīkojuma. Galvenās prasības: Vēlama iegūta tehniskā izglītība vai praktiskā darba pieredze iekārtu apkalpošanā; Iepriekšēja darba pieredze ražošanas uzņēmumā tiks uzskatīta par priekšrocību; Pārzināt gan tehniskas, gan elektroniskas nianses ražošanas iekārtām; Labas komunikācijas un sadarbības prasmes; Spēja būt lojālam pret uzņēmumu, kurā strādā. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 1500 EUR pārbaudes laikā pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika atkarīgs no Tavām prasmēm un spējām; Sociālās garantijas; Veselības apdrošināšanu pēc 3 nostrādātajiem mēnešiem; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Un citus bonusus. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) līdz 1.jūlijam uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: MEHĀNIĶIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-07-01 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

Mūsu partneri