Lasīšanas laiks: 2 min
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad no ūdenstilpnēm izcēlis jau 75 mirušus cilvēkus. Vidzemes reģionā VUGD šogad devies uz septiņiem izsaukumiem saistībā ar slīkšanu, divos gadījumos cilvēkus nav izdevies izglābt. Kā uzsver glābēji, statistikas dati nedrīkst likt zaudēt modrību arī vidzemniekiem, jo “nelaime nenāk brēkdama”.
VUGD Valmieras daļas komandiera pienākumu izpildītājs un Rūjienas posteņa komandieris Mārtiņš Lingarts uzsvēra, ka pārsvarā uz izsaukumiem, kas saistīti ar slīkšanu, glābēji dodas kā uz meklēšanas, nevis glābšanas darbiem. Slīkšanas process norit ļoti strauji, tādēļ glābējiem ir teju neiespējami ierasties uz notikuma vietu pirms cilvēks nav noslīcis. Pretēji redzētajam filmās, slīkstošajam nav spēka kliegt pēc palīdzības. Tādēļ ir ļoti būtiski līdzcilvēkiem laikus pamanīt, ka notikusi nelaime, un sniegt palīdzību. Sniedzot palīdzību, vispirms ir jāgādā par savu drošību. Slīkstošais ar pēdējiem spēkiem centīsies pieķerties pie jebkāda priekšmeta, kas viņam ļautu noturēties virs ūdens. Tādējādi viņš var paraut zem ūdens arī savu glābēju. Dodoties palīgā, vajadzētu ņemt līdzi jebkādu peldošu priekšmetu, ko padot slīkstošajam – peldrinķi, bumbu, koka gabalu vai ko citu.
Kā galvenos noslīkšanas iemeslus VUGD pārstāvis minēja pārgalvību, bezatbildību, vienaldzību un alkohola lietošanu. Lielākā riska grupa ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri, izklaidējoties pie ūdens, bieži lieto alkoholu un vēlas demonstrēt savas spējas, pārgalvīgi lecot ūdenī un cenšoties pārpeldēt ūdenstilpnes. Ja ūdens tuvumā tiek lietots alkohols, ir jābūt kādam saprātīgi domājošam cilvēkam, kurš visus pieskata un neļauj peldēt reibumā.
Vēl viena riska grupa ir pieredzējušie makšķernieki virs 50, kuri vieglprātīgi attiecas pret savu drošību, jo “visu mūžu nav lietojuši drošības vestes, laivā baudījuši stiprākus dzērienus un nekas slikts nav noticis”.
Mārtiņš Lingarts norādīja, ka īpaša vērība pie ūdens ir jāpievērš bērniem: “Došanās uz pludmali ar maziem bērniem nav izklaide, bet darbs. Nedrīkst ne uz mirkli novērst skatienu un zaudēt modrību, jo bērni ir ļoti kustīgi. Nelaime var notikt pēkšņi. Ne mazāk svarīgi ir gādāt par pusaudžu drošību, kuri mēdz būt ļoti pārgalvīgi. Tādēļ ģimenēs regulāri būtu jāpārrunā, kā ir jāuzvedas uz ūdens, lai pasargātu sevi no nelaimes.”
Kā vēl vienu riska faktoru VUGD pārstāvis minēja došanos peldēt vienatnē, dažkārt pat nepasakot par to līdzcilvēkiem. Ir grūti paredzēt cilvēka organismā notiekošo. Veselības problēmas var rasties pēkšņi, atrodoties ūdenī. Peldoties vienatnē, nebūs neviena, kurš varētu sniegt palīdzību. Tāpat nedrīkst doties ūdenī sakarsušam, jo tas var izraisīt veselības problēmas un noslīkšanas risku.
