Lasīšanas laiks: 2 min
“Administratīvi teritoriālā reforma ir stratēģisks ilgtermiņa lēmums. Ārkārtējā situācija valstī ir nostiprinājusi manu pārliecību, ka reforma Latvijā ir jāturpina,” portālam “Valmieras Ziņas” pauda Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Valmieras mērs uzskata, ka lielākas un spēcīgākas pašvaldības ir spējīgākas labāk tikt galā ar šādu globālu krīžu sekām, kas var notikt arī nākotnē. “Ir skaidrs, ka, krīzei turpinoties, valsts un pašvaldību ieņēmumi samazināsies, tādēļ būs nepieciešama administratīvo izdevumu optimizācija, lai efektīvāk izmantotu līdzekļus pašvaldību funkciju īstenošanai. Lielākas un spēcīgākas pašvaldības spēs efektīvāk īstenot krīzes seku mazināšanas pasākumus, koordinējot rīcību plašākās teritorijās un nodrošinot vienveidīgāku palīdzību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī koncentrējot lielākus resursus aktuālo problēmu risināšanai. Šobrīd daudzajām Latvijas pašvaldībām ir ļoti atšķirīga izpratne, rīcība un darba temps Covid-19 krīzes seku mazināšanā. Tādējādi tiek nelietderīgi tērēti resursi, ilgstoši risinot birokrātiskus jautājumus starp daudzajām pašvaldībām, valsts institūcijām un citām iesaistītajām pusēm, tā vietā, lai veltītu visas pūles reālai darbībai. Kā piemēru var minēt skolēnu brīvpusdienu jautājumu. Topošā Valmieras novada ietvaros šo jautājumu varētu risināt daudz efektīvāk. Taču pašlaik lielas problēmas skolēnu nodrošināšanai ar brīvpusdienām rada atšķirīgā skolēnu mācību vieta, deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta. 39% Valmieras skolēnu ir deklarētu 71 pašvaldībā. Tā kā valsts budžeta dotāciju pašvaldības var izlietot tikai savā administratīvā teritorijā deklarēto bērnu ēdināšanai, citās pašvaldībās deklarētajiem skolēniem brīvpusdienas nodrošināt krīzes apstākļos ir ļoti sarežģīti, jo nav zināms, vai tās tiks apmaksātas. Ir ļoti grūti saskaņot rīcību ar daudzām iesaistītajām pašvaldībām. Manuprāt, būtu loģiski un taisnīgi, ja visi Valmieras skolu audzēkņi varētu saņemt tiem pienākošās brīvpusdienas, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.”
Valmieras mērs prognozēja, ka krīzes netiks pārvarētas dažu mēnešu laikā. Lai gan jau pašlaik gan valsts, gan arī Valmieras pašvaldība strādā pie krīzes pārvarēšanas plāna, lielā mērā tā īstenošana būs jāuzņemas reformētajām pašvaldībām.
J. Baiks atzinīgi vērtē Saeimas pieņemtos lēmumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma otrajā lasījumā attiecībā par Valmieras novadu. Jau iepriekš Valmieras pilsētas dome pauda atbalstu tam, ka Valmieras novads tiek veidots, apvienojot esošos Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadus un Valmieras pilsētu. Likuma otrajā lasījumā Saeima lēma arī par Strenču novada iekļaušanu jaunveidojamajā Valmieras novadā. “Iedzīvotāju plūsmas dati liecina, ka Valmieras ietekme uz Strenču novadu ir pat lielāka, nekā uz Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadu, tādēļ Strenču novada iekļaušana topošajā Valmieras novadā ir pamatots lēmums, ko arī aktīvi pieprasīja iedzīvotāji,” norādīja mērs.
