Lasīšanas laiks: 3 min
Ar koncertu Svētā Sīmaņa baznīcā 22. februārī pirmoreiz Valmierā viesosies Rīgas projektu koris. Programma „Ceļš uz ziemeļiem” veltīta Norvēģijas kormūzikai, un tajā korim pievienosies izcilā vijolniece Agnese Kanniņa un baritons Eduards Vācietis. Rīgas projektu koris ir neparasta muzikālā vienība, kas dzima 2018. gadā, kad Latvijā dzīvojošā amerikāņu diriģenta Krisa Volša-Sinkas vadībā jaunā kolektīvā apvienojās Latvijas labāko amatierkoru bijušie dziedātāji.
Piedāvājam sarunu ar Krisu Volšu-Sinku par Valmierā gaidāmo koncertprogrammu „Ceļš uz ziemeļiem”
Kādēļ šajā koncertā nolēmāt pievērsties tieši norvēģu kormūzikai?
Rīgas projektu koris ir dibināts pavisam nesen, tikai 2018. gada augustā, un kopš pirmās dienas mūsu misija ir dziedāt repertuāru, kas Latvijā skan reti, jo gribam, lai būtu interesanti gan klausītājiem, gan dziedātājiem. Norvēģu kormūzika man bija ļoti interesants atklājums, jo tajā ir daudz paralēļu ar latviešu kora mūziku. Latvijas kora kultūras centrālais elements ir tautas mūzika – gan tautasdziesmu apdares, gan tautas mūzikas ietekme oriģinālmūzikā. Tāpat ir arī norvēģu kormūzikā, un šajā programmā es gribēju uzsvērt šīs līdzības.
Koncerta centrā būs Edvarda Grīga cikls “Četri psalmi”. Ar ko jums šis darbs ir nozīmīgs?
Šis cikls ir pats pēdējais Grīga komponētais skaņdarbs, kurā varam dzirdēt gan komponista muzikālo raksturu, gan personību. Grīgam bija sarežģītas attiecības ar reliģiju, un šajā ciklā varam dzirdēt viņa domas par šo tēmu dzīves beigās. Es plānoju koncertā arī mazliet pastāstīt par šo ciklu, lai klausītājiem vieglāk atpazīt šīs nianses.
Kādus vēl skaņdarbus dzirdēsim šajā programmā?
Programmā būs dzirdamas trīs noskaņas – Grīga cikls, kā arī četras skaistas šūpuļdziesmu apdares, ko veidojis komponists un kordiriģents Franks Havrējs. Koncertu noslēgsim ar četrām tautasdziesmu apdarēm kopā ar patiešām izcilo vijolnieci Agnesi Kanniņu no orķestra „Sinfonietta Rīga” – dejiski un dzīvespriecīgi!
Koncertā muzicēsiet kopā ne vien ar Agnesi Kanniņu, bet arī ar baritonu Eduardu Vācieti. Pastāstiet vairāk par viņiem!
Agnese Kanniņa ir labi zināma Latvijā kā izcila soliste gan mūsdienu mūzikā, gan senajā mūzikā. Kā teica kāds mans kolēģis, “Agnese ir meistare jebkurā stilā”. Es apbrīnoju viņas spēju tik ātri un precīzi ietvert norvēģu tautas mūzikas nianses savā vijoļspēlē.
Savukārt Grīga ciklā mums pievienosies baritons Eduards Vācietis, kurš arī ir mans kolēģis Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”. Eduards ir ieguvis bakalaura grādu Norvēģijā, tāpēc viņš ļoti labi zina gan norvēģu valodas izrunu, gan Grīga stilu un ir ideāls šīs programmas interprets. Šajā ciklā ir ļoti daudz vietu, kur solists dzied pa priekšu korim un parāda, kā pareizi izdziedāt katru frāzi, un Eduards fantastiski izpilda šo lomu.
Kādēļ par vienu no koncerta vietām izraudzījāties tieši Valmieru?
Rīgas projektu koris ik gadu gatavo trīs programmas, un ar katru jaunu programmu mēs cenšamies viesoties citā Latvijas pusē. Šī būs mūsu pirmā uzstāšanās Vidzemē, un mēs zinām par Sīmaņa baznīcas labo akustiku. Valmierai arī ir interesanta saistība ar Norvēģiju – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā mācās īpaša norvēģu klase! Es ļoti ceru, ka šie skolēni arī apmeklēs mūsu koncertu! Protams, mēs arī esam pateicīgi par atbalstu no Valmieras pilsētas – bez tās šis koncerts nebūtu iespējams.
Vairākus gadus esat bijis kora „Kamēr…” dziedātājs, pašlaik dziedat profesionālajā korī „Latvija” un strādājat ar augsta līmeņa amatieriem Rīgas projektu korī. Ko jūs pats gūstat no kormūzikas un ko gribētu novēlēt saviem klausītājiem?
Jau kopš 7. klases koris ir bijis mana galvenā apsēstība. Grūti pateikt, ko es gūstu no kormūzikas, jo koris ietekmē visu manu dzīvi. Visi mani kora darbi man devuši izaicinājumus, gandarījumu, jaunas attiecības un arī mīlestību – pret mūziku un pret mūziķiem. Es vēlos, lai klausītāji nāk uz jebkuru koncertu ar atvērtām ausīm un atvērtām sirdīm. Katra reize, kad kāds no sirds dzied citiem, ir brīnums. Aicinām šo brīnumu atklāt kopā ar mums Sv. Sīmaņa baznīcā 22. februārī plkst. 17.00!
