Lasīšanas laiks: 2 min
Beverīnas novada pašvaldība ir sagatavojusi divus dokumentus Trikātas pilsdrupu konservācijas darbu iespējamai sākšanai – būvprojektu minimālā sastāvā un mūru konservācijas būvprojektu, aģentūru LETA informēja novada projektu vadības speciāliste Linda Krūmiņa.
Viņa norādīja, ka būvprojekts minimālā sastāvā jau saskaņots būvvaldē, kamēr konservācijas projekta saskaņošana pašlaik ir procesā. Projekta laikā paredzēti būtiski mūru konservācijas darbi, lai novērstu mūra daļu nobrukuma draudus un darītu tās drošas apmeklētājiem.
Projekta dokumentācijas izstrādi veica SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, veicot apjomīgus pilskalna un mūru apsekošanas un novērtēšanas darbus.
Krūmiņa skaidroja, ka pilsdrupu tālākai saglabāšanai kaut pašreizējā stāvoklī ievērojami jāsamazina pilskalna nogāzēs augošo koku skaits. “Šiem kokiem nav vēsturiskas nozīmes, jo vēl pagājušā gadsimta divdesmito gadu fotogrāfijās redzams, ka pilskalns ir bez apauguma, turklāt daudzi koki ir arī bīstami. Koku retināšana noteikti uzlabos arī pilskalna ainavisko vērtību,” viņa norādīja.
Beverīnas novada domes sēdē 20.decembrī, iepazinušies ar izstrādāto projektu un izmaksu aplēsēm, deputāti lēma konservācijas darbus veikt pa posmiem, sākot ar pils Ziemeļu torni, un piesaistot atbalstu no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes administrētās Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas, kā arī meklējot papildu finansējuma piesaistes iespējas, jo pašvaldības budžetā nav līdzekļu šāda mēroga būvdarbiem.
Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.gadsimtā. Vēstures avotos Trikātas pils pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikā kā Tālavas vecākā Tālivalža mītnes vieta, kur viņš tika nogalināts 1215.gadā. Pēc 1224.gada Tālavas dalīšanas līguma Trikāta nokļuva Zobenbrāļu ordeņa pārvaldē.
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā minēts, ka ordeņa mestrs Villekens no Endorpas 1284.gadā cēlis baznīcu Trikātā. Savukārt Rusova Livonijas hronikā minēts, ka Livonijas ordeņa mestrs cēlis trīs pilis – Valmieru, Burtniekus un Trikātu. Dokumentos Trikātas ordeņa pils pirmo reizi minēta 1429.gadā, kad tā kalpojusi par ordeņa fogta rezidenci.
Poļu-zviedru kara laikā 1600.gadā Trikātu ieņēma zviedri un 1622.gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja valsts kancleram Akselam Oksenšernam. Pils pilnīgi nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā.
Līdz mūsdienām saglabājies ap divus metrus augsts dienvidaustrumu malas mūris un torņa drupu fragmenti ap četru līdz piecu metru augstumā. 20.gadsimta otrajā pusē pils pagalmā ierīkota estrāde, pavēstīja pašvaldībā.
