Valmieras Ziņas

Fotoradari – vērtība ir cilvēks nevis budžets

Lasīšanas laiks: 4 min

Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes.

Kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs šādam apgalvojumam nevaru piekrist un tam ir izskaidrojums. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, vidējais ceļu satiksmes negadījumus skaits ir samazinājies par 30%. Pašreiz stacionārie fotoradari pārsvarā ir uzstādīti satiksmes mezglos jeb krustojumos, kur notiek apmēram 20 – 40% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem valsts autoceļu tīklā.

Lai gan esošie fotoradari konkrētās vietās ir uzlabojuši situāciju, kopumā satiksmes drošības jomā Latvija pašreiz Eiropā izgaismojas ne tajā labākajā gaismā. Bojā gājušo skaits 2018. gadā uz 1 milj. iedzīvotājiem bija 77 (kopumā valstī 148), kas Eiropā ir viena no bēdīgākajām situācijām. Līdzīgi ir ar ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem, kam nav tendence mazināties. 2018. gadā tika reģistrēti 3975 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Tas ir daudz.

Valsts loma satiksmes drošībā

Vienlaikus satiksmes drošības situāciju var iedalīt divās atbildības sfērās – pašvaldību un valsts! Negadījumi, kas notikuši uz valsts autoceļiem ārpus pilsētām, ir valsts atbildība. Dati liecina, ka lielākais vairums jeb 65 % no visiem bojā gājušajiem ir cietuši uz valsts autoceļiem. No tiem negadījumiem, kas notiek uz valsts autoceļiem, ir būtiski vairāk smagi cietušo. No tā var secināt, ka uz valsts autoceļiem pārsvarā notiek smagi ceļu satiksmes negadījumi, jo automašīnu pārvietošanās ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir krietni lielāks. Tāpēc ir veidi kā mazināt vidējo braukšanas ātrumu.

Nākotnē jāievieš vidējā ātruma radari

Vairums negadījumu uz valsts autoceļiem notiek automašīnām vai nu saduroties, vai apgāžoties, turklāt vairums gadījumu notiek labos laika apstākļos. 2018. gadā uz valsts autoceļiem notika 421 negadījums, kur iesaistītas vismaz divas automašīnas, kas ir 40 % no visiem negadījumiem, un 262 negadījumi, kur automašīna apgāzusies vai nobraukusi no ceļa, kas ir 25 % no visiem negadījumiem. Pārējos gadījumos automašīnas uzbraukušas kādiem citiem, pārsvarā mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem – 47 gadījumos velosipēdistiem un 78 gadījumos gājējiem. Šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits sastāda 12 % uz valsts autoceļiem.

Papildu šai informācijai ir zināms, ka visbiežāk ceļu satiksmes negadījumi notiek uz intensīvi noslogotām šosejām, piemēram, A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (54 negadījumi), A9 Rīga – Liepāja (49 negadījumi), A10 Rīga – Ventspils (51 negadījums). Satiksmes mezglos jeb krustojumos notiek 20 – 40 % no visiem negadījumiem.

Pārsvarā negadījumi notiek vietās, kur automašīnas ērti var attīstīt lielu ātrumu un autovadītājs kļūst pašpārliecināts. Tās ir vietas, kur notiek apdzīšanas manevri un nav infrastruktūras mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Vēlos uzsvērt, ka fotoradari kalpo kā efektīvs satiksmes drošības uzlabošanas līdzeklis. Ņemot vērā, ka bieži notiek frontālās sadursmes un automašīnu apgāšanās, var secināt, ka iemesls negadījumiem ir ne tikai vadītāja neuzmanība un nogurums, bet arī pārgalvīga un ātra braukšana. Līdz ar to apgalvojums, ka fotoradari varētu pavisam pazust no valsts autoceļiem, ir bezatbildīgs. Ir vērts strādāt un papildināt esošo sistēmu ar vidējā ātruma radariem.

Budžets vai cilvēks

Līdzšinējā pieredze rāda, ka, ieviešot dažādus satiksmes drošības risinājumus, samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, piemēram, vietās, kur uzstādīti fotoradari. Samazinājies frontālo sadursmju skaits vietās, kur izveidotas ribjoslas. Tomēr ar to nav pietiekami, tāpēc jāievieš arvien jauni risinājumi.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, strauji ieviest risinājumus, kas prasa investīcijas, būtu sarežģīti, vienlaikus nevar būt tā, ka netiek darīts nekas. Neņemot vērā radaru sistēmu, ir jādomā arī par mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību uz valsts autoceļiem. Tas saistās ar atbilstošas infrastruktūras izveidi, piemēram, izgaismotas gājēju pārejas, droša nokļūšana sabiedriskā transporta pieturā, droša pārvietošanās starp apdzīvotām vietām – tās ir gājēju ietves, veloceļi, apgaismojums. Risinājumi šīs grupas aizsardzībai parasti nav lēti, bet tas ir virziens, kur Satiksmes ministrija ar maziem solīšiem iet uz priekšu.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras muzejs (turpmāk – muzejs) aicina darbā Vēstures nodaļas vadītāju, direktora vietnieku/-ci zinātniskajā darbā (pilna slodze) uz noteiktu laiku.  Darba vietas adrese: Bruņinieku iela 1, Valmiera, Valmieras novads. Ja Tev ir vēlme: • izstrādāt muzeja pētnieciskā darba stratēģiju, plānus; • organizēt sadarbību pētnieciskos jautājumos ar muzeja profilam radniecīgām iestādēm; • veikt pētniecisko darbu, t.sk. muzeja kolekciju pētniecību un publiskot tā rezultātus; • piedalīties zinātniski izglītojošā darbā par Vēstures nodaļas kompetences jautājumiem; • veikt ekspozīciju un izstāžu zinātnisko sagatavošanu; • izstrādāt finansējuma piesaistes projektus pētījumu, izstāžu un ekspozīciju publiskošanai, nodrošināt realizāciju;  ja Tev ir: • maģistra grāds vēsturē vai maģistra grāda vēsturē pēdējo kursu students; • pieredze darbā muzejā, muzeja profilam radniecīgā iestādē vai darba pieredze kultūras mantojuma iestādē vadošā amatā tiks uzskatītas par priekšrocību; • prasme veikt zinātniski pētniecisko darbu; • valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; • angļu vai vācu valodas zināšanas (papildus vēl citas ES oficiālās valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību); • kompetences: labas komunikācijas un sadarbības prasmes; spēja strādāt komandā un individuāli; spēja pieņemt lēmumus; augsta atbildības sajūta, precizitāte, pozitīva attieksme pret darbu; spēja patstāvīgi organizēt savu darbu, noteikt mērķus, ievērot termiņus; pašiniciatīva un spēja meklēt un piedāvāt jaunus risinājumus; • teicamas prasmes darbam ar biroja tehniku, MS Office un google programmatūru; mēs piedāvājam: • atbildīgu un dinamisku darbu uz attīstību vērstā iestādē; • pamatalgu pārbaudes laikā 1165 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 1226 EUR pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; • profesionālās pilnveidošanās un izaugsmes iespējas zinošu un atsaucīgu kolēģu komandā. CV, motivācijas vēstuli (līdz vienai A4 lapai datorrakstā Arial fontā, ar burtu lielumu “11”) un augstākās izglītības dokumenta kopiju lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz muzejs@valmierasnovads.lv, vai personīgi: Valmieras muzejs, Bruņinieku iela 1, Valmiera, Valmieras novads ar norādi “Vēstures nodaļas vadītāja/-as, direktora vietnieka/-ces zinātniskajā darbā amatam” līdz 2024.gada 17.maijam. Tālrunis papildu informācijai: 64224770. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: PAŠVALDĪBAS IESTĀDES VADĪTĀJA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Bruņinieku iela 1, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-05-17 Kontaktpersona: CV,mot.vēst.,lūdzam sūtīt uz e-pastu: muzejs@valmierasnovads.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (maģistra grāds)

Mūsu partneri