Valmieras Ziņas

Fotoradari – vērtība ir cilvēks nevis budžets

Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes.

Kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs šādam apgalvojumam nevaru piekrist un tam ir izskaidrojums. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, vidējais ceļu satiksmes negadījumus skaits ir samazinājies par 30%. Pašreiz stacionārie fotoradari pārsvarā ir uzstādīti satiksmes mezglos jeb krustojumos, kur notiek apmēram 20 – 40% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem valsts autoceļu tīklā.

Lai gan esošie fotoradari konkrētās vietās ir uzlabojuši situāciju, kopumā satiksmes drošības jomā Latvija pašreiz Eiropā izgaismojas ne tajā labākajā gaismā. Bojā gājušo skaits 2018. gadā uz 1 milj. iedzīvotājiem bija 77 (kopumā valstī 148), kas Eiropā ir viena no bēdīgākajām situācijām. Līdzīgi ir ar ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem, kam nav tendence mazināties. 2018. gadā tika reģistrēti 3975 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Tas ir daudz.

Valsts loma satiksmes drošībā

Vienlaikus satiksmes drošības situāciju var iedalīt divās atbildības sfērās – pašvaldību un valsts! Negadījumi, kas notikuši uz valsts autoceļiem ārpus pilsētām, ir valsts atbildība. Dati liecina, ka lielākais vairums jeb 65 % no visiem bojā gājušajiem ir cietuši uz valsts autoceļiem. No tiem negadījumiem, kas notiek uz valsts autoceļiem, ir būtiski vairāk smagi cietušo. No tā var secināt, ka uz valsts autoceļiem pārsvarā notiek smagi ceļu satiksmes negadījumi, jo automašīnu pārvietošanās ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir krietni lielāks. Tāpēc ir veidi kā mazināt vidējo braukšanas ātrumu.

Nākotnē jāievieš vidējā ātruma radari

Vairums negadījumu uz valsts autoceļiem notiek automašīnām vai nu saduroties, vai apgāžoties, turklāt vairums gadījumu notiek labos laika apstākļos. 2018. gadā uz valsts autoceļiem notika 421 negadījums, kur iesaistītas vismaz divas automašīnas, kas ir 40 % no visiem negadījumiem, un 262 negadījumi, kur automašīna apgāzusies vai nobraukusi no ceļa, kas ir 25 % no visiem negadījumiem. Pārējos gadījumos automašīnas uzbraukušas kādiem citiem, pārsvarā mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem – 47 gadījumos velosipēdistiem un 78 gadījumos gājējiem. Šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits sastāda 12 % uz valsts autoceļiem.

Papildu šai informācijai ir zināms, ka visbiežāk ceļu satiksmes negadījumi notiek uz intensīvi noslogotām šosejām, piemēram, A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (54 negadījumi), A9 Rīga – Liepāja (49 negadījumi), A10 Rīga – Ventspils (51 negadījums). Satiksmes mezglos jeb krustojumos notiek 20 – 40 % no visiem negadījumiem.

Pārsvarā negadījumi notiek vietās, kur automašīnas ērti var attīstīt lielu ātrumu un autovadītājs kļūst pašpārliecināts. Tās ir vietas, kur notiek apdzīšanas manevri un nav infrastruktūras mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Vēlos uzsvērt, ka fotoradari kalpo kā efektīvs satiksmes drošības uzlabošanas līdzeklis. Ņemot vērā, ka bieži notiek frontālās sadursmes un automašīnu apgāšanās, var secināt, ka iemesls negadījumiem ir ne tikai vadītāja neuzmanība un nogurums, bet arī pārgalvīga un ātra braukšana. Līdz ar to apgalvojums, ka fotoradari varētu pavisam pazust no valsts autoceļiem, ir bezatbildīgs. Ir vērts strādāt un papildināt esošo sistēmu ar vidējā ātruma radariem.

Budžets vai cilvēks

Līdzšinējā pieredze rāda, ka, ieviešot dažādus satiksmes drošības risinājumus, samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, piemēram, vietās, kur uzstādīti fotoradari. Samazinājies frontālo sadursmju skaits vietās, kur izveidotas ribjoslas. Tomēr ar to nav pietiekami, tāpēc jāievieš arvien jauni risinājumi.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, strauji ieviest risinājumus, kas prasa investīcijas, būtu sarežģīti, vienlaikus nevar būt tā, ka netiek darīts nekas. Neņemot vērā radaru sistēmu, ir jādomā arī par mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību uz valsts autoceļiem. Tas saistās ar atbilstošas infrastruktūras izveidi, piemēram, izgaismotas gājēju pārejas, droša nokļūšana sabiedriskā transporta pieturā, droša pārvietošanās starp apdzīvotām vietām – tās ir gājēju ietves, veloceļi, apgaismojums. Risinājumi šīs grupas aizsardzībai parasti nav lēti, bet tas ir virziens, kur Satiksmes ministrija ar maziem solīšiem iet uz priekšu.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai Tevi satrauc koronavīrusa izplatība?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā piedāvā darbu: Pārdevējam-preču komplektētājai/-am un piegādātājai/-am  jaunajā “E top!” veikalā. Darba vieta veikalā “top!” Valmierā, Rīgas ielā 64. Preču piegāde Valmieras pilsētas robežās. Galvenie darba pienākumi: Pieņemt pircēju pasūtījumus elektroniskajā vidē; Komplektēt produktus atbilstoši klientu pasūtījumiem; Preču piegāde klientiem pilsētas robežās; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības: B kategorijas autovadītāja apliecība; Vēlama pieredze tirdzniecībā; Precizitāte un labas komunikācijas prasmes darbā ar klientiem. Piedāvājam: Darba laiku maiņās; Pieredzi un zināšanas jauna tirdzniecības veida e-veikala pakalpojuma sniegšanā; Mūsdienīgu darba vidi, darbu elektroniskajā vidē; Apmācību darbam preču uzskaites programmā; Darba algu 580-770 EUR bruto. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: vakances@madara89.lv, ar norādi – E top veikals VALMIERĀ. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 64, Valmiera Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-04-17 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: vakances@madara89.lv ar amata un vietas norādi.

SIA „Firma Madara’89” - viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā - piedāvā darbu PĀRDEVĒJAM(-AI) veikalā “mini top!” Valkas ielā 1A, Rencēnos, Rencēnu pagastā, Burtnieku novadā. Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama vidējā vai vidējā speciālā izglītība; Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, augsta atbildības sajūta. Piedāvājam: Interesantu darbu stabilā uzņēmumā; Mūsdienīgu darba vidi; Darbam atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas. Darba alga: 500-700 EUR (bruto). Darba laika veids un režīmos: summētais darba laiks, pēc grafika maiņās no plkst. 8.00-22.00. CV ar norādi “Pārdevējs RENCĒNOS” lūdzam sūtīt uz e-pastu vakances@madara89.lv Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valkas iela 1A, Rencēni, Rencēnu pag., Burtnieku nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2020-04-17 Kontaktpersona: CV ar amata un vietas norādi sūtīt uz e-pastu vakances@madara89.lv.

Mūsu partneri