Valmieras Ziņas

Jaunumi teritoriālās reformas jautājumā – apriņķu plānojums un vājā ministriju iesaiste

Lasīšanas laiks: 4 min

Joprojām ap teritoriālo reformu norit dažādas diskusijas, liekot sabiedrībai just neizpratni par to, kas sagaida katru no šī brīža novadiem. Joprojām skaidrības nav, taču informācijas telpā parādās arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem scenārijiem un neapmierinātība no vairākām iesaistītajām pusēm.

Jau iepriekš ziņojām, ka visas Latvijas ietvaros norisinās konferenču cikls, kurā dažādu pašvaldību pārstāvji diskutē par gaidāmajām izmaiņām. Vienā no šādām konferencēm ekonomikas doktors Andris Miglavs pauda viedokli par citādāka teritoriālā plānojuma ieviešanu, sakot, ka administratīvi teritoriālā reforma būtu jāsāk ar reģionāla līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi.

Viņš prezentēja savu un vēl divu pētnieku – fizikas doktora, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa un ģeogrāfijas doktora Pētera Šķiņķa – ideju. Pēc Miglava paustā, sabiedrībai ir divas izvēles – ļauties monocentralizācijai vai arī cīnīties par policentrisku attīstību.

“Līdz šim mēs par policentrisku attīstību tiešām esam tikai cīnījušies, jo jau no 1996. gada ir veidota reģionālā politika, pieņemts Reģionālās attīstības likums un vairākas pamatnostādnes. Taču desmit gadu laikā likumos noteiktais nav īstenots, un reģionu attīstības kohēzija nav notikusi. Tieši pretēji – situācija ir pasliktinājusies,” klāstīja Miglavs.

Viens no galvenajiem iemesliem tam esot centralizēta un sektoriāli organizēta valsts pārvalde, kura ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu no finansiālajiem, institucionālajiem resursiem un funkcijām, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām, uzskata Miglavs. Lai situāciju mainītu, esot vajadzīga Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reforma, kuras mērķis būtu radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības kohēzijas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

“Apriņķu modeļa” izstrādātāju ieskatā, runājot par teritoriālās organizācijas reformu, nepieciešams izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Apriņķos būtu iedzīvotāju vēlēta dome.

“Izpildvara varētu organizēties kā apriņķa administrācija uz Plānošanas reģiona bāzes vai arī kā sekretariāts uz republikas nozīmes pilsētu administrācijas bāzes,” skaidroja Miglavs.

Apriņķi varētu veidoties, piemēram, uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes, taču risinājumi esot vairāki. Ieguvumi no šāda modeļa būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana, proti, plānošanas reģionu gadījumā katrs apriņķis apvienotu aptuveni 200 000 iedzīvotāju, uzskata idejas autori.

Tāpat šajā konferencē tika aktualizēta kāda problēma – Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka līdz šim teritoriālās reformas diskusiju cikla laikā ministrijas nepilnvērtīgi iesaistījušās izstrādes procesā. Konferencē, kas bija veltīta veselības jomai, no Veselības ministrijas puses esot dominējis vārds “sadarbība starp teritorijām”, taču vienlaikus esot atklājies, ka ministrija veido savas reformas neatkarīgi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm.

Runājot par drošības jautājumiem, Valainis atzina, ka konkrētajā konferencē neviens no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem neesot piedalījies, tādēļ jautājums par viņu iesaisti palicis neatbildēts. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) iesaiste neesot izprotama.

“Mobilitāte ir ļoti svarīgs jautājums. SM ir paziņojusi, ka transporta tīkls tiks samazināts par 17%, taču nav skaidrs, kā tas ies kopā ar pašvaldību reformu. Jaunie iepirkumi turpmākajiem gadiem tiek slēgti jau tagad, bet sasaiste nav skaidra,” sacīja Valainis, norādot, ka trūkst arī informācijas par nākotnē plānoto finansējumu reģionālajiem ceļiem.

Analizējot zemes resursu politikai veltīto konferenci, Valainis stāstīja, ka Zemkopības ministrija veido savu politiku un izstrādājusi četrus dažādus dokumentus, kam nav saistības ar pašvaldību reformu.

Labāka situācija esot ar Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Runājot par Finanšu ministriju (FM), Valainis atzina, ka ministrijas pārstāvji teritoriālās reformas procesā ir iesaistīti, lai gan pagaidām lielākoties kā novērotāji. Viņš atgādināja par FM norādīto, ka gaidāms jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, vienlaikus piebilstot, ka kopējais finansējuma apjoms tuvākajai nākotnei nav skaidrs.

“To ir svarīgi saprast, vai ietaupītie resursi aizies kopējā kasē vai arī paliks pašiem reģioniem. Par to pagaidām skaidrības nav, taču FM ir iesaistīti procesā,” pauda politiķis.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija teritoriālās reformas izstrādē iesaistoties, galvenokārt, sniedzot dažādus datus.

Kā ziņots, VARAM izstrādājusi jaunu administratīvās teritorijas reformas plānu, ko Saeimā plānots pieņemt līdz gada beigām, kas paredz Latvijas teritorijas iedalījumu 35 novados pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 22.kaujas nodrošinājuma bataljons (22.KNBn) piedāvā darbu SABIEDRISKO ATTIECĪBU SPECIĀLISTAM uz noteiktu laiku Profesijas kods : 2432 08 Darba pienākumi: Koordinēt bataljona darbību civilmilitārās sadarbības jomā; Organizēt un veikt informācijas vides monitoringu; Veidot un uzturēt civilo institūciju un sadarbības partneru kontaktpersonu datu bāzi bataljona atbildības teritorijā; Sagatavot informatīvo materiālu publicēšanai sociālajos medijos un vietējā presē. Veidot un uzturēt bataljona foto/video arhīvu; Pārstāvēt bataljonu sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem; Veikt sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, sagatavot un nosūtīt preses paziņojumus. Prasības pretendentam: atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta prasībām; izglītība: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās zinībās (sabiedriskajās attiecībās, žurnālistikā, politoloģijā, stratēģiskajā komunikācijā, u.c.); teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas; labas organizatoriskās, saskarsmes un prezentēšanas prasmes; augsta atbildības izjūta, spēja strādāt individuāli un komandā; spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas; spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem. Piedāvājam: Interesantu, dinamisku un daudzveidīgu darbu; · Iespēju paplašināt zināšanas un profesionālās iemaņas, · Sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam, veselības apdrošināšanu; Atalgojums no 1472 euro pirms nodokļu nomaksas, atkarībā no pretendenta profesionālās pieredzes un izglītības attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā; Par priekšrocību tiks izvirzīti kandidāti, kuri jau ir zemessargi vai ir gatavi iestāties Zemessardzē. Motivētu pieteikuma vēstuli ar norādi “Sabiedrisko attiecību speciālists” un CV sūtīt uz e-pastu anna.kondratjeva@mil.lv līdz 31.10.2025. Tālrunis informācijai par amata pienākumiem 29477238. Atlases konkurss notiks divās kārtās. Pirmā kārta – Pretendentu izglītības un darba pieredzes izvērtēšana pēc iesniegtajiem dokumentiem. Otrā kārta – intervija, kuras laikā tiks novērtētas Pretendenta zināšanas un kompetences atbilstoši amatam noteiktajām prasībām. Lūdzam ievērot, ka sazināsimies un informēsim par konkursa rezultātiem tikai uz interviju uzaicinātos Pretendentus. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Profesija: SABIEDRISKO ATTIECĪBU SPECIĀLISTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Cēsu iela 54, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Darbības joma: Drošība / Glābšanas dienesti / Aizsardzība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-10-31 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: anna.kondratjeva@mil.lv Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Mūsu partneri