Valmieras Ziņas

Jaunumi teritoriālās reformas jautājumā – apriņķu plānojums un vājā ministriju iesaiste

Joprojām ap teritoriālo reformu norit dažādas diskusijas, liekot sabiedrībai just neizpratni par to, kas sagaida katru no šī brīža novadiem. Joprojām skaidrības nav, taču informācijas telpā parādās arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem scenārijiem un neapmierinātība no vairākām iesaistītajām pusēm.

Jau iepriekš ziņojām, ka visas Latvijas ietvaros norisinās konferenču cikls, kurā dažādu pašvaldību pārstāvji diskutē par gaidāmajām izmaiņām. Vienā no šādām konferencēm ekonomikas doktors Andris Miglavs pauda viedokli par citādāka teritoriālā plānojuma ieviešanu, sakot, ka administratīvi teritoriālā reforma būtu jāsāk ar reģionāla līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi.

Viņš prezentēja savu un vēl divu pētnieku – fizikas doktora, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa un ģeogrāfijas doktora Pētera Šķiņķa – ideju. Pēc Miglava paustā, sabiedrībai ir divas izvēles – ļauties monocentralizācijai vai arī cīnīties par policentrisku attīstību.

“Līdz šim mēs par policentrisku attīstību tiešām esam tikai cīnījušies, jo jau no 1996. gada ir veidota reģionālā politika, pieņemts Reģionālās attīstības likums un vairākas pamatnostādnes. Taču desmit gadu laikā likumos noteiktais nav īstenots, un reģionu attīstības kohēzija nav notikusi. Tieši pretēji – situācija ir pasliktinājusies,” klāstīja Miglavs.

Viens no galvenajiem iemesliem tam esot centralizēta un sektoriāli organizēta valsts pārvalde, kura ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu no finansiālajiem, institucionālajiem resursiem un funkcijām, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām, uzskata Miglavs. Lai situāciju mainītu, esot vajadzīga Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reforma, kuras mērķis būtu radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības kohēzijas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

“Apriņķu modeļa” izstrādātāju ieskatā, runājot par teritoriālās organizācijas reformu, nepieciešams izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Apriņķos būtu iedzīvotāju vēlēta dome.

“Izpildvara varētu organizēties kā apriņķa administrācija uz Plānošanas reģiona bāzes vai arī kā sekretariāts uz republikas nozīmes pilsētu administrācijas bāzes,” skaidroja Miglavs.

Apriņķi varētu veidoties, piemēram, uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes, taču risinājumi esot vairāki. Ieguvumi no šāda modeļa būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana, proti, plānošanas reģionu gadījumā katrs apriņķis apvienotu aptuveni 200 000 iedzīvotāju, uzskata idejas autori.

Tāpat šajā konferencē tika aktualizēta kāda problēma – Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka līdz šim teritoriālās reformas diskusiju cikla laikā ministrijas nepilnvērtīgi iesaistījušās izstrādes procesā. Konferencē, kas bija veltīta veselības jomai, no Veselības ministrijas puses esot dominējis vārds “sadarbība starp teritorijām”, taču vienlaikus esot atklājies, ka ministrija veido savas reformas neatkarīgi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm.

Runājot par drošības jautājumiem, Valainis atzina, ka konkrētajā konferencē neviens no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem neesot piedalījies, tādēļ jautājums par viņu iesaisti palicis neatbildēts. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) iesaiste neesot izprotama.

“Mobilitāte ir ļoti svarīgs jautājums. SM ir paziņojusi, ka transporta tīkls tiks samazināts par 17%, taču nav skaidrs, kā tas ies kopā ar pašvaldību reformu. Jaunie iepirkumi turpmākajiem gadiem tiek slēgti jau tagad, bet sasaiste nav skaidra,” sacīja Valainis, norādot, ka trūkst arī informācijas par nākotnē plānoto finansējumu reģionālajiem ceļiem.

Analizējot zemes resursu politikai veltīto konferenci, Valainis stāstīja, ka Zemkopības ministrija veido savu politiku un izstrādājusi četrus dažādus dokumentus, kam nav saistības ar pašvaldību reformu.

Labāka situācija esot ar Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Runājot par Finanšu ministriju (FM), Valainis atzina, ka ministrijas pārstāvji teritoriālās reformas procesā ir iesaistīti, lai gan pagaidām lielākoties kā novērotāji. Viņš atgādināja par FM norādīto, ka gaidāms jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, vienlaikus piebilstot, ka kopējais finansējuma apjoms tuvākajai nākotnei nav skaidrs.

“To ir svarīgi saprast, vai ietaupītie resursi aizies kopējā kasē vai arī paliks pašiem reģioniem. Par to pagaidām skaidrības nav, taču FM ir iesaistīti procesā,” pauda politiķis.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija teritoriālās reformas izstrādē iesaistoties, galvenokārt, sniedzot dažādus datus.

Kā ziņots, VARAM izstrādājusi jaunu administratīvās teritorijas reformas plānu, ko Saeimā plānots pieņemt līdz gada beigām, kas paredz Latvijas teritorijas iedalījumu 35 novados pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā Covid-19 ietekmējis jūsu darbu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Darba apraksts  1.Likumi, noteikumi, rīkojumi, pavēles, instrukcijas, citi vadošie un normatīvie dokumenti, kas attiecas uz tirdzniecības uzņēmuma darbu 2. Prečvedība, standarti un preču tehniskie noteikumi, to īpašības un kvalitatīvais raksturojums, 3. Preču transportēšana un glabāšanas noteikumi,noliktavas uzskaites organizācija 4. Preču piegādātāji un nomenklatūra. 5. Pārvaldes struktūra, darbinieku tiesības un pienākumi, darba režīms 6. Ekonomikas pamati, darba organizācijas un vadības pamati, pakalpojuma un cenu veidošanas principi. 7. Pircēju apkalpošanas organizācijas noteikumi un metodes. 8. Mārketinga un reklāmas organizācijas pamati 9. Ētiskās un sociālās psiholoģijas pamati 10.Darba likumdošana 11.Uzņēmuma darba kārtības noteikumi 12.Darba aizsardzības noteikumi un normas. 13.Darba drošības tehnikas, ražošanas, sanitārie u higiēnas, ugunsdrošības, civilās aizsardzības noteikumi. Prasības kandidātiem: • Vēlama vidējā vai vidējā speciālā izglītība; • Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; • Precizitāte, augsta atbildības sajūta. Piedāvājam: • Interesantu darbu stabilā uzņēmumā; • Mūsdienīgu darba vidi; • Darbam atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas; • Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas. Darba vieta: Rīgas 24, Valmiera. CV ar norādi "Vadītājs" lūdzam sūtīt uz e-pastu austris_ag@inbox.lv  vai pieteikties personīgi SIA "Austris AG" birojā Tērbatas ielā 43, Valmierā, 2 stāvā, vai zvanīt uz tālruni 29154756. Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Profesija: Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (mazumtirdzniecības jomā) Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 43, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-09-01 Darba sākšanas datums: 2020-09-01 Kontaktpersona: Dace Amona Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

SIA “LEGRO LATVIA” (reģistrācijas nr. LV44103109749), kūdras substrātu ražošanas un iepakošanas uzņēmums, aicina darbā “Presēšanas iekārtas operatoru” (8189 01). (darba vietas atrašanās vieta: “Lakstīgalas”, Rūpnieki, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219, t.i. 6 km no Valmieras). Darba pienākumi: Organizēt, vadīt un koordinēt darbu pie Big Bag presēšanas iekārtas. Sekot līdzi, lai ražošanas procesā izmantotā kūdra un iepakošanas materiāli tiktu izmantoti efektīvi, un izvairīties no ražošanas pārtraukumiem. Uzraudzīt, lai Big Bag iepakojuma kvalitāte atbilstu prasībām. Uzturēt tehniskā kartībā presēšanas iekārtu. Darba laiks 8.oo – 17.oo. Pēc nepieciešamības, pagarināts darba laiks. Prasības: Tehniskās zināšanas par tehnoloģiskām iekārtām, mehānismiem. Vēlama iepriekšēja pieredze līdzīgā amatā. Valodas zināšanas – obligāti latviešu, vēlams angļu. Iemaņas: Pozitīva attieksme pret darbu un darba kolēģiem, prasme strādāt komandā, pozitīva komunikācija. Vēlme mācīties apgūt darba specifiku un strādāt ar atbildību, nezaudējot darba kvalitātes līmeni. Piedāvājam: Darbu starptautiskā uzņēmumā, labus darba apstākļus un atsaucīgus kolēģus. Apmācību jaunajā amatā. Darba alga ar stundas tarifa likmi no 5.00 līdz 6.07 euro, saskaņā ar darba laika uzskaites grafiku. CV ar norādi “Presēšanas iekārtas operators” sūtīt uz info@seda.lv līdz 2020.gada 07.augustam Konfidencialitāti garantējam. Jautājumu gadījumā zvanīt 64722113. Profesija: PRESĒŠANAS IEKĀRTAS OPERATORS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, "Lakstīgalas", Rūpnieki, Valmieras pag., Burtnieku nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-08-07 Kontaktpersona: CV ar profesijas norādi sūtīt uz info@seda.lv, tālr. 64722113

Mūsu partneri