Joprojām ap teritoriālo reformu norit dažādas diskusijas, liekot sabiedrībai just neizpratni par to, kas sagaida katru no šī brīža novadiem. Joprojām skaidrības nav, taču informācijas telpā parādās arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem scenārijiem un neapmierinātība no vairākām iesaistītajām pusēm.
Jau iepriekš ziņojām, ka visas Latvijas ietvaros norisinās konferenču cikls, kurā dažādu pašvaldību pārstāvji diskutē par gaidāmajām izmaiņām. Vienā no šādām konferencēm ekonomikas doktors Andris Miglavs pauda viedokli par citādāka teritoriālā plānojuma ieviešanu, sakot, ka administratīvi teritoriālā reforma būtu jāsāk ar reģionāla līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi.
Viņš prezentēja savu un vēl divu pētnieku – fizikas doktora, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa un ģeogrāfijas doktora Pētera Šķiņķa – ideju. Pēc Miglava paustā, sabiedrībai ir divas izvēles – ļauties monocentralizācijai vai arī cīnīties par policentrisku attīstību.
“Līdz šim mēs par policentrisku attīstību tiešām esam tikai cīnījušies, jo jau no 1996. gada ir veidota reģionālā politika, pieņemts Reģionālās attīstības likums un vairākas pamatnostādnes. Taču desmit gadu laikā likumos noteiktais nav īstenots, un reģionu attīstības kohēzija nav notikusi. Tieši pretēji – situācija ir pasliktinājusies,” klāstīja Miglavs.
Viens no galvenajiem iemesliem tam esot centralizēta un sektoriāli organizēta valsts pārvalde, kura ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu no finansiālajiem, institucionālajiem resursiem un funkcijām, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām, uzskata Miglavs. Lai situāciju mainītu, esot vajadzīga Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reforma, kuras mērķis būtu radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības kohēzijas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.
“Apriņķu modeļa” izstrādātāju ieskatā, runājot par teritoriālās organizācijas reformu, nepieciešams izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Apriņķos būtu iedzīvotāju vēlēta dome.
“Izpildvara varētu organizēties kā apriņķa administrācija uz Plānošanas reģiona bāzes vai arī kā sekretariāts uz republikas nozīmes pilsētu administrācijas bāzes,” skaidroja Miglavs.
Apriņķi varētu veidoties, piemēram, uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes, taču risinājumi esot vairāki. Ieguvumi no šāda modeļa būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana, proti, plānošanas reģionu gadījumā katrs apriņķis apvienotu aptuveni 200 000 iedzīvotāju, uzskata idejas autori.
Tāpat šajā konferencē tika aktualizēta kāda problēma – Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka līdz šim teritoriālās reformas diskusiju cikla laikā ministrijas nepilnvērtīgi iesaistījušās izstrādes procesā. Konferencē, kas bija veltīta veselības jomai, no Veselības ministrijas puses esot dominējis vārds “sadarbība starp teritorijām”, taču vienlaikus esot atklājies, ka ministrija veido savas reformas neatkarīgi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm.
Runājot par drošības jautājumiem, Valainis atzina, ka konkrētajā konferencē neviens no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem neesot piedalījies, tādēļ jautājums par viņu iesaisti palicis neatbildēts. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) iesaiste neesot izprotama.
“Mobilitāte ir ļoti svarīgs jautājums. SM ir paziņojusi, ka transporta tīkls tiks samazināts par 17%, taču nav skaidrs, kā tas ies kopā ar pašvaldību reformu. Jaunie iepirkumi turpmākajiem gadiem tiek slēgti jau tagad, bet sasaiste nav skaidra,” sacīja Valainis, norādot, ka trūkst arī informācijas par nākotnē plānoto finansējumu reģionālajiem ceļiem.
Analizējot zemes resursu politikai veltīto konferenci, Valainis stāstīja, ka Zemkopības ministrija veido savu politiku un izstrādājusi četrus dažādus dokumentus, kam nav saistības ar pašvaldību reformu.
Labāka situācija esot ar Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Runājot par Finanšu ministriju (FM), Valainis atzina, ka ministrijas pārstāvji teritoriālās reformas procesā ir iesaistīti, lai gan pagaidām lielākoties kā novērotāji. Viņš atgādināja par FM norādīto, ka gaidāms jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, vienlaikus piebilstot, ka kopējais finansējuma apjoms tuvākajai nākotnei nav skaidrs.
“To ir svarīgi saprast, vai ietaupītie resursi aizies kopējā kasē vai arī paliks pašiem reģioniem. Par to pagaidām skaidrības nav, taču FM ir iesaistīti procesā,” pauda politiķis.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija teritoriālās reformas izstrādē iesaistoties, galvenokārt, sniedzot dažādus datus.
Kā ziņots, VARAM izstrādājusi jaunu administratīvās teritorijas reformas plānu, ko Saeimā plānots pieņemt līdz gada beigām, kas paredz Latvijas teritorijas iedalījumu 35 novados pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
