Valmieras Ziņas

Jaunumi teritoriālās reformas jautājumā – apriņķu plānojums un vājā ministriju iesaiste

Lasīšanas laiks: 4 min

Joprojām ap teritoriālo reformu norit dažādas diskusijas, liekot sabiedrībai just neizpratni par to, kas sagaida katru no šī brīža novadiem. Joprojām skaidrības nav, taču informācijas telpā parādās arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem scenārijiem un neapmierinātība no vairākām iesaistītajām pusēm.

Jau iepriekš ziņojām, ka visas Latvijas ietvaros norisinās konferenču cikls, kurā dažādu pašvaldību pārstāvji diskutē par gaidāmajām izmaiņām. Vienā no šādām konferencēm ekonomikas doktors Andris Miglavs pauda viedokli par citādāka teritoriālā plānojuma ieviešanu, sakot, ka administratīvi teritoriālā reforma būtu jāsāk ar reģionāla līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi.

Viņš prezentēja savu un vēl divu pētnieku – fizikas doktora, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa un ģeogrāfijas doktora Pētera Šķiņķa – ideju. Pēc Miglava paustā, sabiedrībai ir divas izvēles – ļauties monocentralizācijai vai arī cīnīties par policentrisku attīstību.

“Līdz šim mēs par policentrisku attīstību tiešām esam tikai cīnījušies, jo jau no 1996. gada ir veidota reģionālā politika, pieņemts Reģionālās attīstības likums un vairākas pamatnostādnes. Taču desmit gadu laikā likumos noteiktais nav īstenots, un reģionu attīstības kohēzija nav notikusi. Tieši pretēji – situācija ir pasliktinājusies,” klāstīja Miglavs.

Viens no galvenajiem iemesliem tam esot centralizēta un sektoriāli organizēta valsts pārvalde, kura ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu no finansiālajiem, institucionālajiem resursiem un funkcijām, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām, uzskata Miglavs. Lai situāciju mainītu, esot vajadzīga Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reforma, kuras mērķis būtu radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības kohēzijas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

“Apriņķu modeļa” izstrādātāju ieskatā, runājot par teritoriālās organizācijas reformu, nepieciešams izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Apriņķos būtu iedzīvotāju vēlēta dome.

“Izpildvara varētu organizēties kā apriņķa administrācija uz Plānošanas reģiona bāzes vai arī kā sekretariāts uz republikas nozīmes pilsētu administrācijas bāzes,” skaidroja Miglavs.

Apriņķi varētu veidoties, piemēram, uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes, taču risinājumi esot vairāki. Ieguvumi no šāda modeļa būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana, proti, plānošanas reģionu gadījumā katrs apriņķis apvienotu aptuveni 200 000 iedzīvotāju, uzskata idejas autori.

Tāpat šajā konferencē tika aktualizēta kāda problēma – Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka līdz šim teritoriālās reformas diskusiju cikla laikā ministrijas nepilnvērtīgi iesaistījušās izstrādes procesā. Konferencē, kas bija veltīta veselības jomai, no Veselības ministrijas puses esot dominējis vārds “sadarbība starp teritorijām”, taču vienlaikus esot atklājies, ka ministrija veido savas reformas neatkarīgi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm.

Runājot par drošības jautājumiem, Valainis atzina, ka konkrētajā konferencē neviens no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem neesot piedalījies, tādēļ jautājums par viņu iesaisti palicis neatbildēts. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) iesaiste neesot izprotama.

“Mobilitāte ir ļoti svarīgs jautājums. SM ir paziņojusi, ka transporta tīkls tiks samazināts par 17%, taču nav skaidrs, kā tas ies kopā ar pašvaldību reformu. Jaunie iepirkumi turpmākajiem gadiem tiek slēgti jau tagad, bet sasaiste nav skaidra,” sacīja Valainis, norādot, ka trūkst arī informācijas par nākotnē plānoto finansējumu reģionālajiem ceļiem.

Analizējot zemes resursu politikai veltīto konferenci, Valainis stāstīja, ka Zemkopības ministrija veido savu politiku un izstrādājusi četrus dažādus dokumentus, kam nav saistības ar pašvaldību reformu.

Labāka situācija esot ar Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Runājot par Finanšu ministriju (FM), Valainis atzina, ka ministrijas pārstāvji teritoriālās reformas procesā ir iesaistīti, lai gan pagaidām lielākoties kā novērotāji. Viņš atgādināja par FM norādīto, ka gaidāms jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, vienlaikus piebilstot, ka kopējais finansējuma apjoms tuvākajai nākotnei nav skaidrs.

“To ir svarīgi saprast, vai ietaupītie resursi aizies kopējā kasē vai arī paliks pašiem reģioniem. Par to pagaidām skaidrības nav, taču FM ir iesaistīti procesā,” pauda politiķis.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija teritoriālās reformas izstrādē iesaistoties, galvenokārt, sniedzot dažādus datus.

Kā ziņots, VARAM izstrādājusi jaunu administratīvās teritorijas reformas plānu, ko Saeimā plānots pieņemt līdz gada beigām, kas paredz Latvijas teritorijas iedalījumu 35 novados pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri