Lasīšanas laiks: 4 min
Šogad pirmo reizi Vidzemē norisinās “Vidzemes Inovāciju nedēļa 2019”, kuras ietvaros no 25.februāra līdz 1.martam notiek virkne pasākumu, rosinot esošos un topošos uzņēmējus, darbiniekus, vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā.
Inovāciju nedēļas ietvaros 27.-28. februārī koncertzālē “Valmiera” norisinās konference, kurā piedalās gan pašmāju eksperti, gan arī inovāciju attīstītāji no vairākām Eiropas valstīm. Savās zināšanās un novērojumos dalās gan akadēmiķi un pētnieki, gan arī praktiķi, kuru ikdienas darbs cieši saistīts ar inovācijām, pašiem tās ikdienā attīstot, vai arī palīdzot to darīt citiem, tai skaitā, strādājot pie valsts un pašvaldību atbalsta sistēmas izveides.
Lai arī inovāciju attīstība ir pēdējo gadu prioritāte Latvijā, tomēr joprojām nepieciešams veicināt izpratni par inovāciju nozīmi ikdienā, atgādinot, ka tās nav saistītas tikai un vienīgi ar augstajām tehnoloģijām vai zinātni. Spēja inovēt ir viens no raksturlielumiem, kas arī mazam uzņēmumam ļauj izrauties priekšā konkurentiem. Turklāt dažādi jaunievedumi un inovatīvi risinājumi ne vienmēr ir dārgi vai sarežģīti īstenojami. Inovācija var būt klātesoša ne tikai uzņēmumos un lauku saimniecībās, bet arī valsts pārvaldē.
Vakar konferencē tika spriests, kāpēc inovācijas ir svarīgas, kāda loma inovācijām ir Vidzemē un kā šo instrumentu izmantot reģionu attīstībai.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents pastāstīja, ka Vidzemes reģionā inovāciju ieviešanu, gluži kā visā valstī, ierobežo līdzekļu trūkums. Meklējot risinājumus līdzekļu piesaistē, VPR iepriekšējā plānošanas periodā ir īstenojis vairākus Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos projektus 23 miljonu apjomā, savukārt šogad plānots piesaistīt 1,5 miljonus eiro.
Taču Hardijs Vents uzsvēra, ka runa nav tikai par naudu, jo galvenais elements inovāciju jomā ir cilvēks. “Katrā vietā ir jābūt trakajam, kas par savu lietu deg. Mums paveicās, ka tādi cilvēki bija, veidojot Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri, kurš jau ir pārkāpis Vidzemes robežas un darbojas Latvijas mērogā.”
VPR vadītājs piebilda, ka valsts un pašvaldību uzdevums ir nebremzēt cilvēku radošumu un nodrošināt iespējas viņiem darboties.
Kā paneļdiskusijā norādīja Ekonomikas ministrijas Inovācijas politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jansons, Latvijā jau pastāv virkne inovācijas atbalsta instrumentu, sākot ar iedrošināšanu un motivēšanu darboties, piedāvājot atbalstu darbinieku apmācībām un atbalstu uzņēmējiem, lai mudinātu sadarboties ar zinātniskām institūcijām, kas tiek dēvēts par “Inovāciju vaučeri”. Pastāv arī lielāka mēroga atbalsts, kas tiek īstenots caur kompetences centriem. Tur tiek īstenoti liela mēroga industriāli projekti. Darbojas arī tehnoloģiju pārneses programma, kas ir vērsta un pētniecības organizācijām, lai veicinātu pētniecības rezultātā tapušo produktu komercializēšanu.
Inovāciju ieviešanas pieredzē dalījās vietējie un ārzemju eksperti. Viens no runātājiem bija Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. Viņš pastāstīja, ka jau pirms desmit gadiem, izveidojot uzņēmumu, viņam nācies ķerties klāt pie inovatīviem risinājumiem līdzekļu trūkuma dēļ. “Lai arī alus ir salds, alus darītāja dzīve nav salda. Inovācijas rodas aiz bada. Katru dienu ir jāmeklē veidi, kā radīt pievienoto vērtību. Alus darītavu mēs būvējām pirms desmit gadiem iepriekšējā celtniecības buma laikā, pārtērējot miljonu latu. Tādēļ mums nebija naudas mārketingam. Domājot, kā pastāstīt visai Latvijai, ka mums ir garšīgs alus, mēs radījām pirmo inovāciju – alus darītavu, kas nav tikai ražotne, bet arī tūrisma objekts.”
Savā stāstījumā alus darītavas saimnieks atklāja, kā viena inovācija sekojusi nākamajai. Lai lietderīgi izmantotu alus ražošanas blakus produktus, izveidoti unikāli produkti – drabiņu cepumi, degalus, iesala mērce u.c. Kā inovācija radušies arī dažādi bezalkoholiskie dzērieni. Jaunākais no tiem ir aukstās tējas dzēriens, kas veidot sadarbībā ar zāļu sievu Zeltīti Kavieri. Ieviešot šo inovāciju, Valmiermuižas alus darītava saskārusies ar problēmu, ka nav pieejami zinātniski pētījumi par dažādu augu ietekmi uz organismu, tādēļ uzņēmums nedrīkst norādīt uz etiķetes un mārketinga materiālos, ka dzērienam piemīt konkrētas īpašības.
Aigars Ruņģis arī minēja, ka liela problēma Latvijā ir zinātnisko pētījumu datu bāzes neesamība. Uzņēmējiem nākas tērēt laiku un līdzekļus savu pētījumu veikšanai, lai gan, iespējams, šādi pētījumi jau ir veikti, bet par tiem informācija nav atrodama. Tāpat gandrīz neiespējami ir sapulcēt kopā zinātniekus no vairākām augstskolām un institūtiem, lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos pētījumus. Turklāt šādi pētījumi ir dārgi, ko maziem uzņēmumiem nav iespējams finansēt. Tādēļ ir nepieciešams atbalsts inovācijām no valsts, kā tas tiek īstenots Somijā.
Šodien, konferences otrajā dienā, var dzirdēt Eiropā zināmu organizāciju ekspertu viedokļus un pieredzi, lai smeltos jaunas idejas, zināšanas un iedrošinājumu savai rīcībai. Tiks runāts par to, kādas ir Eiropas un Baltijas jūras reģiona ekonomiskās tendences, kā šie procesi var ietekmēt uzņēmējdarbību, saistītās nozares. Varēs uzzināt arī, kā resursos saskatīt neizmantoto potenciālu, un iepazīties ar vidzemnieka pieredzi Eiropas tirgu apgūšanā. Paneļdiskusijās tiks apspriests atbalsts uzņēmējiem un biznesa internacionalizācija, kā arī diskutēts par kompetentu darbinieku piesaisti.
Paralēli konferencei šodien notiks arī 20 minūšu intensīvās biznesa konsultācijas jeb t.s. speed-consulting, kurās, iepriekš rezervējot laiku, uzņēmēji varēs satikt ekspertus, tiem uzdot jautājumus un saņemtos padomus izmantot uzņēmējdarbības attīstībā.
Tāpat konferences dalībnieki koncertzāles “Valmiera” telpās var aplūkot Vidzemes inovāciju izstādi, iepazīstoties ar daļu no Vidzemē tapušajām inovācijām, kuru radīšana uzņēmumiem nesusi izaugsmi un spēju konkurēt gan tepat Latvijā, gan pasaulē.
