Lasīšanas laiks: 2 min
Starp Lāčplēša dienu un Latvijas Valsts dzimšanas dienu ir darbs un mācības, taču daļa pirmdienas daudziem Valmieras skolu jauniešiem pagāja svētku noskaņā. Koncertuzvedumu „Ceļš” gan arī varēja uzskatīt par sava veida vēstures mācību stundu, kurā tika izstaigāti Latvijas vēstures līkloči no valsts veidošanās sākuma līdz mūsdienām.
Pasākumu vadīja un šos ceļus izstaigāja koncerta vadītāja Karina Bērziņa. Šī stunda bija ļoti daudzveidīga – vēstuļu lasījumi mijās ar dziesmām, atmiņām, stāstiem un videoprojekcijām. Tas viss, pateicoties programmai „Latvijas skolas soma”, bet šajā koncertā par muzikālo pusi gādāja Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla” Kaspara Ādamsona vadībā, instrumentālā grupa Uģa Krišjāņa vadībā un solisti – Marts Kristiāns Kalniņš un Māra Upmane-Holšteine.
Koncerts sākās ar Jāzepa Vītola pazīstamo dziesmu „Gaismas pils”, tad „Div` dūjiņas gaisā skrēja”, „Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros” un citas dziesmas. Bet pa vidu dziesmām – fakti ar gadskaitļiem un personām, kam ir liela loma Latvijas vēsturē: 1918.gads, 1919.gads, Jānis Čakste, Jukums Vācietis, Oskars Kalpaks… Velta Priede vēstulē dalījās atmiņās par Ulmaņlaikiem, Rīgas Centrāltirgu, Brīvības pieminekļa celšanu. Tad Latvijas iekļaušana PSRS, skaudrie kara gadi, deportācijas… Un tad jau pašas Karinas Bērziņas atmiņas par 70.gadu dzīvi Rīgā – kafejnīcu „Kaza”, kur jauniešu elki bija Imants Kalniņš, Pits Andersons, gleznotāja Maija Tabaka, kur klausījās „The Beatles” un latviešu „Menuetu”… Un atkal dziesmas un mūsu vēsture – „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Nāk rudens apgleznot Latviju”, Ieva Akurātere un dziesma „Manai tautai”, rokopera „Lāčplēsis”, Baltijas ceļš, 4.maijs, barikāžu laiks…
Vai šī vēstures stunda bija piemērota 5.-8.klasei, grūti spriest. Balsu murdoņa kultūras centra zālē liecināja vai nu par nesapratni vai disciplīnas trūkumu. Koncerta noslēgumā gan visi atplauka, jo varēja droši vilkt no kabatām ārā mobilos telefonus un ar gaismiņām rokās dziedāt līdzi populāro Māras Upmanes-Holšteines dziesmu „Daļa Rīgas” un Renāra Kaupera „Manu dziemu”.
