Lasīšanas laiks: 3 min
Lai gan tuvākajās dienās daudzās upēs strauji kāps ūdens līmenis un vietām iespējama zemāko vietu applūšana, plašākie pali gaidāmi marta beigās un aprīļa pirmajā pusē, liecina pašreizējā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.
Tā kā tuvākajās nedēļās netiek prognozēti stipri nokrišņi un atkusnis mīsies ar salu, gaidāms pakāpenisks palu process un upju notece caurmērā būs tuvu normai. Dažu upju posmos, kur ledus sāks iet tuvākajās dienās, var veidoties bīstama situācija, ja radīsies ledus sastrēgumi, kuri pēc tam sasals, izraisot ilgstošu ūdens līmeņa kāpumu augšpus sastrēguma.
Lielākajā daļā upju ledus iešana un palu maksimums gaidāms nedaudz vēlāk nekā parasti.
Ledus biezums upēs patlaban ir plānāks nekā ierasts, bet zem ledus segas vietām ir pamatīgs vižņu slānis, kas radīs sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī. Bīstamākā situācija iespējama Daugavā, kur no Pļaviņām līdz Baltkrievijai daudzviet ir ledus sablīvējumi. Vižņi zem ledus Daugavā ir vidēji 20-170 centimetru (cm) biezā kārtā, visvairāk vižņu sakrājies pie Jēkabpils un Pļaviņām.
Ledus biezums Daugavas posmā no Latvijas un Baltkrievijas robežas līdz Jēkabpilij ir 25-33 cm, bet Pļaviņu ūdenskrātuvi sedz līdz 37 cm biezs ledus. Aiviekstē ledus ir 14-19 cm biezs, lejpus Aiviekstes HES zem ledus sakrājies vidēji 140 cm biezs vižņu slānis. Ogres upē starp gājēju un dzelzceļa tiltu ledus biezums ir 35 cm. Dubnā pie Sīļiem un Ošā pie Kūleniekiem ir attiecīgi 15 un 22 cm biezs ledus. Gaujā pie Valmieras ledus biezums sasniedz 28 cm, Tirzā pie Lejasciema – 30 cm. Vidējais ledus biezums Lielupē ir 20-30 cm.
Pavasara palu notece veidosies uz paaugstināta rudens un ziemas noteces fona. Tuvākajās dienās nokusīs liela daļa sniega; iepriekšējās dienās sniega krājumi bija atbilstoši normai un Daugavas baseina augšdaļā sniega segas augstums sasniedza 37-43 cm.
Pali agrāk sāksies Latvijas rietumu daļā, visvēlāk – valsts austrumu daļā. Ledus uzlūšanas sākums vairumā upju gaidāms, sākot ar marta beigām Kurzemē, savukārt augstākais ūdens līmenis Austrumlatvijas upēs, iespējams, tiks sasniegts tikai aprīļa vidū.
Lai gan palu maksimālais ūdens līmenis kopumā gaidāms tuvu ilggadēji vidēji novērotajam, upēs veidosies ledus sastrēgumi, kas izraisīs strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos un plašu teritoriju applūšanu.
Ūdens līmeņa kopējais kāpums Bārtā, Ventā, Lielupē, Gaujā, Lielajā Juglā, Ogrē un Aiviekstē var sasniegt divus līdz četrus metrus, vietām Daugavā – arī piecus metrus.
Ledus iešanas laikā Daugavā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils – Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, kā arī Līksnas – Nīcgales posmā.
Lielupē palieņu applūšana gaidāma garā upes posmā, ledus sastrēguma izveidošanās visvairāk iespējama pie Staļģenes, sastrēgums var veidoties arī pie Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi izraisīs teritoriju applūšanu arī ārpus palienēm.
Ledus sastrēguma veidošanās iespējama arī Lielupes pietekās, kā arī Ogres lejtecē. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Hidrologi norāda, ka šī prognoze tiks precizēta ar īstermiņa prognozēm un nepieciešamības gadījumā tiks sagatavoti brīdinājumi.
Jau ziņots, ka pēdējās dienās ūdens līmeņa kāpums novērots galvenokārt tikai Kurzemes un Zemgales upēs. Līdz pirmdienas rītam Bārtā, Rīvā un Užavā ūdens līmenis bija cēlies par 50-80 cm, citviet ūdens līmeņa pieaugums bijis lēnāks vai arī vēl nav sācies.
Līdz trešdienai, 14.martam, gaidāma strauja sniega kušana, valsts lielākajā daļā sniegs nokusīs, palaikam arī līs. Šīs nedēļas otrajā pusē, atgriežoties salam, pakāpeniski beigsies ūdens līmeņa paaugstināšanās, mazākās upēs sāksies tā pazemināšanās.
