Lasīšanas laiks: 4 min
Kas to būtu domājis, ka vitamīnu daudzumu cilvēku organismā var ietekmēt saules trūkums, lietus un aukstums vasarā? Par to, cik svarīgs ir D vitamīns un ko tā trūkums nodara cilvēkiem, stāsta BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, Veselības centra 4 Juglas klīnikas un Siguldas slimnīcas endokrinoloģe Renāte Helda un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Kāpēc cilvēkiem ir nepieciešams D vitamīns?
Endokrinoloģe R.Helda uzsver – D vitamīna līmenis jāpieskata, sākot ar maziem bērniem un beidzot ar vecākiem cilvēkiem, jo līdz ar gadiem kauli fizioloģiski kļūst trauslāki. Turklāt tas notiek gan vīriešiem, gan sievietēm. Lielākais risks ir daiļajam dzimumam pēc menopauzes iestāšanās. Sieviešu hormoni ietekmē arī kalcija vielmaiņu, un to trūkums menopauzē nosaka to, ka tieši šajā laikā nepietiekamai D vitamīna uzņemšanai sekas var būt trakas – var sākties osteoporoze. Proti, ja organismā trūkst D vitamīna, kalcija uzsūkšanās no zarnu trakta ir traucēta. Cilvēks var uzņemt kalciju dažādos veidos un daudzumos, tik un tā tas neuzsūcas. Laikus apturēt nevēlamos procesus traucē tas, ka par D vitamīna trūkumu diezgan ilgi var neliecināt nekas, izņemot analīzes.
Vai ar saules stariem ir par maz?
Organismam D vitamīns būtu jāsintezē caur ādu, uz kuru iedarbojas saules stari. Šajā procesā tālāk iesaistās gan aknas, gan nieres, gan arī hormonālā sistēma. Taču mūsu vasara ir par īsu, lai kādam saules stari nodrošinātu vajadzīgo D vitamīna daudzumu. Turklāt tie, kas gana daudz staigā pa āru un vasarā īpaši gozējas saulē – sauļojas, lielākoties lieto aizsargkrēmu pret saules ultravioleto starojumu. Tas bloķē D vitamīna sintēzi. Sanāk – cik garš, tik plats! Savukārt gados veci cilvēki, kam D vitamīna daudzums ir svarīgs kaulu stiprumam, parasti vairās iet saulē, jo karstumā nejūtas labi, stāsta R. Helda.
Vai arī ar uzturu ir par maz?
Lai visu D vitamīna daudzumu, kas vajadzīgs, simtprocentīgi uzņemtu ar uzturu, būtu jāēd ļoti ekstrēmi. Piemēram, vairāki desmiti olas dzeltenumu dienā vai pilnīgi katru dienu treknas zivs gabals, uzdzerot zivju eļļu. Kopumā ieteicams divas reizes nedēļā ēst zivis (skumbriju, tunci), kurās ir daudz D3 vitamīna. Biežāk ēst šīs treknās zivis gan nevajag – piesārņojuma dēļ. Vēl der pa reizei liellopa gaļa un vistu aknas, siļķu, lašu, mencu ikri, žāvētas baravikas, ārā ganītu govju piens, sviests, siers. Tomēr prakse liecina, ka vairākumam cilvēku ikdienā izdodas apēst vidēji tikai 10 procentus no vajadzīgā D vitamīna daudzuma.
Kas var palīdzēt uzņemt nepieciešamo D vitamīnu apjomu?
Ar aptiekās nopērkamo preparātu var pietikt, bet var arī nepietikt. Vislabāk būtu, ja to, cik D vitamīna pilienu vai kapsulu katram jālieto, noteiktu ārsts, izmeklējot cilvēku un novērtējot viņa analīžu rezultātus, jo iemesli D vitamīna nepietiekamībai var būt dažādi. Ja ārsts profilaktiski nozīmē neaktīvā D vitamīna preparātu, tas obligāti jālieto līdz pavasarim, bet, visticamāk, cauru gadu, skaidro R.Helda.
Kāpēc devas mēdz būt atšķirīgas?
Lai organisms varētu uzņemto D vitamīnu izmantot kalcija vielmaiņā un citur, kur tas nepieciešams, šajā procesā līdzdarbojas gan parathormons, gan aknas, gan nieres. Tāpēc ne visiem der vienāda D vitamīna profilaktiskā deva. Ja cilvēkam ir problēmas ar vairogdziedzera darbību, ir kādas aknu vai nieru slimības, var notikt arī tā, ka, lietojot D vitamīnu pilienos neaktīvajā formā, tā trūkums tomēr nemazinās.
D vitamīna aktīvajā formā pārdozēšanas risks ir reāls, tāpēc ārstēšanās ar šādu preparātu notiek stingrā ārsta uzraudzībā. Visbiežāk D vitamīns aktīvajā formā ir jālieto cilvēkiem ar nieru mazspēju.
Vaicājiet aptiekās
Savukārt BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa stāsta – aptiekā pieejami dažādi D vitamīnu saturoši līdzekļi gan pilienu, gan kapsulu veidā. Latvijā cilvēki joprojām diezgan maz aizdomājas par iespējamu D vitamīna trūkumu organismā, tomēr pēdējos gados pieprasījums pēc D vitamīna aptiekās ir pieaudzis. Pirms sākt lietot D vitamīnu, būtu ieteicams veikt analīzes un noskaidrot vitamīna koncentrāciju organismā, lai izvairītos no nevēlamām sekām. D vitamīns jalieto pirmajā dienas pusē, noteiktajā ēdienreizē iekļaujot treknākus pārtikas produktus. “D vitamīns ir „saules” vitamīns, tāpēc, lai saulīte vienmēr mājo mūsos!” novēl Z. Ozoliņa.
