Lasīšanas laiks: 3 min
Jau svētdien, 5.oktobrī daudzviet pasaulē tiks atzīmēta Skolotāju diena, tāpēc portāls “Valmieras ziņas” devās noskaidrot, kā Valmieras iedzīvotāji atminas savus skolotājus.
Marija: Pati esmu pensionēta skolotāja – kādreiz Kocēnu pamatskolā pasniedzu krievu valodu un literatūru. Šādu profesiju izvēlējos, jo ļoti mīlu bērnus un arī viņi mīl mani. Laikā, kad pati mācījos, man vislabāk pie sirds gāja ķīmijas pasniedzējs, jo viņš vienmēr pieklājīgi izskatījās, prasmīgi izteicās un interesanti vadīja mācību stundas. Ķīmija bija sarežģīts priekšmets, kurā man labi negāja, tāpēc nācās visu kalt no galvas, bet, tam par spīti, pelnīju vienus pieciniekus.
Zinaīda: Laikā, kad mācījos, mana mīļākā skolotāja bija mana klases audzinātāja. Viņa bija ļoti jauka un sirsnīga, kā arī mācību priekšmetus pasniedza viegli un saprotami. Pati par skolotāju kļūt gan neesmu vēlējusies, jo, manuprāt, man nebija tik labas prasmes, lai varētu būt tik atbildīgā profesijā.
Ruslana: Man vismīļākā bija angļu valodas skolotāja. Tā kā man patika angļu valoda, tad tas, ka man patika arī pasniedzēja, gāja roku rokā. Viņa bija prātīga un ļoti labi, interesanti vadīja mācību stundas. Man pašai gan nav radusies doma kļūt par skolotāju, jo ar bērniem ir grūti strādāt un tos ir grūti savaldīt – redzu jau pēc savējā. Skolotāja profesija ir grūts un smags darbs, jo viņam sevi savā darbā jāiegulda pilnībā.
Agneta: Man mīļākā skolotāja bija pirmās klases audzinātāja, kas gan nebija Valmieras skolā. Tomēr Valmierā man vismīļākā skolotāja bija Skaidrīte Ruka. Man ļoti patika, kā viņa pasniedza mācību stundas. Skaidrīte man pirmajās klasītēs bija audzinātāja un viņa pasniedza vairākus priekšmetus. Viņa bija ļoti mīļa, gluži kā omīte un viss, ko viņa darīja, bija caurvīts ar mīlestību un rotaļu, bez klaigām un lamām, jo viņa nebija no tiem stingrajiem pasniedzējiem. Vēlme kļūt par skolotāju man nav bijusi, jo tad ir jābūt stipriem nerviem. Lai kļūtu par skolotāju, ir jābūt lielam aicinājumam darboties ar bērniem, bet ne katram šāds aicinājums ir, tāpēc es apbrīnoju skolotājus, kas ar to tiek galā.
Vizma: Man mīļākā pasniedzēja bija vēstures skolotāja, jo viņa mācēja visu ļoti interesanti pasniegt. Ir cilvēki, kuri pārzina tematu, bet nemāk izteikties. Kā arī ir cilvēki, kas ļoti labi un saprotami māk izstāstīt, un tāda mūsu skolā bija vēstures skolotāja. Man arī kādreiz bija vēlme kļūt par latviešu valodas vai ģeogrāfijas skolotāju, bet tas kaut kā ar laiku mainījās – iepatikās kas cits.
