Lasīšanas laiks: 3 min
Aivars Gaisiņš, kurš kopš aizvadītās sezonas vidus ir „Valmieras HK/BSS/ViA” komandas kapteinis, savu ikdienu pavada starp ģimeni, darbu, mācībām un sportu. Savas hokejista gaitas Aivars uzsāka jau septiņu gadu vecumā, un šo gadu laikā ir paspējis gan trenēties kopā ar Latvijas izlasi, gan uzspēlēt ne tikai dzimtenē, bet arī Anglijas augstākajā hokeja līgā un Polijā, tādējādi uzkrājot krietnu devu pieredzes.
Ceļu uz hokeja pasauli Gaisiņš atceras labi: „Staigājām ar tēvu, bet ārā lija lietus. Sanāca, ka bijām pie [bij.] Rīgas Sporta pils, un nolēmām tajā ieiet. Tieši notika hokeja treniņi, un pēc tam tēvs mani nevarēja dabūt prom no laukuma malas.” Vēlāk, protams, sekojis jautājums par vēlmi aiziet uz kādu treniņu, uz ko apstiprinoša atbilde ilgi nebija jāgaida.
Atmiņā spilgti palikušas arī emocijas par izsaukumu uz valstsvienības treniņiem 2005. gadā. Treneris esot pienācis un teicis, ka pēc trim dienām jāpievienojas izlasei. „Toreiz tās bija nereālas sajūtas, neticēju, domāju, ka treneris joko,” atmiņās dalās A. Gaisiņš. Lai arī izlases sastāvā neizdevās nostiprināties, tā esot bijusi neatsverama pieredze – iespēja redzēt, kā spēlē pieredzējuši hokejisti, kāds ir treniņprocess pie tādiem treneriem kā [Oļega] Znaroka un [Kurta] Lindstrema.
Arī ārpus Latvijas pavadītais laiks esot bijis atziņu un pieredzes pilns. Piemēram, spēlējot Anglijā, Aivars iepazina amerikāņu un kanādiešu uztveri pret hokeju. „Viņiem tas bija kā svētums, attieksme, ko viņi parādīja, bija pilnīgi cita – uz laukuma vienmēr atdeva sevi visu un gāja ar domu, ka katra maiņa ir pēdējā iespēja slidot,” stāsta Gaisiņš.
Personīgu iemeslu dēļ Aivars uz brīdi pārtrauca hokejista gaitas, taču pērnajā sezonā ceļi viņu atveda uz Valmieru. Kā saka pats „Valmieras HK/BSS/ViA” kapteinis, tas notika pavisam vienkārši: „Iepazinos ar savu sievu. Pārcēlos uz Valmieru, zināju, ka te ir klubs, un piezvanīju Jānim [treneris – aut.].” Atsākt pēc dažu gadu pauzes nebija grūti, jo, kā pats saka, dīvānā šo laiku nebija pavadījis, un sevi uzturēja fiziskajā formā arī pēc profesionālās karjeras beigām. Tomēr pirmā oficiālā spēle pēc pārtraukuma esot bijusi interesanta.
Komandas kapteiņa godu Valmieras kluba aizsargs saņem pirmoreiz. „Mans uzdevums ir atbalstīt un uzmundrināt komandu, kādam jaunajam spēlētājam izteikt padomu, kā arī, protams, spēles laikā komunicēt ar tiesnešiem, ja gadās kāda strīda situācija vai diskutabls jautājums,” par saviem kā komandas kapteiņa pienākumiem saka pats hokejists.
Runājot par komandas un visas 1. Līgas attīstību, Gaisiņš piekrīt, ka līmenis ir audzis. „Šogad līgā ir daudz komandu, kuru sastāvus veido gados jauni spēlētāji, kas paātrina spēles tempu un mums, vecajiem, kalpo par motivāciju būt labākiem,” par izmaiņām stāsta Aivars, „lielu pienesumu mūsu [VHK – aut.] komandā dod sastāvu papildinājušie spēlētāji – gan pieredzējušie, piemēram, [Andrejs] Berseņevs, gan gados jaunie, tādi kā Harijs Šmits.”
Komandas galvenais mērķis, protams, ir iekļūšana „play-off”, taču pirms tam jāuzvar un jāiekrāj vērtīgie punkti, lai pakāptos turnīra tabulā. Par gada noslēdzošo spēli, ko valmierieši aizvadīs izbraukumā, kapteinis Aivars Gaisiņš ir pārliecināts: „Lai arī spēles piektdienu vakaros mums ir grūtas, jo daļa hokejistu ikdienā strādā, rādot labu hokeju un koncentrējoties uz spēli, mēs, protams, varam uzvarēt.”
