Lasīšanas laiks: 4 min
Oktobrī kampaņas “Mīli savu sirdi. Atpazīsti un rīkojies!” ietvaros veikta aptauju par to, kā un vai cilvēki atpazītu miokarda infarkta un insulta simptomus. Kopumā aptaujā piedalījās 520 cilvēki vecumā no 30-50 gadiem no visas Latvijas. Vairāk nekā puse aptaujāto neprastu atpazīt sev un citiem ne infarkta, ne insulta pazīmes.
Kādi ir infarkta simptomi?
Galvenokārt par miokarda infarktu liecina sāpes – parasti tās ir plēsošas, žņaudzošas, dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula. Tās nepāriet pat miera stāvoklī. Taču ne vienmēr sāp sirds rajonā. Miokarda infarkta gadījumā sāpes var tik izstarotas arī uz citām ķermeņa daļām – kreiso roku, kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru.
Katru gadu Latvijā miokarda infarktu piedzīvo ap 1000 cilvēku. Miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte līdz medicīniskās palīdzības saņemšanai, tādēļ ir svarīgi atpazīt miokarda infarkta raksturojošos simptomus un laikus izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsver: “Reizēm, īpaši jauniem cilvēkiem, līdzīgas sajūtas var izraisīt gastrīts, kuņģa čūla vai mugurkaula spondiloze, taču vienmēr jāpārbauda, vai vaina nav sirdī. Arī pārējie simptomi var būt katram atšķirīgi, piemēram, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, reibonis. Dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs, izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās. Tomēr ir vēl viens salīdzinoši bieži sastopams simptoms, ko stāsta pacienti, kas pārdzīvojuši infarktu – tās ir bailes, ko var saukt par nāves bailēm.”
Ja tiek pamanīts kāds no infarkta simptomiem, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība! Akūta miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte. Nevajag gaidīt un cerēt, ka simptomi pāries. Laiks, kas tiks zaudēts, vēlāk būtiski ietekmēs gan dzīvības glābšanas iespējas, gan sekas veselībai un dzīves kvalitāti pēc infarkta! Akūta miokarda infarkta gadījumā kritiskais laiks efektīvai profesionālai medicīniskai palīdzībai ir pirmās divas stundas pēc simptomu sākšanās. Jo ātrāk atpazīsi infarkta simptomus sev vai līdzcilvēkiem un rīkosies, jo lielākas būs iespējas izglābt cilvēka dzīvību!
“Cilvēkiem ir jāsaprot – infarkts notiek pēkšņi! Infarkta gadījumā sāpes nepāriet ne 10, ne 15 minūšu laikā,” saka dr. Dzērve.
Dr. Dzērve uzskata, ka visiem cilvēkiem, svarīgi ir apzināties un kontrolēt riska faktorus, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. “Tas nekur neder, ka vidēji katrs piektais akūtu miokardu infarktu piedzīvojušais pacients turpina smēķēt,” norāda dr. Dzērve. Tikpat svarīgs ir arī veselīgs ķermeņa svars, regulāras fiziskās aktivitātes, normāls holesterīna līmenis asinīs un asinsspiediens. “Tās ir lietas, ko katrs var ietekmēt vai kontrolēt!”
Kas ir insults?
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, retāk notiek asinsvadu plīsums jeb hemorāģisks insults.
Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 000 jaunu insulta gadījumu, un 2 000 no tiem kļūst par nāves iemeslu (vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi).
Nesen veiktā aptaujā portālā draugiem.lv, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 30-50 gadiem, trešdaļa aptaujāto kļūdaini apgalvoja, ka “insults ir sirds artēriju nosprostojums”. Savukārt vairāk nekā puse atzina, ka nespētu atpazīt insulta simptomus sev un līdzcilvēkam.
Par insultu var liecināt nespēks vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.
Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsver: “Pacientam ir neizpratne par to, kas notiek insulta gadījumā. Piemēram, kad paliek nejūtīga viena roka, cilvēks to var noturēt par mirkļa notirpumu, cerot, ka tas var pāriet.”
Kā atpazīt insultu?
Insulta ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi. Tādēļ ir svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, un pēc iespējas ātri izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, profesore Evija Miglāne uzsver, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI (A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).
“Apmēram 50 % pacientu pēc tam, kad saņēmuši ārstēšanu, var patstāvīgi atstāt slimnīcas telpas, bez izteikta dzīves kvalitātes zaudējuma,” saka profesore Miglāne. Taču atlabšana pēc insulta ir atkarīga no tā, cik smaga bijusi slimība, cik plaši bojājumi smadzenēs notikuši. Tādēļ ir tik svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu un samazinātu iespējamās sekas veselībai.
