Lasīšanas laiks: 3 min
Pašvaldības Cēsu apkārtnē atzīst, ka skolu tīklu novadu iekšienē ir nepieciešams pārskatīt, tomēr par vidusskolu reorganizāciju nesteidz domāt.
Šobrīd Priekuļu novads pats ir pasūtījis pētījumu par izglītības iestādēm novadā, aģentūru LETA informēja pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone (LZS). Attiecīgi pēc tam tiks lemts par trīs novadā esošo skolu likteni.
Stapulone atzīst, ka, laikiem mainoties, ir nepieciešams pārskatīt skolu tīklu, tomēr norāda, ka tam jābūt pārdomātam lēmumam, veicot izpēti, izvērtējot iespējas un katras skolas specifiku.
Šobrīd izpēte ir veikta tikai Mārsnēnu pamatskolai, kuru šobrīd apmeklē 50 bērni. Pētījuma autori tai paredz trīs nākotnes scenārijus – skolu padarīt par citas izglītības iestādes filiāli, attīstīt Mārsnēnos speciālās izglītības programmu bērniem ar īpašām vajadzībām, tādējādi piesaistot skolēnus no citiem novadiem, vai saglabāt Mārsnēnos tikai 1.klasi, lai bērniem būtu vieglāk pierast pie skolas mācību ritma. Vaicājot, cik tas ir pamatoti, ņemot vērā, ka skolniekam tāpat būs atkal jāiejūtas jaunā vidē, uzsākot mācības 2.klasē, Stapulone norāda, ka Mārsnēnu pamatskolas teritorijā ir arī bērnudārzs.
Lai gan pašlaik izpēte par Priekuļu vidusskolu nav veikta, Stapulone pieļauj, ka tajā varētu izveidot sporta klasi un attīstīt šādu novirzienu, jo pēdējos gados tur attīstījies spēcīgs futbola klubs.
Par vienīgās vidusskolas slēgšanu nedomā arī Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (Novada attīstībai), tomēr norāda, ka pašlaik arī viņa vadītajā pašvaldībā pārskata pamatskolu tīklu, vērtējot izglītības iestāžu ekonomisko pamatotību un izglītības līmeni tajās.
Putniņš izvairījās komentēt, vai kāda no trim novada pamatskolām varētu tikt reorganizēta, bet norādīja, ka tas būs zināms vēlākais nākamā gada pavasara sākumā.
Par pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” rekomendāciju reorganizēt Vecpiebalgas vidusskolu Putniņš norādīja, ka tam ir tikai ieteikuma raksturs, un uzsvēra izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) izteikumus, ka skolu tīkla optimizācijā tomēr lielāku lomu spēlēs skolas kvalitātes rādītāji, ne skolēnu skaits.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (Vienoti novadam) aģentūrai LETA jau agrāk stāstīja, ka vēl nedomā par Stalbes vidusskolas reorganizāciju, tās nākotni saskatot speciāla izglītības novirziena attīstīšanā. Savukārt Raunas novada domes vadītāja Evija Zurģe (Mēs savam novadam) toreiz vēl negrasījās apsvērt Raunas vidusskolas reorganizāciju, lai gan tur vidusskolas posmā mācās vien 10 skolēni. Zurģe norādīja uz nepieciešamību vispirms veikt kvalitātes kontroli un to, ka tikai pēc tam pavasarī varēs spriest par pārmaiņām izglītības iestāžu tiklā Raunas novadā.
Jau vēstīts, ka pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” autori pieļauj, ka Cēsu novada skolās potenciālo skolēnu skaits varētu sasniegt 543, ja uz turieni dotos jaunieši no Priekuļu, Raunas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Stalbes vidusskolām, kuras ieteikts reorganizēt.
Cēsīm ieteikts attīstīt abas novadā esošās ģimnāzijas un vidusskolu, un pētnieku norāda uz to, ka pilsētā ir daudzveidīgāks izglītības piedāvājums, kas varētu piesaistīt skolēnus no Vecpiebalgas novada. Savukārt Vecpiebalgas novada vidusskolu ieteikts reorganizēt. Pētnieki iesaka turienes jauniešiem doties mācīties uz Cēsīm vai Madonu, taču pieļauj, ka par spīti tam, ka Madona ir tuvāka, vairums varētu doties uz Cēsīm daudzveidīgāku izglītības iespēju dēļ.
Lai gan Priekuļu vidusskolā OCE indeksā ir 52,2%, kas ir apmierinoši, skolu ieteikts reorganizēt par pamatskolu, jo Cēsis un turienes skolas ir vien deviņu kilometru attālumā.
Raunas vidusskolā šogad nav atvērta 10.klase, un pētnieki norāda, ka šo skolu arī būtu nepieciešams pārveidot par pamatskolu, vidusskolēnus sūtot uz Cēsīm vai Smilteni.
Stalbes vidusskolu ieteikts reorganizēt par sākumskolu, jo ne vien vidusskolas posmā, bet arī pamatskolas posmā ir nepietiekams audzēkņu skaits.
