Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 29.martā, Valmieras Tūrisma informācijas centrā notika ceļotāju stāstu vakars ar ģeoloģijas doktoru, purvu pazinēju un gidu Kristapu Lamsteru. Viņš kopā ar savu vārda brāli Kristapu Kiziku izveidojis SIA “Purva bridēji”. Viņi brien paši, pēta purvus un aicina doties pārgājienos arī citus, piedāvājot dažādus maršrutus. Jāteic gan, ka vārds “brien” nav īpaši precīzs, jo viņi izmanto sniega/purvu kurpes, ar kurām kā ar slēpēm var slīdēt pa sūnām un staignajām vietām. Tās ir dabai draudzīgas, ceļotāji jūtas drošāk, un viņiem nav jābaidās palikt bez zābakiem.
Kristaps uzskata, ka purvi ir skaisti visos gadalaikos – gan ziemas baltumā, gan pavasara maigajā zaļumā, gan rudenī, kad sārtojas ne tikai dzērvenes, bet arī mazie pundurbērziņi.
Vakara gaitā interesenti uzzināja ne tikai par Latvijas purviem, bet arī Grenlandes purviem, ciprešu purviem Floridā, savdabīgajiem mangrovju purviem, par pingo un palsām (pauguriem) svešzemju purvos. Stāstījums tika papildināts ar izteiksmīgām fotogrāfijām un video materiāliem.
Ir lietas, ko zina ikviens klausītājs – purvi ir slapji, tajos aug dzērvenes utt., bet Kristaps zina arī daudz nedzirdētu faktu. Visi purvi iedalās trīs veidos. Ir zemie jeb zāļu purvi, pārejas un augstie jeb sfagnu sūnu purvi, kuriem raksturīgs tāds kā kupols. Latvijā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas, bet visvairāk purvu ir Somijā – 30%.
Lielākajai daļai klausītāju purvi saistās ar ogošanu un kūdras ieguves vietu, taču ir arī daudz citu labumu, ko dod purvi. Tie saista un uzkrāj oglekli, samazina plūdus, purvos ir unikāla augu un dzīvnieku valsts, migrējošo putnu atpūtas vieta, purvi uzkrāj arī vēsturi. Šajā sakarā ļoti interesants bija fakts par Tolundas cilvēku – 1950.gadā kūdras purva racēji Dānijā atrada cilvēka atliekas, kas bija tik labi saglabājušās, ka varēja domāt par nesenu nāvi, taču izrādījās, ka cilvēks miris pirms 2300 gadiem!
Agrāk Latvijā kūdra bagātīgi tika izmantota kā kurināmais. 1965.gadā tika iegūti 7,2 miljoni tonnu kūdras, mūsdienās – apmēram 1 miljons. Kūdru izmanto lauksaimniecībā un dārzkopībā, lopkopībā (pakaiši), arī skaistumkopšanā un medicīnā (dziednieciskās dūņas). Purvos veidojas arī metāns un purva rūda.
Kristaps stāstīja arī par populārākajiem mītiem un stereotipiem. No čūskām purvā īpaši nav jābaidās, jo viņām tur nav ko darīt, bet uzmanība jāpievērš sfagnu sūnu krāsai. Ja sūnas ir rozīgi sarkanīgas, pārvietošanās ir droša, taču jāuzmanās no vietām, kur sūnas ir zaļā krāsā. Jo krāsa intensīvāk zaļa, jo vieta ir bīstamāka. Kristaps klausītājus izglītoja arī par sapropeli, ķērpjiem, mitrājiem, purvu izmantošanu pēc kūdras ieguves.
Interesenti uzzināja arī par ēdamajām ogām un sēnēm – melnajām vistenēm un Austrijas agrenēm, savukārt cūkausītis ir indīgs! Kristapa bildēs varēja apskatīt, kādas izskatās kladonijas, spilvu pumpuri, ledusmati jeb sarmas ziedi, gļotsēnes (kuras pārvietojas!), vējaslotas, purvu upītes, rasenes, kuras ir kukaiņēdāji augi. Tāpat Kristaps stāstīja arī par aļņiem, vilkiem, rubeņiem, dzērvēm, taureņiem, kāpuriem – purvu faunu. Ar purva bruņurupuci gan viņam nav izdevies satikties. Veģetācija katrā vietā atšķiras – Ziemeļvidzemes purvos fauna un flora ir savādāka nekā piejūras vai Latgales purvos. Purva priedes parasti ir necilas, to garums un stumbra apkārtmērs var maldināt par koku vecumu. Izrādās, šādām priedītēm ir 100-200 gadi, bet vecākā esot 350 gadus veca priede! Ļoti atšķirīgs ir arī purvu dziļums. Latvijā dziļākais purvs ir 18 metri, bet ne vienmēr lielākais purvs ir arī dziļākais.
Tika pieminēts arī slavenais Soma Nacionālais parks Igaunijā (Soomaa rahvuspark), rādītas fotogrāfijas, kur cilvēki pa purviem brauc ar laivām, peldas purva ezeriņos un pat snorkelē!
Ja ir vēlme doties piedzīvojumā pa purviem, jāmeklē informācija www.purvu bridēji.lv!
