Valmieras Ziņas

Ceļotāju stāstu vakars: Purvi ir skaisti visos gadalaikos

Trešdien, 29.martā, Valmieras Tūrisma informācijas centrā notika ceļotāju stāstu vakars ar ģeoloģijas doktoru, purvu pazinēju un gidu Kristapu Lamsteru. Viņš kopā ar savu vārda brāli Kristapu Kiziku izveidojis SIA “Purva bridēji”. Viņi brien paši, pēta purvus un aicina doties pārgājienos arī citus, piedāvājot dažādus maršrutus. Jāteic gan, ka vārds “brien” nav īpaši precīzs, jo viņi izmanto sniega/purvu kurpes, ar kurām kā ar slēpēm var slīdēt pa sūnām un staignajām vietām. Tās ir dabai draudzīgas, ceļotāji jūtas drošāk, un viņiem nav jābaidās palikt bez zābakiem.

Kristaps uzskata, ka purvi ir skaisti visos gadalaikos – gan ziemas baltumā, gan pavasara maigajā zaļumā, gan rudenī, kad sārtojas ne tikai dzērvenes, bet arī mazie pundurbērziņi.

Vakara gaitā interesenti uzzināja ne tikai par Latvijas purviem, bet arī Grenlandes purviem, ciprešu purviem Floridā, savdabīgajiem mangrovju purviem, par pingo un palsām (pauguriem) svešzemju purvos. Stāstījums tika papildināts ar izteiksmīgām fotogrāfijām un video materiāliem.

Ir lietas, ko zina ikviens klausītājs – purvi ir slapji, tajos aug dzērvenes utt., bet Kristaps zina arī daudz nedzirdētu faktu. Visi purvi iedalās trīs veidos. Ir zemie jeb zāļu purvi, pārejas un augstie jeb sfagnu sūnu purvi, kuriem raksturīgs tāds kā kupols. Latvijā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas, bet visvairāk purvu ir Somijā – 30%.

Lielākajai daļai klausītāju purvi saistās ar ogošanu un kūdras ieguves vietu, taču ir arī daudz citu labumu, ko dod purvi. Tie saista un uzkrāj oglekli, samazina plūdus, purvos ir unikāla augu un dzīvnieku valsts, migrējošo putnu atpūtas vieta, purvi uzkrāj arī vēsturi. Šajā sakarā ļoti interesants bija fakts par Tolundas cilvēku – 1950.gadā kūdras purva racēji Dānijā atrada cilvēka atliekas, kas bija tik labi saglabājušās, ka varēja domāt par nesenu nāvi, taču izrādījās, ka cilvēks miris pirms 2300 gadiem!

Agrāk Latvijā kūdra bagātīgi tika izmantota kā kurināmais. 1965.gadā tika iegūti 7,2 miljoni tonnu kūdras, mūsdienās – apmēram 1 miljons. Kūdru izmanto lauksaimniecībā un dārzkopībā, lopkopībā (pakaiši), arī skaistumkopšanā un medicīnā (dziednieciskās dūņas). Purvos veidojas arī metāns un purva rūda.

Kristaps stāstīja arī par populārākajiem mītiem un stereotipiem. No čūskām purvā īpaši nav jābaidās, jo viņām tur nav ko darīt, bet uzmanība jāpievērš sfagnu sūnu krāsai. Ja sūnas ir rozīgi sarkanīgas, pārvietošanās ir droša, taču jāuzmanās no vietām, kur sūnas ir zaļā krāsā. Jo krāsa intensīvāk zaļa, jo vieta ir bīstamāka. Kristaps klausītājus izglītoja arī par sapropeli, ķērpjiem, mitrājiem, purvu izmantošanu pēc kūdras ieguves.

Interesenti uzzināja arī par ēdamajām ogām un sēnēm – melnajām vistenēm un Austrijas agrenēm, savukārt cūkausītis ir indīgs! Kristapa bildēs varēja apskatīt, kādas izskatās kladonijas, spilvu pumpuri, ledusmati jeb sarmas ziedi, gļotsēnes (kuras pārvietojas!), vējaslotas, purvu upītes, rasenes, kuras ir kukaiņēdāji augi. Tāpat Kristaps stāstīja arī par aļņiem, vilkiem, rubeņiem, dzērvēm, taureņiem, kāpuriem – purvu faunu. Ar purva bruņurupuci gan viņam nav izdevies satikties. Veģetācija katrā vietā atšķiras – Ziemeļvidzemes purvos fauna un flora ir savādāka nekā piejūras vai Latgales purvos. Purva priedes parasti ir necilas, to garums un stumbra apkārtmērs var maldināt par koku vecumu. Izrādās, šādām priedītēm ir 100-200 gadi, bet vecākā esot 350 gadus veca priede! Ļoti atšķirīgs ir arī purvu dziļums. Latvijā dziļākais purvs ir 18 metri, bet ne vienmēr lielākais purvs ir arī dziļākais.

Tika pieminēts arī slavenais Soma Nacionālais parks Igaunijā (Soomaa rahvuspark), rādītas fotogrāfijas, kur cilvēki pa purviem brauc ar laivām, peldas purva ezeriņos un pat snorkelē!

Ja ir vēlme doties piedzīvojumā pa purviem, jāmeklē informācija www.purvu bridēji.lv!

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

SIA "Lat Met" aicina darbā ROKAS LOKMETINĀTĀJU (MMA). Darba vieta: Rubenes metāla apstrādes cehs „Meistari”, Rubene, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV-4227 (300 metri no Rubenes baznīcas). Amata pienākumi: Atbilstoši rasējumiem un metāldarbnīcu vadītāja norādījumiem izgatavot nestandarta metāla izstrādājumus t. sk. sagatavot detaļas, veikt sagatvoto detaļu metināšanu. Nepieciešamības gadījumā veikt arī izstrādājumu montāžu objektā. Prasības pretendentiem: Spēja pastāvīgi, precīzi un savlaicīgi paveikt uzticētos pienākumus; Precizitāte un augsta atbildības sajūta. Par priekšrocību tiks uzskatīta: Autovadītāja apliecība; Papildus zināšanas citās jomās. Lat Met nodrošina: Pilnībā rekonstruētas ražošanas telpas; Mūsdienīgus darba apstākļus; Paveiktajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu; Iepazīstināšanu ar amata pienākumiem un ražošanas procesa nodrošināšanas kārtību. Darba laiks: darba dienās 09:00 – 17:00, sestdienas, svētdienas un svētku dienas brīvas. Pieteikties uz brīvo metinātāja vietu iespējams sazinoties pa tālruni 29429956 vai sūtot CV uz e-pasta adresi info@latmet.com Vispārēju informāciju par Lat Met darbību iespējams iegūt apmeklējot mūsu mājas lapu www.latmet.com SIA "Lat Met" pamatā ir metāla apstrādes uzņēmums, kas specializējies praktisku dekoratīvo metāla izstrādājumu ražošanas jomā (vārti, sētas, margas, tirdzniecības stendi, nestandarta metāla izstrādājumi, kuru vienas detaļas svars nepārsniedz 0,5t, garums- 12m). Uzņēmums nodarbojas arī ar sekciju veida garāžu vārtu tirdzniecību, montāžu un servisa nodrošināšanu, vizuālās reklāmas izgatavošanu, skārda izstrādājumu izgatavošanu, vārtu automātikas tirdzniecību un apkalpošanu. Daļa no produkcijas tiek eksportēta. Profesija: ROKAS LOKMETINĀTĀJS (MMA) Darba vietas adrese: LATVIJA, Meistari, Kocēnu pag., Kocēnu nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-12-23 Kontaktpersona: Pieteikties iespējams sazinoties pa tālr.29429956 vai sūtot CV uz e-pasta adresi info@latmet.com

Mūsu partneri