Valmieras Ziņas

Ceļotāju stāstu vakars: Purvi ir skaisti visos gadalaikos

Trešdien, 29.martā, Valmieras Tūrisma informācijas centrā notika ceļotāju stāstu vakars ar ģeoloģijas doktoru, purvu pazinēju un gidu Kristapu Lamsteru. Viņš kopā ar savu vārda brāli Kristapu Kiziku izveidojis SIA “Purva bridēji”. Viņi brien paši, pēta purvus un aicina doties pārgājienos arī citus, piedāvājot dažādus maršrutus. Jāteic gan, ka vārds “brien” nav īpaši precīzs, jo viņi izmanto sniega/purvu kurpes, ar kurām kā ar slēpēm var slīdēt pa sūnām un staignajām vietām. Tās ir dabai draudzīgas, ceļotāji jūtas drošāk, un viņiem nav jābaidās palikt bez zābakiem.

Kristaps uzskata, ka purvi ir skaisti visos gadalaikos – gan ziemas baltumā, gan pavasara maigajā zaļumā, gan rudenī, kad sārtojas ne tikai dzērvenes, bet arī mazie pundurbērziņi.

Vakara gaitā interesenti uzzināja ne tikai par Latvijas purviem, bet arī Grenlandes purviem, ciprešu purviem Floridā, savdabīgajiem mangrovju purviem, par pingo un palsām (pauguriem) svešzemju purvos. Stāstījums tika papildināts ar izteiksmīgām fotogrāfijām un video materiāliem.

Ir lietas, ko zina ikviens klausītājs – purvi ir slapji, tajos aug dzērvenes utt., bet Kristaps zina arī daudz nedzirdētu faktu. Visi purvi iedalās trīs veidos. Ir zemie jeb zāļu purvi, pārejas un augstie jeb sfagnu sūnu purvi, kuriem raksturīgs tāds kā kupols. Latvijā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas, bet visvairāk purvu ir Somijā – 30%.

Lielākajai daļai klausītāju purvi saistās ar ogošanu un kūdras ieguves vietu, taču ir arī daudz citu labumu, ko dod purvi. Tie saista un uzkrāj oglekli, samazina plūdus, purvos ir unikāla augu un dzīvnieku valsts, migrējošo putnu atpūtas vieta, purvi uzkrāj arī vēsturi. Šajā sakarā ļoti interesants bija fakts par Tolundas cilvēku – 1950.gadā kūdras purva racēji Dānijā atrada cilvēka atliekas, kas bija tik labi saglabājušās, ka varēja domāt par nesenu nāvi, taču izrādījās, ka cilvēks miris pirms 2300 gadiem!

Agrāk Latvijā kūdra bagātīgi tika izmantota kā kurināmais. 1965.gadā tika iegūti 7,2 miljoni tonnu kūdras, mūsdienās – apmēram 1 miljons. Kūdru izmanto lauksaimniecībā un dārzkopībā, lopkopībā (pakaiši), arī skaistumkopšanā un medicīnā (dziednieciskās dūņas). Purvos veidojas arī metāns un purva rūda.

Kristaps stāstīja arī par populārākajiem mītiem un stereotipiem. No čūskām purvā īpaši nav jābaidās, jo viņām tur nav ko darīt, bet uzmanība jāpievērš sfagnu sūnu krāsai. Ja sūnas ir rozīgi sarkanīgas, pārvietošanās ir droša, taču jāuzmanās no vietām, kur sūnas ir zaļā krāsā. Jo krāsa intensīvāk zaļa, jo vieta ir bīstamāka. Kristaps klausītājus izglītoja arī par sapropeli, ķērpjiem, mitrājiem, purvu izmantošanu pēc kūdras ieguves.

Interesenti uzzināja arī par ēdamajām ogām un sēnēm – melnajām vistenēm un Austrijas agrenēm, savukārt cūkausītis ir indīgs! Kristapa bildēs varēja apskatīt, kādas izskatās kladonijas, spilvu pumpuri, ledusmati jeb sarmas ziedi, gļotsēnes (kuras pārvietojas!), vējaslotas, purvu upītes, rasenes, kuras ir kukaiņēdāji augi. Tāpat Kristaps stāstīja arī par aļņiem, vilkiem, rubeņiem, dzērvēm, taureņiem, kāpuriem – purvu faunu. Ar purva bruņurupuci gan viņam nav izdevies satikties. Veģetācija katrā vietā atšķiras – Ziemeļvidzemes purvos fauna un flora ir savādāka nekā piejūras vai Latgales purvos. Purva priedes parasti ir necilas, to garums un stumbra apkārtmērs var maldināt par koku vecumu. Izrādās, šādām priedītēm ir 100-200 gadi, bet vecākā esot 350 gadus veca priede! Ļoti atšķirīgs ir arī purvu dziļums. Latvijā dziļākais purvs ir 18 metri, bet ne vienmēr lielākais purvs ir arī dziļākais.

Tika pieminēts arī slavenais Soma Nacionālais parks Igaunijā (Soomaa rahvuspark), rādītas fotogrāfijas, kur cilvēki pa purviem brauc ar laivām, peldas purva ezeriņos un pat snorkelē!

Ja ir vēlme doties piedzīvojumā pa purviem, jāmeklē informācija www.purvu bridēji.lv!

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

Ziemeļvidzemes pamatskola aicina darbā IZGLĪTĪBAS PSIHOLOGU uz pilnu likmi. Galvenie pienākumi:Rūpēties par personības psiholoģisko veselību un veikt preventīvo darbu labvēlīgas vides pilnveidošanā; Palīdzēt bērnam sevi labāk saprast un pārvarēt grūtības, pilnveidot saskarsmes iemaņas un labāk sagatavoties neatkarīgai dzīvei; Veikt psiholoģiski – pedagoģiskos izpēti, rezultātu apstrādāšanu, psiholoģisko slēdzienu un rekomendāciju sagatavošanu; Plānot un organizēt proforientācijas izpēti un profkonsultācijas. Prasības kandidātam: otrā līmeņa profesionālā augstākā bakalaura izglītība ar izglītības psihologa kvalifikāciju; kvalifikācija  saglabāšanai ir nepieciešamā profesionālās pilnveides izglītība (ieskaitot piedalīšanās semināros, kursos, kā arī piedalīšanās supervīzijās); pieredze darbā ar bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām; labas datorprasmes (MS Word, MS Excel, Internet Explorer u.c.); labas komunikācijas spējas, sadarbības prasmes; spēja plānot un organizēt savu darbu; atbildības sajūta un precizitāte; valsts valodas prasme atbilstoši augstākās pakāpes prasībām. Profesijas kods: 244503. Darba alga (bruto): 862,50 – 920 EUR. Darba vietas adrese: Skolas iela 5, Vaidava, Vaidavas pagasts, Kocēnu novads. CV, izglītību apliecinoša dokumenta kopiju un pieteikuma vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu: ziemelvidzeme@kocenunovads.lv līdz 2019. gada 30. novembrim. Tālrunis informācijai: 26423042, Ziemeļvidzemes pamatskolas direktore Ligita Kūle. Profesija: Izglītības un skolu PSIHOLOGS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Vaidavas pag., Kocēnu nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-11-30 Kontaktpersona: CV sūtīt uz ziemelvidzeme@kocenunovads.lv

Mūsu partneri