Arī Valmieras pusaudži pauž interesi par bīstamo spēli “Zilais valis” (6)

Lasīšanas laiks: 6 min

Portāls “Valmieras Ziņas” iepriekš jau brīdināja vecākus par pusaudžu vidū izplatīto bīstamo spēli “Zilais valis”. Pēdējās nedēļas laikā veicām savu pētījumu par spēles izplatību Valmierā. Jāatzīst, ka informāciju iegūt nebija vienkārši un uzrunātie cilvēki pārsvarā nevēlējās atklāt savu vārdu.

„Katrā gadījumā bērni ir ļoti ieinteresēti un paši daudz zina par spēli.”

Kā uzzinājām vienā no Valmieras skolām tika rīkota sapulce saistībā ar spēli „Zilais valis”. Runājot ar skolas direktoru uzzinājām, ka šī nebija kopējā skolas sapulce, taču bija ieplānota sapulce par drošu darbību internetā ceturto klašu skolēnu vecākiem. Citām klasēm šādas sapulces nav veidotas. Taču ar tām runā skolas psihologs un sociālais pedagogs. „Katrā gadījumā bērni ir ļoti ieinteresēti un paši daudz zina par spēli, galvenais jau ir viņiem izstāstīt, kas un kā, un necelt ažiotāžu. Aicinām visu izvērtēt un, ja redz kaut ko aizdomīgu, noteikti darīt to zināmu skolas administrācijai,” uzsver direktors.

„Labāk, lai ir lieka trauksme, nevis auksta vienaldzība.”

Šīs skolas sociālais pedagogs portālam “Valmieras ziņas” atklāja, ka esot bijušas aizdomas par kādu no skolēniem (ka viņš varētu būt iesaistīts spēlē), taču šīs aizdomas neapstiprinājās. „Ir iespējams pārbaudīt vai jaunietis ir reģistrējies spēlei. Šoreiz tā nebija. Meitenīti pamanīja vecāko klašu skolēni, kas dežūrēja, un aizveda viņu nekavējoties pie direktora. Klases audzinātājs sazinājās ar vecākiem un mācību pārzine runājās ar meitenīti. Es lepojos ar tiem skolēniem, kas pamana šīs lietas un nav vienaldzīgi pret mazajiem. Labāk, lai ir lieka trauksme, nevis auksta vienaldzība,” par notiekošo izteicās skolas sociālais pedagogs.

„Sarakstījos ar viņu līdz man atsūtīja uzdevumus un tad pateicu, kas es esmu un visu, ko domāju.”

Ar portālu “Valmieras ziņas” sazinājās kāda sašutusi sieviete, kas vēlējusies noskaidrot visu par šo spēli un tādēļ veidojusi arī  savu pētniecisko eksperimentu.

„Pēc tam, kad no medijiem uzzināju, kas darās ar šo spēli, es kļuvu tiešām nikna. Nesapratu, kā tā var. Tad es sāku tādu kā izmeklēšanu,”

savu sašutumu pauž sieviete. Viņa divas dienas meklējusi informāciju dažādās interneta vietnēs, lai uzzinātu ko vairāk par šo spēli. Krievu sociālajā portālā „Одноклассники” sieviete izlikās par pusaudzi, kas ir gatava piedalīties spēlē un tādējādi, caur grupām, atrada kādu, kas komunicēs ar viņu par spēles uzdevumiem. „Sarakstījos ar viņu līdz man atsūtīja uzdevumus un tad pateicu, kas es esmu un visu, ko domāju. Izrādījās, ka vīrietis ir viņu aprindās tā dēvētais ”delfīns” un mēģina bērnus atrunāt no dalības spēlē. Protams, es neticēju. Tad viņš man atsūtīja sarakstes ar citiem jauniešiem, kur parādījās tas, ka viņš teicis taisnību,” atzīst sieviete.

„Tie, kas gribēs spēlēt tāpat atradīs kādu, kurš dos uzdevumus.”

Šīs sarakstes sieviete atsūtīja arī portālam, ieskaitot vīrieša sūtītos ekrānuzņēmumus no sarakstēm ar citiem jauniešiem. Šī informācija liecina, ka vīrietis sagaidījis brīdi, kad pusaudzis piekrīt spēlēt spēli, lai spētu efektīvāk paskaidrot viņam, kas patiesībā notiks šīs spēles gaitā. „Kā portālā „Одноклассники” atrastais vīrietis man teica, tie, kas gribēs spēlēt, tāpat atradīs kādu, kurš dos uzdevumus. Labāk, lai atrod viņu un beigās saprot, kāda ir šī spēle patiesībā. Vīrietis iepazīstas ar bērna problēmu, kāpēc viņi vispār grib spēlēt un viņus nomierina. Viņaprāt, vecāki saviem bērniem pievērš krietni par maz uzmanības,” uzsver sieviete.

„Pirmie raksti, kas bija atrodami plašsaziņas medijos, šķita pievilcīgi, un parādījās vēlme izmēģināt spēli.”

Lai uzzinātu Valmieras skolēnu domas par šo spēli, uzrunājām Valmieras Novada Fonda Jauniešu Ideju laboratorijas dalībnieci, kas par spēli “Zilais valis” uzzinājusi tiešsaistes sociālo tīklu portālā Facebook. „Izlasīju rakstu par to, ka Rīgā no pamestas ēkas evakuēti divi jaunieši, kuri grasījušies izdarīt pašnāvību, kas ir spēles 50 līmeņa uzdevums. Godīgi sakot, pirmajā brīdī šķita interesanti uzzināt, kādi tad ir pārējie spēles līmeņu uzdevumi,” atzīstas meitene. Viņa atklāja, ka runājot par šo tematu ar saviem vienaudžiem, arī viņi teikuši, ka šie pirmie raksti, kas bija atrodami plašsaziņas medijos, šķita pievilcīgi, un parādījās vēlme izmēģināt spēli.

„Nevaru izslēgt variantu, ka ir pāris jaunieši, kuri spēlē “Zilo vali”, jo jūtas apdraudēti savu vienaudžu vidū un nejūt atbalstu arī no ģimenes puses.”

„Domāju, ka vairums jauniešu, kas spēlē šo spēli, to dara ziņkāres vadīti. Un šo ziņkāri, visticamāk, ir izraisījuši mediji, kuri publicējuši ziņas par spēli, ar mērķi jauniešus brīdināt un pasargāt no tās. Protams, nevar aizmirst arī to, ka dzīve katram ir citādāka. Nevaru izslēgt variantu, ka ir pāris jaunieši kuri spēlē “Zilo vali”, jo jūtas apdraudēti savu vienaudžu vidū un nejūt atbalstu arī no ģimenes puses. Šie jaunieši visdrīzāk spēli redz kā vienīgo izeju būt cienītam, jo, kā ziņo mediji, par katru paveikto uzdevumu ir jāatskaitās konkrētam cilvēkam, kas ir atbildīgs par konkrēto spēlētāju,” pauž Valmieras Novada Fonda Jauniešu Ideju laboratorijas dalībniece.

„Tas ir pusaudžu vecums, viņam parādās azarts. Un, ja viņš ir vientulībā, nepieskatīts, viņam parādās vēlme riskēt.”

Savu viedokli par to, kāpēc bērni ir ieinteresēti spēlē, lūdzām sniegt sociālajai pedagoģei un Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstniecei Ivetai Upītei: „Tas ir pusaudžu vecums, viņam parādās azarts. Un, ja viņš ir vientulībā, nepieskatīts, viņam parādās vēlme riskēt. Viņš kaut kādā veidā vēlas izcelties. Tik mazā valstī  katrs bērns mums ir vērtība. Tāpēc ir jārunā ar bērniem par personas datiem. Jāveido kopā ar bērnu viņa profili, lai iemācītu, kādu informāciju likt šajos portālos. Jāiet kopā ar bērnu līdzi laikam.”

 „Parasti vecāki tik ļoti gaida iniciatīvu no bērna, ka viņš pateiks, kā jūtas tomēr tā nenotiek.”

 „Problēma slēpjas jau tajā, ka vecāki ir ļoti noslogoti darbos un viņiem nav laika dziļām sarunām ar bērniem. Šī īsā saikne „meitiņ vai dēliņ, kā tu jūties” tomēr ir ļoti svarīga. Tas mazais solis ir ļoti svarīgs. Parasti vecāki tik ļoti gaida iniciatīvu no bērna, ka viņš pateiks, kā jūtas tomēr tā nenotiek. Viņš citreiz ir tā sapinies savās emocionālajās lietās, ka mammai vai tētim tas ir pašiem jāredz. Pieauguši cilvēki gaida no bērna, ka viņš stāstīs visu kā grāmatā, bet tā nebūs. Galvenais ir vienkārša saruna un pamanīšana,” rīcības plānu vecākiem iesaka Iveta.

„Vecākam ir jārunā ar bērnu. Un uz jautājumu „kā iet” nepietiek ar atbildi „normāli”. Aiz šī vārda slēpjas gūzma nepatikšanu. Vecākiem ir jāprasa vairāk, sīkāk un neatlaidīgāk. Ir ģimenes, kurās bērni nav pieraduši pie tādas uzmanības, un tas, ka mamma pēkšņi atnāk un sāk taujāt, par to, kā viņiem iet, liekas aizdomīgi. Tomēr, no tā nav jābaidās. Varbūt jādara gudrāk. Dodieties kopīgi iepirkties, ejiet iedzert kafiju. Rosiniet šīs sarunas ne mājas apstākļos,” aicina sociālā pedagoģe.

Iepriekš portāls „Valmieras ziņas” jau informēja lasītājus par to, ka Valsts policija pārbaudījusi informāciju par pusaudžu spēlēm sociālajos tīklos, tajā skaitā par tā saucamo spēli “Zilais valis” un konstatējusi, ka vecākiem nav pamata bažām par to, ka kādas trešās personas tās organizētu ar mērķi pamudināt jauniešus nodarīt sev miesas bojājumus.