Lasīšanas laiks: 4 min
“Latvijas alus gada balvu” pirms sešiem gadiem iedibināja biedrība “Alus brālība”, lai godinātu alus darītāju nozares profesionāļus, stiprinātu nozarē strādājošo pašapziņu, kā arī veicinātu alus darītavu savstarpējo sadarbību. Šajā laikā “Latvijas alus gada balva” kļuva par gada nozīmīgāko pasākumu Latvijas alus ražotājiem, kurā izcelt labākos sasniegumus. Šogad “Alus gada balvas” pasniegšanas ceremonija notiks 3.februārī, Dikļu pilī.
“Šis gads ir nesis mums pārsteigumu!” tā pēc “Latvijas alus gada balvas 2016” starpresoru komisijas sēdes, kurā tika vērtēti pretendenti Latvijas alus gada balvai vienpadsmit nominācijās, izsaucās žūrijas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Tomsons.
“Latvijas alus darītavas pagājušajā gadā strādājušas intensīvi, atradušās arvien jaunos meklējumos, lai izturētu un pastāvētu pieaugošajā konkurencē, kuru rada gan nozares attīstība valstī, gan arī imports. Vai nākotnē alus ražošana un lietošana mums, latviešiem, lietuviešiem un igauņiem, paliks kā nozīmīgs nacionālais produkts, to rādīs laiks. Bet droši varam teikt, kamēr vien alus darīšanu turpinās mazie alus ražotāji un apritē ienāks jauni cilvēki, tai ir paliekoša un nozīmīga vieta mūsu tautu sadzīvē un kultūrā.
Pagājušais gads Latvijas alus ražotājiem bijis notikumiem un meklējumiem bagāts. Optimismu par nozares spēku un nākotni vieš apritē ienākušie mazie mikro alus brūveri. Kustības “Par labu alu” darbība ir devusi labus rezultātus. Atliek vien cerēt, ka interese nemazināsies un tā iedrošinās gribētājus arī nākotnē. Ņemot vērā tieši šo apstākli, “Latvijas alus gada balvas” organizatori konkursā mikro brūžu vērtēšanu dažās nominācijās ir iedalījuši kā atsevišķu alus darītāju grupu. Prieks, ka mazie aldari uzdrīkstas parādīt savu varēšanu, liekot lielajiem kustēties, neļaujot ieslīgt pašapmierinātībā, jo jau šobrīd mazo brūžu segments ir 15-20% no Latvijas alus tirgus. Tas nozīmē, ka palielinās konkurence, kas ir tikai veicinošs faktors kvalitatīva produkta radīšanā.”, turpina komentēt cienījamais aldaris K.Tomsons.
Neatkarīgas starpresoru žūrijas locekļi nopietnās debatēs 19.janvārī izvērtēja “Latvijas alus gada balvas 2016” pretendentus un lēma par labākajiem no Latvijas alus ražotājiem sekojošās nominācijās:
1. Lielākais alus tirdzniecības kāpums Ho-Re-Ca grupā;
2. Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā;
3. Lielākais kāpums alus eksporta tirgū;
4. Videi draudzīgākais ražošanas uzņēmums;
5. Gada alus reklāmas tēls;
6. Labākais alus iepakojums;
7. Oriģinālākais alus reklāmas priekšmets;
8. Gada jaunums;
9. Gada izaugsmes balva – Gada veiksminieks;
10. Populārākais gaišais un Populārākais tumšais alus;
11. Par mūža ieguldījumu alus nozarē.
Kuri tad 2016.gadā bija labākie no labākajiem, paliks noslēpums līdz 3.februārim, kad Dikļu pilī notiks “Latvijas alus gada balvas 2016” pasniegšana, tomēr žūrijas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Tomsons sniedz nelielu ieskatu pārsteigumos un atklājumos, ko nesis 2016.gads. “Vislielākais ieguvējs šo notikumu rezultātā ir ikviens alus baudītājs, jo tirgū parādās jaunas, ekskluzīvas alus šķirnes, tiek izkopta un attīstīta alus baudīšanas kultūra.” Kārlis Tomsons norāda, ka jānovērtē aldaru ieguldījums vides kvalitātes uzlabošanā, izmešu samazināšanā, kā ļoti labu piemēru minot A/S “Tērvete” veikumu.
Visplašākos ieguldījumus veic “Valmiermuižas alus”, ieguldot lielu darbu jaunu alus un bezalkoholisko dzērienu šķirņu ražošanā, alus un dzērienu lietošanas kultūras attīstībā, radot jaunus dāvanu iepakojumus un alus lietošanas rekvizītus. Nozīmīgs darbs ieguldīts produkcijas eksportā uz Igauniju. “Valmiermuižas virtuve”, turpinot izglītot ciemiņus ar alus baudīšanas kultūru, kā jaunumu piedāvā pasākumu “Alus precināšana”. “Valmiermuižas vēstniecība” Rīgā atvērta vismaz 20 Latvijas mazo alus darītavu produktiem. Augstu vērtējami pasākumi, kā mainīt mūsu ierasto alus lietošanas kultūru “no mājās uz krodziņiem”. Te spilgti izceļas “Valmiermuižas alus vēstniecības” Rīgā darbs, popularizējot alus un sezonālās virtuves saderību. “Alus Virtuve” tika iekļauta 30 labāko Latvijas restorānu topā un “Valmiermuižas alus virtuves” šefpavārs Dzintars Kristovskis kļuvis par “Eiropas gastronomijas reģiona 2017” oficiālo vēstnesi. “Šāda veida akcijas palīdz veidot alus lietošanas kultūru, veicina izlejamā alus popularitāti, jo kas var būt labāks kā baudīt lielisku ēdienu un svaigu izlejamo alu?!”, tā Kārlis Tomsons.
Īpašu atzinību un novērtējumu ir pelnījušas divas, alum un aldariem veltītas grāmatas – pirmā lietuvieša Žymantas Šalkauskas grāmata “Latvija – alus darītavas, etiķetes, paliktņi. 19.gs.-1946.g.”. Grāmata ir mēģinājums saglabāt mazos vēstures lieciniekus, ik dienu izzūdošajā senā rūpnieciskā dizaina piemērus. Kā otrā minama Viļņa Auzāna “Sirds pareizajā pusē. Aldaris Kārlis Zālītis”, kurā tiek aplūkota pazīstamā un izcilā aldara dzīves gājums.
“2016. gada pārsteigums – CIDO grupa, kura žūrijas izvērtēšanai nodevusi jaunumu Lielvārdes Sezonālo alu, pārsteidzot ar interesantu pudeles dizainu, garšas niansēm”, atklāj Kārlis Tomsons.
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību.
Alkoholiskos dzērienus ir aizliegts pārdot, iegādāties un nodot nepilngadīgām personām.
