Lasīšanas laiks: 2 min
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ieradās vizītē uz Valmieru un viesojās arī pie Valmieras rajona privātuzņēmējiem – apvienības “Ozols”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja apvienības pārstāve Vera Grāvīte.
Kā skaidroja ministrs, tad problēma sakne ir ielaista pirms vairākiem gadiem. “Pirmā lielā problēma ir nodokļu nemaksātāji. Pašlaik 7% no strādājošajiem nemaksā nodokļus vispār.Šobrīd izveidojusies situācija, ka no 900 000 strādājošo godprātīgi visus nodokļus maksā 600 000 strādājošo, kas arī uztur visus Latvijā dzīvojošos pensionārus un cilvēkus ar invaliditāti,” atklāj Ašeradens.
“Otrā problēma – lielie uzņēmumi sāk strādāt ārvalstīs un trešā problēma, mums ir liels parāds pret veselības aprūpi, kur nepieciešami 600 miljoni eiro,” informē ministrs.
Līdz ar to valdība nonāca smagā punktā, kur milzīga grupa lielo uzņēmumu pārstrukturējušies uz mikro, lai atvieglotu nodokļu slogu. Un aizvien vairāk uzdod sev jautājumu – kāpēc man jāmaksā nodokļi, ja citi to nedara?
Uz ministra izteikumiem reaģēja arī apvienības biedri, kas uzdeva jautājumu, kāpēc tiek maksāts visiem, kas to jautā, ja budžets tiek pārtērēts un tas viss izriet no valsts kopprodukta, ko rada nodokļu makstāji. „Latvijā ir viens no mazākajiem slogiem Eiropas Savienībā, tas ierindojas pēc Bulgārijas un Rumānijas. Nav tā, ka valdība iekasētu stipri vairāk, nekā vajadzētu, tas drīzāk ir jautājums par to, kā līdzekļi tiek iztērēti,” atbild Ašeradens.
“Ir divi virzieni, pirmais, ka valsts spēj ar aprēķiniem pierādīt to izlietojumu un piedzīt nodokļus no tiem, kas parasti nemaksā un otrs, protams, ir nodokļu morāle, es maksāju, jo tā ir mana pašvaldība, valsts un es to atbalstu,” stāsta ministrs.
Uzņēmēji minēja arī faktu, ka tik liels uzņēmums kā “Lattelecom”, kur valsts daļa ir 51% izmanto mikro uzņēmuma ieguvumus attiecībā uz darbaspēka izmaksu optimizāciju. Kā citi var sekot piemēram un maksāt nodokļus, ja kārtība nav ieviesta valsts uzņēmumā?
“Mikrozuņēmumu likums tika uzrakstīts krīzes laikā, lai uzņēmumi, kuriem ir finansiālas problēmas varētu atgriezties apritē,” stāsta Ašeradens.
Uzņēmēju uzsvēra bezatbildīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu un valdības nespēju samazināt ierēdņu skaitu, kas jau sasniedz 220 000.
Tikšanās laikā tika arī runāts par OIK (obligātā iepirkuma komponente) nekavējošu samazināšanu un neizprotamu A/S Sadales tīklu tarifu piemērošanu.
Ģirts Kuplais ieteica arī apsvērt domu par atkritumu izmantošanu enerģijas ieguvei, tos sadedzinot modernās iekārtās. Tallinā šāda veida iekārtas, jau darbojās, Klaipēdā arī, Viļņā un Kauņā tiek būvētas.
Ministrs atklāja, ka elektrības cenas nav atšķirīgas no Baltijas valstu, Somijas vai Zviedrijas cenām. Ir daudz lietu, kas vēl jāuzlabo arī esošajā sistēmā, taču ideju atbalstīja.
