Lasīšanas laiks: 3 min
Lai sekmētu līdzsvaru starp dabas mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tūrisma plūsma ir jāorganizē pārdomāti. No tūrisma radītajām ietekmēm dažkārt var ciest dabas objekti un pieminekļi, retas un aizsargājamas sugas, jutīgi biotopi, augsne, augi, dzīvnieki un pat vietējie iedzīvotāji. Šis bija viens no tematiem, par kuru 7.decembrī diskutēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “SWARE” darba grupa.
Kā portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību Jānis Rubulis, darba grupā ir apvienojušies VPR speciālisti, pašvaldību pārstāvji, dabas un kultūras mantojuma eksperti gan no publiskā, gan no privātā sektora. Šoreiz tikšanās notika Dabas izglītības centrā “Vecupītes”, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Kocēnu novadā, un piedāvā apmeklētājiem izglītoties un iepazīties ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas daudzveidību.
Sanāksmes ievaddaļā VPR speciālisti prezentēja situācijas analīzes dokumentu, kurā sniegts ieskats Vidzemes plānošanas reģiona sociālekonomiskajā, kā arī dabas un kultūras mantojuma raksturojumā. Analīzē secināts, ka dabas un kultūras mantojums (arī nemateriālais kultūras mantojums) ir nozīmīgs Vidzemes attīstības resurss, savukārt ūdensceļi ir piemēroti aktīvajam tūrismam un ir ar samērā labu infrastruktūru. Tajā pašā laikā Vidzemē trūkst tūrisma stratēģijas ar vispusīgu skatījumu uz vienotu dabas un kultūras mantojuma attīstību. Attiecībā uz ūdensceļiem kā trūkums minama vāja sadarbība un neesoša vienota institūcija, kas atbildētu par iekšējiem ūdensceļiem un to attīstību.
Analīzes ietvaros tika atlasīti arī labās prakses piemēri par dabas un kultūras mantojuma apsaimniekošanu ūdensceļu tuvumā VPR teritorijā: Līgatnes pārceltuve, Gaujas plostnieku svētki Strenčos un Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Riverways”. Piemēram, Gaujas pārceltuve no saimnieciskas nepieciešamības – transporta pāri Gaujai kļuvusi par unikālu tūrisma objektu, kuras darbību nodrošina Līgatnes un Pārgaujas novadu, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes veiksmīga sadarbība. Gaujas plostnieku svētki Strenčos, kas jau nākamgad notiks 20.reizi, ir labs piemērs, kā tie saglabāts un popularizēts Vidzemei raksturīgais nemateriālais mantojums, pateicoties Strenču novada pašvaldības un biedrības “Gaujas plostnieki” sadarbībai. Savukārt 2015.gadā īstenotais Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekts “Riverways” ir parauga cienīgs piemērs gan privātā-publiskā partnerībā, gan sasniegto rezultātu ziņā – projekta ietvaros tika attīrītas vairākas Vidzemes upes, pilnveidota infrastruktūra ūdensceļu tuvumā, izstrādāti jauni laivošanas maršruti, upju kartes, rokasgrāmata ūdens tūrisma pakalpojumu sniedzējiem u.c.
Darba grupas dalībnieki diskutēja arī par praktiskiem risinājumiem, kā uzlabot dabas un kultūras mantojuma apsaimniekošanu. Ir būtiski, ka tūrisma plūsma uz mantojuma objektiem ir organizēta un pārdomāta, lai nenodarītu kaitējumu dabai un būtu ilgtspējīga. Tūrisma plūsmu var organizēt, veidojot objektos atbilstošu un kvalitatīvu infrastruktūru, kas nekaitē mantojuma aizsardzībai un ainavai. Rūpīgi veidota un uzturēta infrastruktūra vienlaikus gan attīsta tūrisma objektus, gan palīdz saglabāt nozīmīgus dabas objektus un ainavas vērtības.
Par projektu:
Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020.gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (“SWARE”) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par “SWARE” projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un “SWARE” oficiālajā mājaslapā (šeit).
