Lasīšanas laiks: 4 min
Lauksaimniecībai nākamajam gadam atvēlētais budžets varēja būt lielāks, aģentūrai BNS sacīja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, vērtējot Saeimas apstiprināto 2017.gada valsts budžetu.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS sacīja – ņemot vērā, ka nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš, lauksaimniecībā kopējais budžets varēja būt lielāks, jo visas lauksaimniecības nozares joprojām atrodas sarežģītā situācijā.
Pēc viņa teiktā, negatīvi vērtējamas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtībā un elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponentē.
“Izmaiņas ir balstītas uz “excel” tabulu aprēķiniem – labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Valdība izpilda solījumus un būtiski nepaaugstina nodokļus, bet vienalga atrod veidus, kā no ražotājiem, uzņēmējiem papildus iekasēt naudu,”
pauda Lazdiņš.
Viņš piebilda, ka nākamā gada budžets daļēji tika saskaņots ar lauksaimniecības nozari, tomēr budžeta paketē ir gana daudz zemūdens akmeņu, par kuriem lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas netika informētas un kas atklātā diskusijā darba kārtībā nebija iekļauti. Līdz ar to varētu uzskatīt, ka daudzas lietas no sabiedrības tika slēptas.
“Runājot par [budžeta pieņemšanas] norises gaitu, uzskatu, ka ir pilnīgi nepareizi 20 stundu laikā pieņemt valsts budžetu. Neredzu ne pamatojumu, ne steigu tik ātrai budžeta izskatīšanai. Ņemot vērā pieredzi, nevar veidoties konstruktīvs un produktīvs darbs, strādājot 20 stundas. Nav saprotams, ko Saeima ar šādu darbību gribēja parādīt sabiedrībai,”
sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ik gadu sabiedrība ir nepatīkami pārsteigta arī par “deputātu kvotu” sadalīšanu un šogad šī aktivitāte tuvojas sarkanajai līnijai.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektors Guntis Vilnītis aģentūrai BNS sacīja, ka lauksaimnieku viedoklis, lemjot par nākamā gada budžetu, tika ņemts vērā. Tostarp LOSP regulāri piedalījās Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdēs, kurās tika uzklausīti nozares priekšlikumi un iebildumi.
“Bija sajūta, ka deputāti iedziļinās visos šajos jautājumos un analizē objektīvi. Kaut ko panācām, kaut ko nepanācām, bet kopumā esam neitrālās pozīcijās,”
teica Vilnītis, piebilstot – ja ekonomiskā situācija globāli nemainīsies, Latvijas lauksaimnieku pozīcijas nākamgad būs līdzvērtīgas šim gadam.
Vilnītis sacīja, ka Zemkopības ministrijas nozaru uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai piešķirtie 574 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalsta finansējuma lauksaimniekiem būtiski nepalīdzēs, jo, ņemot vērā atbalsta saņemšanas nosacījumus, uz atbalstu pamatā var pretendēt pārtikas ražotāji un lauksaimnieki tikai retos izņēmuma gadījumos tam tiek klāt.
Lai arī valdības nākamā gada budžetā piešķirtais pārejas posma valsts atbalsts lauksaimniekiem 13 miljonu eiro apmērā vērtējams labi, tiešmaksājumu ziņā Latvija joprojām būtiski atpaliek no pārējām ES valstīm.
“Nav tāda sasnieguma, ka mēs strauji pietuvotos klāt citu ES dalībvalstu līmenim. Papildu atbalsta maksājumi no Latvijas valsts puses, salīdzinot ar 2016.gadu, ir samazinājušies, bet pieaudzis ES piešķirtā atbalsta apmērs,”
sprieda Vilnītis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka lauksaimnieki negatīvi vērtē plānotās izmaiņas elektroenerģijas patēriņā, tarifos un izmaksās. “Nodokļi ir viena lieta, bet nodevas, kuras mums gatavo tāpēc, lai tiktu papildināts budžets caur elektroenerģijas patēriņa tarifiem, ir otra lieta. Tāpēc lauksaimnieki šobrīd aktīvi piedalās visās iespējamās sanāksmēs, kurās mēs varam pamatot to, ka kopumā enerģētikas politika ir stipri ačgārna, jo elektrības gala cena aizņem lielu īpatsvaru no ražošanas pašizmaksas un izmaiņu dēļ arvien vairāk samazinās ražošanas efektivitāte,” viņš teica.
Atbildot uz BNS jautājumu, kā vērtējama valdības nākamā gada budžeta pieņemšanas kvalitāte pēc 20 stundu darba, Vilnītis atbildēja, ka būtiskākie jautājumi tika izlemti jau iepriekš. “Es personīgi neteikšu, ka šis darbs būtu produktīvs, jo viss tika sagatavots jau iepriekš. Šajā sēdē lika punktus uz “i”. Es vismaz neredzu, ka budžeta projektā būtu ieviestas kādas būtiskas izmaiņas. Līdz ar to, ja Saeimas komisijās viss bija izskatīts iepriekš, par budžetu varēja nobalsot ātrāk. Bet politika ir politika, viņiem jau arī kādreiz ir jāatrādās sabiedrībai,” teica Vilnītis.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts. Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad.
Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.
