Lasīšanas laiks: 2 min
Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas nodokļa likumā, kas paredz atcelt atsevišķus elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus.
Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā skaidroja, ka ar šiem grozījumiem paredzēto atbrīvojumu no elektroenerģijas nodokļa maksāšanas atcelšanu pašu par sevi nevērtē kā neatbilstošu Satversmei, tomēr aicināja apspriest un vērtēt šo atbrīvojumu atcelšanu ietekmi uz nodokļa maksātājiem. Ja nepieciešams, tad deputātiem vajadzētu lemt par iespēju noteikt saudzējošāku pāreju uz jauno regulējumu, norādīja Juridiskais birojs.
Tomēr deputāti nolēma atbalstīt likuma grozījumus bez konceptuālām izmaiņām.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja, ka elektroenerģijas nodokļa likme ir 1,01 eiro par megavatstundu, kas par 100 kilovatiem ir 0,1 eiro.
Līdz šim Elektroenerģijas nodokļa likums paredzēja, ka no attiecīgā nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.
Tāpat no šī nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tostarp dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos, kā arī mājsaimniecību lietotāji.
No nodokļa atbrīvota arī elektroenerģija, kas piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām. Vienlaikus elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina pēc likmes 0 eiro par megavatstundu.
FM skaidroja, ka līdz šīm, lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu, komersantiem nepieciešams izmantot elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Latvijā 2013.gada 3.jūnijā darbību sākusi elektroenerģijas birža “Nord Pool”. Elektroenerģijai, kuru biržas dalībnieki pērk vai pārdod, izmantojot biržas platformu, nav iespējams identificēt izcelsmi, proti, pērkot elektroenerģiju biržā, nevar noteikt, no kādiem resursiem tā ir ražota.
Arī Ekonomikas ministrija sniegtajos priekšlikumos par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu pārskatīšanu secinājusi, ka atsevišķi komersanti, kas tirgo elektroenerģiju, īsteno elektroenerģijas nodokļa maksāšanas optimizāciju – pērk un pārdod elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai valstīs, kas nav dalībvalstis.
Likumā tiek svītrots atbrīvojums no attiecīgā nodokļa elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.
Tāpat atcelts atbrīvojums no nodokļa elektroenerģijai, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā.
Atbilstoši prognozēm līdz ar likuma izmaiņām turpmākajos gados valsts budžetā papildus tiks iekasēti 5 400 000 eiro ik gadu.
Pret šīm izmaiņām gan iestājušies vairāki elektroenerģijas tirgotāji, kuri nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), norādot, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem.
