Lasīšanas laiks: 2 min
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” aicina Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju pret vistu turēšanu sprostos, liecina informācija petīcijai veltītajā mājaslapā “Olucena.lv”.
Iniciatīva pamatota ar to, ka sprostu sistēmas ierobežo un liedz vistām visu, kas tām ir dabisks, lemjot to dzīvēm aizritēt režģu ielenkumā. “Sprostos vistas nevar pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus. Viņas nekad neierauga dienasgaismu un nesajūt zemi zem kājām,” teikts mājaslapā.
Atbilstoši petīcijai veltītajā interneta vientē paustajam, minētā rūpnieciskā olu ražošanas sistēma ir nevajadzīga, jo tā ir cietsirdīga pret dzīvniekiem un pretrunā ar mūsdienu sabiedrības vērtībām. Turklāt vienīgie ieguvēji ir olu ražotāji, kas pelna, ietaupot uz vistu dzīves apstākļiem.
Ikviens iniciatīvas atbalstītājs, parakstot petīciju, nostājas pret vistu turēšanu sprostos, kā arī pievienojas aicinājumam pārtikas ražotājiem un tirgotājiem atteikties no sprostos dētu olu iepirkšanas un lietošanas.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka “Dzīvnieku brīvība” pārmetusi Latvijā lielākajam olu un olu produktu ražotājam “Balticovo” nepienācīgu izturēšanos pret vistām, jo uzskata, ka vistas tiek mocītas un netiek ievērotas pat tās labturības prasības, kas noteiktas likumā. Dzīvnieku tiesību aizstāvji norādījuši, ka fermās, vistu sprostos redzami beigti putni, kuri tur guļ jau ilgāku laiku. Tāpat sprostos esot savainoti, sakropļoti putni, kuri nevar nostāvēt kājās. Vistas esot saspiestas sprostos tādā blīvumā, ka lielākā daļa to dabiskās uzvedības ir ierobežota, no tā arī rodas daudz dažādas labturības problēmas.
“Balticovo” vadība noliegusi, ka uzņēmumā pārkāptu vistu labturības prasības un ka vistas tiek uzturētas atbilstoši likumam. “Tur ir 140 tūkstoši putnu, Jūs atradāt vienu slimu kāju un trīs nobeigušos dzīvniekus. Tas neliecina, ka tiek pārkāpti kaut kādi noteikumi. Tā nav mūsu paraugnovietne, bet minimālās prasības tur tiek garantētas,” TV3 raidījumam “Nekā personīga” skaidrojis “Balticovo” valdes loceklis Kārlis Valdens.
Pārtikas un veterinārais dienests labturības prasību ievērošanu vistu novietnēs pārbauda reizi gadā. Ja konstatē pārkāpumus, tad uzdod tos novērst un pēc laiciņa pārbauda atkal. Abās aktīvistu apmeklētajās ražotnēs Madonā un Daugavpilī labturības pārkāpumi konstatēti arī iepriekš. Uzņēmums maksājis sodus līdz pat 3300 eiro.
