Lasīšanas laiks: 3 min
Par mūsējiem viņus saucām jau tad, kad uzņēmām Smiltenes tehnikumā. Taču ikvienam Smiltenes tehnikuma pirmā kursa audzēknim tradicionāli tiek dota iespēja iepazīstināt ar sevi arī, parādot talantu sportā un kultūrā. Lai neturētu sveci zem pūra un pārējie zinātu, kurai domubiedru grupai ieradušies papildspēki…
Šoreiz pirmo kursu iepazīšanās pasākumā dominēja modernās tehnoloģijas. Jaunieši bija sagatavojuši interesantus videorullīšus, kuros pastāstīja būtiskāko par sevi un pirmo mēnesi jaunajā skolā. Par to, kādu redz profesiju, kas viņu dzīvē vienmēr būs īpaša.
Prezentēt savu arodu tā, lai par to ieinteresētu arī tos, kuru domas lido pavisam citā virzienā, par nopietnu pārbaudījumu atzinis ne viens vien augstas raudzes profesionālis ar darba stāžu, kas rakstāms divciparu skaitļiem. Tāpēc mēģinājumu laikā ne pa jokam uztraukušies bija gan audzēkņi, gan pedagogi. Taču skatītāju aplausi un sirsnīgie smiekli, kas nespēja rimties pat tad, kad jau sākās nākamais priekšnesums, apliecināja, ka pirmais solis sperts īstajā virzienā.
Priecājās arī skolotāji. Kā mammas un tēti, kuru mazulis braši nostājies uz kājām un spēris savus pirmos solīšus. Par klupieniem un kritieniem, kas neizbēgami seko pēc tam, neviens šajā brīdī nedomā. Arī Smiltenes tehnikuma pirmkursniekus vēl redzēsim un dzirdēsim daudz, taču ar katru brīdi gaidīsim no viņiem aizvien vairāk…
Skaidrs, ka skolā ienākusi jauna veterinārārstu asistentu paaudze, kas pratīs risināt problēmas bez naftalīna smaržas. Pasākuma laikā kaķenei, kura nespēja tikt galā ar hiperaktīviem bērniem, ātri tika izrakstīts brīnumlīdzeklis – aifoni…
Arī nākamie ēdināšanas pakalpojumu speciālisti nav bezrakstura būtnes, kas ļaus kādam nostāties ceļā kulinārajiem eksperimentiem. Viņus spēj saraudināt vienīgi sīpoli.
Ja vidusskolas transporta kursa jaunekļi au pēc dažiem mēģinājumu spēja tik profesionāli un pārliecinoši izdejot ceļu līdz Tirolei, tad beidzot varam atviegloti uzelpot – Latvijas ceļi tiks glābti. Ja nelīdzēs augstas tehnoloģijas un pietrūks līdzekļu, atradīs iespējas, par kurām vēsture pagaidām vēl klusē.
Nebūs tā kā Amerikā, kur daži ceļi uzcelti, bet nav atzīmēti kartē. Un arī ne tā kā Krievijā, kur viens otrs ceļš ar treknu līniju atzīmēts kartē, bet “ceļiniekiem” piemirsies tos uzbūvēt. Cik ilgi klausīsimies – Anglijā brauc pa ceļa kreiso pusi, Vācijā pa labo, Latvijā – kur mazāk bedru… Šos autentiskos faktus savā profesionālās pieredzes kartē reģistrējuši 1. b transporta kursa puiši.
No drošiem avotiem zināms, ka Smiltenes tehnikumā izveidojusies spēcīga mafija. Segvārds – “Automehāniķi”. Ņemot vērā to, ka tās boss kādreiz bijis savējais Iekšlietu ministrijai pakļautā struktūrvienībā un arī vertikālā dimensija viņam nav sveša, tad aug jauna līderu paaudze. Vīri, kas pratīs ne vien saremontēt jaunākā modeļa “Lamborghini” un “Volvo” buldozerus, bet neaizmirsīs arī par vērtībām, uz kurām balstās šī pasaule.
Atliek vien novēlēt, lai mūsu valsts sociālekonomiskā situācija būtu tāda, ka jaunajiem lietaskokiem nevajadzētu remontēt mašīnas, kuras kopā satur tikai krāsa un izpūtējus var izmantot par flautām. Nākamie celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi jau pamanījuši, ka mēdz būt arī tā…
Uz pasākumu bija ieradušies arī draugi no Alsviķu struktūrvienības, kas skolas jaunos audzēkņus sveica ar vārdiem: “Kas ir dzīve? Tā ir jāņtārpiņa zibsnis nakts tumsā. Tā ir bizoņa siltā dvaša ziemas salā. Tā ir sīka ēna, kas aizlīd pār zāli un nozūd saulrietā. Tāpēc atcerieties: dzīve ir tikai viena, tāpēc neizniekojiet to!”
Pasākuma vadītājas Rebeka un Baiba pirmkursniekus sumināja, piesaucot vides faktu: vārnas nebiedē putnubiedēkļa izskats, bet gan atrašanās tādu radījumu sabiedrībā, kuriem smadzeņu vietā salmi…
Tehnikuma sporta darba organizators Leons Peļna iepazīstināja ar pirmo kursu iepazīšanās maču rezultātiem, kā arī – sveica jauniešus, kuri šajā mācību gadā veiksmīgi startējuši skolas, novada un republikas sacensībās.
